12 °C
Salīdzinot ar vētraino periodu kopš 2020. gada, kad viena otrai sekojušas Covid-19 pandēmijas radītā pasaules tirdzniecības krasā bremzēšanās, ierobežojumi un mājsēde, pēc tam hiperinflācijas vilnis, Ukrainas kara izraisītā energokrīze un bažas par drošību, 2024. gadu varam sagaidīt pat ar zināmu optimismu un dēvēt to par atgriešanos "normālībā".
Tiesa gan, atlabšana būs lēna, un to nosaka vesela virkne faktoru – gan tas, ka augstās procentu likmes Latvijas galvenajos eksporta tirgos noslāpējušas ekonomikas izaugsmi un pieprasījumu, gan arī tas, ka tādi globālo attīstību nosakoši faktori kā norises Ķīnas ekonomikā nav bijuši tik labi, kā cerēts.
Uz šī fona, jāsaka, ka "Latvijas Avīzes" prognozes par 2023. gada ekonomisko attīstību ir bijušas samērā precīzas. Prognoze par iekšzemes kopprodukta samazināšanos mīnus 1% apmērā ir bijusi pat pārāk pesimistiska – reālais IKP kritums ir bijis vien 0,4% liels, un tas ir pozitīvi – no pasaules vējiem ļoti atkarīgā Latvijas ekonomika ir izrādījusies noturīgāka, nekā gaidīts. Otrā prognoze – gada vidējā inflācija 9% apmērā – ir pilnīgi precīza un, salīdzinot ar 2022. gada vidējo inflāciju 17,3% apmērā, šis skaitlis šķiet lielisks, ja vēl atceramies, ka gadu sākām ar diviem mēnešiem, kuros gada inflācija pārsniedza 21%. Arī trešā prognoze – ka nepieciešamība atrast alternatīvas Krievijas naftai un gāzei liks samazināt birokrātiskos šķēršļus atjaunojamo resursu enerģētikas (AER) priekšā un tas izraisīs AER staciju celtniecības bumu – ir bijusi precīza: saules paneļu elektrostacijas šogad augušas kā sēnes pēc lietus.
Vēja parku attīstība objektīvu iemeslu dēļ, tādu kā projektēšanas un saskaņošanas sarežģītība, šim tempam līdzi turēt nav spējusi, taču ziņas liecina, ka arī tie ilgi nekavēsies.
Kāda būs inflācija?
Par nākamo gadu runājot, visvienkāršāk ir ar inflācijas prognozi – tā šobrīd ir ap 1% un turpina slīdēt lejup, tādēļ pastāv ļoti liela varbūtība, ka lielu daļu gada pavadīsim deflācijas zīmē, proti, ar negatīvu inflāciju. Tā ir patīkama ziņa patērētājam lielveikalā, jo preču cenas mazināsies, bet diemžēl slikta ziņa ekonomikai kopumā, jo situācija, kurā uzņēmumiem kļūst izdevīgi gaidīt vienu vai vairākus mēnešus, lai kaut ko pirktu vai būvētu, bremzēs visu ekonomisko attīstību.
Kad kritīs bāzes procentu likmes?
Cieši ar inflāciju saistīts ir arī viens no šogad visvairāk apspriestajiem jautājumiem – bāzes procentu likmes jeb "Euribor". Tā kā Latvijā un arī vairākās citās ES valstīs inflācija jau ir zem Eiropas Centrālās bankas noteiktā mērķa līmeņa, 2%, tad arvien skaļāk paustā prasība, ka bāzes procentu likmēm jāseko inflācijas kritumam, radīs arvien lielākas politiskas problēmas gan Latvijā, gan Eiropā.
Bāzes procentu likmes kritīs, taču lēnāk, nekā patērētāji un uzņēmēji to vēlas – joprojām tiek prognozēts, ka tas notiks tikai nākamā gada otrajā pusē.
Vai algu pieaugums turpināsies?
Norises darba tirgū turpinās iepriecināt darba ņēmējus – lai gan vidējais algu pieaugums tiek plānots 7% apmērā, mazāks nekā šogad piedzīvotie 12%, tomēr, tā kā inflācija būs ap nulli vai pat zemāka, tad reālais iedzīvotāju ienākumu pieaugums būs lielāks nekā šogad. Tātad inflācijas iedragātā iedzīvotāju rocība atjaunosies un iekšējais pieprasījums kļūs par svarīgāko ekonomikas attīstības faktoru.
