Bez kādiem ēdieniem nav iedomājami Ziemassvētki un Jaungads? Bez zirņiem, kāpostiem un rasola – zina teikt pat bērni. Mūsmājās zirņus izvārīja jau no rīta, lai tos līdz pēdējam apēstu pirms svētku galda klāšanas, jo tad nākamajā gadā nebūšot jāraud.

Reklāma

Šāda kārtība nebija slikta – tad katrs apēda vismaz pāris sauju zirņu un līdz lielajai vakarēšanai vēders nekurkstēja, jo zirņi ir sātīgs ēdiens, kā arī veselīgs. Tieši tāpēc svētku galdā visbiežāk liktos zirņus – pelēkos, turku jeb aunazirņus un rasolam pievienotos zaļos – vajadzētu ēst krietni biežāk.

Pelēkie zirņi

Pelēkajos zirņos ir daudz šķiedrvielu, olbaltumvielu, B1, C un E vitamīns, antioksidanti, dzelzs, magnijs, cinks, selēns, mangāns, varš.

Tie ir lieliska maltīte veģetāriešiem, jo spēj aizstāt gaļu – 100 g pelēko zirņu satur 20 g olbaltumvielu.

Pelēkie zirņi.
  • Lielais šķiedrvielu daudzums zirņos palīdz novērst aizcietējumus, samazina holesterīna līmeni un stabilizē cukura līmeni asinīs.
  • Satur vielas, kas labvēlīgi ietekmē nieru un sirds-asinsvadu sistēmas darbību, mazina premen- struālos un klimaktēriskos simptomus.
  • Selēns, ko satur zirņi, tiem piešķir antikancerogēnas īpašības.

Regulāri ēdot pelēkos zirņus, palēninās ādas un visa organisma novecošanās process.

  • Zirņos esošais magnijs un citas vielas palīdz novērst krampjus.
  • Pie augoņiem, lai tie ātrāk uzsūktos, liek ar karstu ūdeni applaucētu zirņu miltu kompreses.
  • Vielmaiņas normalizēšanai, galvas smadzeņu šūnu veselības uzlabošanai lieto zirņu miltus.
  • Pie biežām galvassāpēm 3 reizes dienā pirms ēšanas lieto pa 2 tējkarotēm zirņu miltus.
  • Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā vēlams ēst pelēko zirņu biezzupu ar sviestu.
  • Grēmu novēršanai iesaka apēst 3–4 svaigus vai izmērcētus kaltētus pelēkos zirņus.

Turku jeb aunazirņi

Turku zirņi ir izcils šķiedrvielu, olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku avots. Tie satur A, C, E, K vitamīnu un B grupas vitamīnus, magniju, cinku, varu, mangānu, fosforu, nātriju, kāliju, kalciju, dzelzi, folijskābi, molibdēnu.

Turku zirņi.
  • Turku zirņos esošā dzelzs un molibdēns stiprina imunitāti, palīdz pie nervozitātes, galvassāpēm, anēmijas.
  • Folijskābe, ar kuru bagāti turku zirņi, piedalās jaunu šūnu veidošanā, labvēlīgi ietekmē asinsvadu un nervu sistēmu, savukārt tajos esošais mangāns palīdz no organisma izvadīt brīvos radikāļus.
  • Turku zirņos esošās šķīstošās šķiedrvielas, polinepiesātinātās taukskābes, antioksidanti ievērojami uzlabo sirds veselību. Regulāri tos lietojot uzturā, jau mēneša laikā iespējams samazināt zema blīvuma holesterīna, triglicerīdu un kopējā holesterīna līmeni.
  • Zirņos esošās šķīstošās šķiedrvielas veicina žults izstrādi, savukārt nešķīstošās veicina gremošanu, stabilizē cukura līmeni un palīdz no organisma izvadīt toksīnus.
  • Tos ieteicams lietot insulta un infarkta riska mazināšanai, asinsspiediena normalizēšanai, žultsakmeņu profilaksei, potences uzlabošanai vīriešiem, kataraktas attīstības profilaksei.
  • Augstais olbaltumvielu saturs zirņos nodrošina muskuļu masas pieaugumu, ja zirņus uzturā lieto regulāri.
  • Zirņos esošo ķīmisko vielu sastāvs mazina osteoporozes un krūts vēža attīstības risku.
  • Regulāri ēdot turku zirņus, izlīdzinās sīkās krunciņas, āda kļūst tīra un samtaina.
  • Nierakmeņu profilaksei pusglāzi turku zirņu vakarā aplej ar ūdeni. No rīta tos apēd, pievienojot medu.
  • Pret klepu, bronhītu glāzi sasmalcinātu turku zirņu aplej ar 2 l ūdens, uz lēnas uguns vāra 30 minūtes. Gatavajam novārījumam pievieno nedaudz nesālīta sviesta. Novārījumu izdzer dienas laikā, dzerot maziem malkiem.
  • Organisma attīrīšanai 100 g turku zirņu aplej ar glāzi ūdens, atstāj uz 8 stundām. Tad ūdeni nolej, uzbriedušos zirņu sablendē. Šādu putru reizi dienā ēd vienu nedēļu, pēc tam ievēro pārtraukumu.

Zaļie zirnīši

Zaļie zirnīši ir bagāti ar olbaltumvielām, šķiedrvielām, C, K vitamīnu un B grupas vitamīniem, to sastāvā ir arī kālijs, kalcijs, fosfors, nātrijs, dzelzs, magnijs, cinks.

Zaļie zirnīš.
  • Zaļajos zirnīšos esošie antioksidanti un pretiekaisuma vielas stiprina imunitāti, aizkavē novecošanos, mazina osteoporozes, artrīta un sirdsslimību attīstības risku.
  • Tajos zirnīšos ir daudz kalcija un dzelzs, un tie lieliski palīdz cīņā ar anēmiju, uzlabo kaulu veselību.
  • Zirnīšu šķiedrvielas ievērojami uzlabo zarnu peristaltiku un gremošanu, novērš aizcietējumus.
  • Neseni pētījumi liecina, ka zaļie zirnīši ir lielisks onkoloģisko slimību profilakses līdzeklis, regulāra to lietošana uzturā normalizē arī nieru darbību, izvada no organisma lieko šķidrumu un sāļus.
  • Tautas medicīnā kā diurētisku līdzekli iesaka lietot cilvēkiem, kuri cieš no urīnceļu slimībām.
  • Pret pinnēm, ekzēmu, strutojošām brūcēm, zilumiem uz problemātiskās vietas liek zaļo zirnīšu putriņu, sajauktu ar olas baltumu.
  • Ādas izsitumu, dermatīta gadījumā problemātiskās vietas kopj ar zaļo zirnīšu uzlējumu.
  • Pret strutojošām pinnēm uz problemātiskās vietas liek no zaļo zirnīšu miltiem pagatavotas kompreses.

Padoms

  • Zirņus visieteicamāk ēst svaigus – tad to uzturvērtība ir vislielākā. Mazāka tā ir vārītos, sautētos zirņos, bet vismazākā konservētajos.
  • Zirņus vēlams uzglabāt saldētus vai kaltētus. Kaltēti tie nezaudē savu uzturvērtību un arī ārstnieciskās īpašības, pat uzglabāti 10–12 gadus.

Lai pēc zirņu ēšanas nepūstos vēders

Galvenais, kāpēc daļai cilvēku zirņi izraisa vēdera pūšanos, ir lielā šķiedrvielu daudzuma dēļ. Ikdienā tās patērējam divreiz mazāk, nekā būtu ieteicams, – tātad neesam pie tām pieraduši. Pēkšņa, paliela šķiedrvielu deva vēderam ir pārsteigums, kas var izraisīt pūšanos. Lai šī nepatīkamā sajūta nesabojātu svētku vakaru, vēders pie zirņiem jāpieradina jau kādu laiku iepriekš – pa saujiņai regulāri pievienojot salātiem vai tāpat iemetot mutē.

Vēl viens gāzu rašanās cēlonis – zirņos ir daži grūti sagremojami ogļhidrāti. Tos pārstrādā īpašas labās baktērijas, un gāzes ir pārstrādes blakusprodukts. Lai mazinātu kuņģa-zarnu trakta darba slodzi, pirms gatavošanas zirņus uz nakti iemērc ūdenī. 

Šo ūdeni pēc tam nolej un zirņus vāra tīrā ūdenī. 

Vēl labāk tos nomērcēt karstā ūdenī – zirņus ieber traukā, aplej ar ūdeni attiecībā 5:1 un silda, līdz ūdens uzvārījies. Tad katlu noceļ no plīts un zirņus notur 2–4 stundas.

Novērst vēdera pūšanos palīdzēs, ja gatavošanas laikā zirņiem pievieno ķimenes, fenheli vai majorānu, bet ēdot piedzer kefīru.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.