5 °C
Domājot par zaļāku vidi, arvien vairāk iedzīvotāju pievērš uzmanību vienreizlietojamā iepakojuma izmantošanas samazināšanai un bioloģisko atkritumu šķirošanai, kas daudzdzīvokļu māju iemītniekiem līdz šim nav bijusi ērti pieejama.
Uzņēmuma Eco Baltia vide direktors Andris Ziemelis uzsver, ka bioloģiskie atkritumi var sasniegt 50% no sadzīves atkritumu kopējās masas, – šķirojot iespējams samazināt atkritumu nodošanas izmaksas.
Šķirošana ietaupa līdzekļus
Lai samazinātu nešķiroto atkritumu daudzumu, no 2024. gada 1. janvāra pašvaldībām obligāti jāsniedz iespēja iedzīvotājiem nodot bioloģiskos atkritumus, ko var brīvi izvēlēties. Bioloģisko atkritumu šķirošanas veicināšanai konteineru apsaimniekošanas tarifs nepārsniedz 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifa.
Privātmājās dzīvojošie var sazināties ar atkritumu izvedēju un pieprasīt bioloģisko atkritumu konteineru izvietošanu adresē, bet daudzdzīvokļu mājās jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja. Atkarībā no atkritumu daudzuma gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām atsevišķi atkritumu apsaimniekotāji jau piedāvā izvēlēties piemērotāko konteineru – ar 20, 240 vai pat 660 litru ietilpību.
Salīdzinot 2022. un 2023. gada decembri, visos Latvijas reģionos pieprasījums pēc bioloģisko atkritumu konteineriem palielinājies, atsevišķās vietās pat par 30%, bet uz kopējo atkritumu daudzumu tas nav daudz.
Saistošie noteikumi paredz, ka Rīgā no 2024. gada 1. marta bioloģisko atkritumu konteineriem jābūt pie katras daudzdzīvokļu ēkas, ja tajā ir vairāk par 10 dzīvokļiem.
No mizām līdz kompostam
Ja līdz šim bioloģiskie atkritumi nav šķiroti, vērts sākt kaut ar mazumiņu, piemēram, olu čaumalu, kaulu, bojāto augļu un dārzeņu, mizu nodalīšanu no sadzīves atkritumiem. Privātmājām, ja teritorijā ir dārzs, vislabāk veidot komposta kaudzi, lai ērti pārstrādātu bioloģiskos atkritumus, kas videi ir visdraudzīgāk. Bet, ja īpašumā nevēlas veidot kompostu, bioloģisko atkritumu konteineros var izbērt arī koku lapas, zāli un citus dārza atkritumus, izņemot tūju zarus, kas nesadalās.
Konteinerā drīkst izmest nekrāsotu kartona iepakojumu un bioplastmasas maisiņus, kas dabā ātri noārdās.Pēc bioloģisko atkritumu savākšanas no saimniecības to pārstrāde atkarīga no atrašanās vietas. Rīgā un Pierīgā savāktos bioloģiskos atkritumus nogādā Getliņos, kur tos izgāž speciāli veidotos tuneļos.
Organisko atkritumu trūdēšanas procesā rodas gāze, ko var izmantot siltuma un elektrības ražošanai.
Piemēram, Siguldas apkārtnē no savāktajām koku lapām un augļiem veido kompostu. Šie ir izplatītākie bioloģisko atkritumu pārstrādes veidi. Lai bioloģiskos atkritumus varētu pareizi pārstrādāt, svarīga ir šķirošana – jārūpējas, lai visi atkritumi, ko konteinerā izber, ir organiski.
Jāskatās uz iepakojuma
Andris teic, ka mājdzīvnieku īpašnieki kļuvuši kārtīgāki – daudz vairāk aiz dzīvniekiem savāc, pēc pastaigas izmet atkritumu tvertnē. Suņu pastaigu parkos ir izveidotas tam paredzētas tvertnes. Šie atkritumi uzskatāmi par sadzīves, tāpēc mājās tos neizmet bioloģisko atkritumu konteineros.
Kaķu un grauzēju pakaišu izbēršanas norādes jāskatās uz iepakojuma, ko iesaka ražotājs. Tirgū pieejami dažādu veidu pakaiši, piemēram, klozetpodā noskalojamie, cementējošie, betonīta, koksnes un citi, taču kopumā šos atkritumus nevajadzētu izmest BIO konteinerā.
Jādomā par vidi, jātaupa ūdens
Baterijas un nolietotā elektrotehnika jāšķiro pareizi, to nododot speciālos šķirošanas punktos. Mazo elektrotehniku, piemēram, tējkannu vai nokalpojušu gludekli, un izlietotās baterijas var nodot tirdzniecības vietās – speciāli izvietotās kastēs.
Lielo tehniku var nogādāt uz atkritumu šķirošanas laukumiem, kā arī atsevišķi atkritumu apsaimniekotāji piedāvā to savākt no mājām vai darbavietas.Šķirojot atkritumus, svarīgi tos izmest piemēroto materiālu konteineros. Iepakojumi, kuros bijusi pārtika, pēc nepieciešamības mazliet jāizskalo. Ja tajos palicis daudz bioloģiskā materiāla, piemēram, krējuma trauciņš vai ievārījuma burka, un to grūti izskalot, labāk to izmest pie sadzīves atkritumiem, jo šķirošanas procesā svarīgs arī ūdens patēriņš. Speciāla iepakojuma mazgāšana ar tīrīšanas līdzekli nav tikai ekonomiska ūdens patēriņa ziņā, bet arī papildus rada vides piesārņojumu.
Šauboties par plastmasas veidu, vai tas būs derīgs pārstrādei, var sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju. Atkritumu apsaimniekotājiem nosacījumi var būt atšķirīgi, taču Eco Baltia vide klientus aicina šķirot visu veidu iepakojumu bez ēdienu un dzērienu paliekām. Atkritumu šķirošanas rūpnīcā pēc tam novērtēs tā atbilstību pārstrādei. Nederīgu materiālu nodala atsevišķi, lai to utilizētu pareizākā, videi draudzīgākā veidā.
Sašķirotos atkritumus konteinerā var izbērt bez papildu iepakojuma vai pēc iespējas caurspīdīgā maisiņā. Pēc konteinera satura nogādes šķirošanas rūpnīcā viss tiks šķirots pēc materiāla veida. Pēc jaunas sadzīves tehnikas iegādes putuplasts no iepakojuma jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Ražotnēs, kur putuplasta daudz, Eco Baltia vide nodrošina tā savākšanu.
Ieteikumi
- Bioloģiskajiem atkritumiem izmanto trauku ar noslēdzamu vāku, lai neveidotos nepatīkamas smakas un nevairotos kaitēkļi.
- Bioloģisko atkritumu konteineros nedrīkst ievietot plastmasas maisiņus, kā arī papīra, kartona un jebkādu cita veida iepakojumu, nedrīkst izmest sadzīves atkritumus.
