18 °C
Latvijai ar atsevišķu produktu izņēmumiem atkritumu dalītajā vākšanā ir diezgan labs sniegums.
Uzlabojumi gan ir vajadzīgi, īpaši smēreļļu vākšanā, stikla šķirošanā un arī bioloģisko atkritumu vākšanā.
Šķiro būtiski vairāk
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam patlaban esot iespējas šķirot atkritumus, tā saudzējot dabu un vienlaikus arī mazāk maksājot par atkritumu apsaimniekošanu, teic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).
Latvijā aptuveni 5000 atkritumu šķirošanas vietās esot uzstādīti izlietotā iepakojuma konteineri, kā arī aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumos var nodot riepas, lielgabarīta atkritumus, elektriskos un elektroniskos atkritumus, baterijas un cita veida atkritumus.
Pēc SIA "Latvijas Zaļais punkts" pasūtījuma veiktā jaunākā "SKDS" aptauja par 2022. gadu rāda, ka atkritumus Latvijā šķiro 79% iedzīvotāju, par 19 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā, savukārt par 45 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gadā, kad atkritumus šķiroja vien 34% sabiedrības. VARAM vērš uzmanību uz šķirotāju skaita straujo lēcienu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu, ierasti divu gadu posmā tas bija aptuveni 5%. Savukārt SIA "Latvijas Zaļais punkts" pārstāvji uzsver – pēdējos divos gados par vairāk nekā desmit procentpunktiem – no 23 uz 10% – sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka šķirošanas konteineri nav pietiekami tuvu ikdienas videi. 2014. gadā šāds viedoklis bija 36% sabiedrības.
Latvijas cilvēki, kuri šķiro atkritumus, atzinuši, ka vissvarīgākais iemesls tam ir rūpes par dabu, tā aptaujā norādījuši 75% tās dalībnieku.
Gandrīz puse, jeb 49% respondentu atkritumus šķirojot tāpēc, ka īpašie konteineri atrodas tuvu dzīvesvietai, savukārt 41% norāda, ka atkritumu šķirošana ir iespēja ietaupīt naudas līdzekļus par nešķiroto atkritumu izvešanu.
Progress ir, bet vai pietiekams?
It kā varētu sist uz pleca un teikt, ka atkritumu šķirošanā lietas virzās pareizajā virzienā un aizvien mazāk kaitējam dabai. Tomēr šā gada jūnijā vairākas ES dalībvalstis, toskait Latvija, saņēma Eiropas Komisijas (EK) brīdinājumu par nespēju rosināt sadzīves atkritumu pārstrādi un sasniegt ES kopējos atkritumu pārstrādes mērķus.
EK ziņojumā norāda, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, toskait 50% plastmasas iepakojuma atkritumu reciklēšanu 2025. gadā. VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere tomēr norāda uz progresu: "Visas ES dalībvalstis grupē trīs grupās. 2020. gadā Latvija bija starp 14 ES dalībvalstīm, kurām atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanā bija ļoti daudz izaicinājumu, bijām to valstu grupā, kurās situācija ir vissliktākā. Pērn, kad vērtēja 2021. gada rezultātus, bijām pacēlušies jau grupu augstāk."
Skaitļu izteiksmē situācija ir šāda: 2019./2020. gadā Latvijā pārstrādāja vai eksportēja pārstrādei 39,6% sadzīves atkritumu, ES vidējais rādītājs bija 47,8%. Gadu vēlāk, 2021. gadā Latvijas sniegums bija uzlabots līdz 44% sadzīves atkritumu pārstrādes īpatsvaram.
R. Vesere uzsver – ja būvēsim atkritumu pārstrādes rūpnīcu katrai atkritumu plūsmai, tad efektīvai jaudu noslodzei atkritumus vajadzēs ievest no citām valstīm.
Latvijā patlaban visvairāk ir attīstīta plastmasas pārstrāde. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "CleanR" šajā gadā Ķekavā uzbūvēja plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kur pārstrādā LDPE plēves, HDPE plastmasas un PP big-bag maisus, pēc tam ražojot HDPE pārslas un granulas, kā arī LDPE granulas, kas pēc tam tiek izmantotas preču – ikdienas priekšmetu – gatavošanā. Savukārt SIA "PET Baltija" PET iepakojumu pārstrādā Jelgavā.
Statistikas informāciju publicē ar vairāku gadu nobīdi, kas šajā gadījumā raisa optimismu. Vienlaikus Latvijai aizvien draud nepatikšanas par to, ka nav uzskaites par dalīti vākto atkritumu šķirošanu pašvaldībās, un par to, ka aizvien daudz iepakojuma apglabā atkritumu poligonos.
Ārpus ES 6% izlietotā iepakojuma
VVD Atkritumu aprites departaments ziņo, ka pērn Latvijā pārstrādāja vai reģenerēja vien nedaudz vairāk kā pusi izlietotā iepakojuma. Latvijā savāktā iepakojuma pārstrāde notikusi 12 valstīs.
