3 °C
Situācijā, kad gan Latvija, gan Igaunija vērtē kodolenerģētikas attīstību kā potenciāli labāko risinājumu energoapgādes nodrošināšanai nākotnē, teorētiski ir iespējama abu valstu sadarbība, vienlaikus attīstot atomelektrostaciju projektus Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu.
Tā vēsta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotais informatīvais ziņojums "Par kodolenerģētikas attīstības iespējām Latvijā", kas nonācis līdz diskusijām Saeimā.
Pagaidām gan nav zināms, vai Latvijā tiks pieņemts lēmums attīstīt kodolenerģētikas nozari. Otrs risinājums būtu patstāvīgi izbūvēt vienu vai vairākas atomelektrostacijas elektroenerģijas bāzes jaudas nodrošināšanai.
KEM norāda, ka lielākās izmaksas paredzamas, ja Latvijā tiks būvēta sava atomelektrostacija. Atomelektrostacijas ar maziem modulārajiem reaktoriem (SMR) un 300 MW jaudu izbūvei ir nepieciešami aptuveni 1,35 miljardi eiro.
"No energosistēmas drošības viedokļa raugoties, elektrības ražošana daudzās mazākās stacijās nekā vienā lielā sniedz ievērojami lielāku noturību gan dabas stihiju, gan militāra vai terorisma apdraudējuma gadījumos,"
uzskata biedrības "Zaļā brīvība" enerģētikas pārejas eksperts Maksis Apinis, tomēr norāda, ka investīcijas SMR šobrīd būtu ļoti riskantas, jo pagaidām nav īsti zināmas kopējās izmaksas. "Nav vēl nevienas šādas stacijas, kas darbotos komerciāliem nolūkiem. Turklāt SMR varētu būt pat dārgāki nekā konvencionālās kodolenerģijas stacijas, jo tie ir mazāk efektīvi, bet tiem ir līdzīgas drošības prasības, nepieciešama radioaktīvo atkritumu uzglabāšana..." Tāpat viņš vērš uzmanību uz lielo laika nogriezni, kas nepieciešams kodolenerģijas projektu realizēšanai. "Konvencionālajiem reaktoriem tie tipiski ir 15–20 gadi. SMR šis laika periods varētu būt īsāks, bet KEM ir aplēsusi, ka Latvijai SMR attīstība varētu prasīt 15 gadus. Ja finanšu resursus atvēlam risinājumam, kas nāks pēc tik ilga laika, novirzām investīcijas prom no citu tehnoloģiju attīstīšanas, kas rezultātu varētu sniegt krietni ātrāk, piemēram, vēja, saules enerģijas projekti, industriālie siltumsūkņi, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas vai starpsavienojumu izveide ar citiem Eiropas reģioniem."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
