15.1 °C
Vai darba devējs sezonas laikā lauksaimniecības nozarē var darbiniekus nodarbināt 200 un vairāk stundu mēnesī? Jautā Andris M.
Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Dace Stivriņa pauž, ka lauksaimniecības nozarē, tajā skaitā lauksaimniecības sezonas laikā ir piemērojamas un jāievēro Darba likumā noteiktās prasības.
Summētais darba laiks un virsstundas
Ja darba rakstura dēļ nepieciešams pārsniegt Darba likumā noteikto normālo dienas darba laiku 8 stundas vai nedēļas darba laiku 40 stundas, var noteikt summētā darba laika organizāciju, vienlaikus darba devējam ievērojot, ka pārskata periodā darba laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
Summētais darba laiks nozīmē, ka darba devējs drīkst nodarbināt darbinieku dažādās dienās (gan darbdienās, gan brīvdienās, gan svētku dienās) ar atšķirīgu dienas vai nedēļas darba laika ilgumu ne ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un nepārsniedzot 56 stundas nedēļā. Atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba pabeigšanas.
Turklāt, ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
Virsstundu darbs ir darbs, ko darbinieks veic virs normālā darba laika. Savukārt summētā darba laika organizācijas gadījumā par virsstundu darbu uzskatāms darbs, ko darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika.
Virsstundas aprēķina pārskata periodā
Attiecībā uz virsstundu darbu summētā darba laika gadījumā virsstundu aprēķināšana (konstatēšana) un līdz ar to virsstundu darba atlīdzināšana notiek, beidzoties pārskata periodam. Piemēram, ja summētā darba laika pārskata periods nolīgts viens mēnesis, virsstundu darba atlīdzināšana notiek, beidzoties pārskata periodam – kalendāra mēnesim.
VDI pārstāve vērš uzmanību, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā svarīgi elementi ir pārskata periods un darba grafiks. Veidojot grafiku, darba devējam ir pienākums sabalansēt darbinieka darba un atpūtas laiku atbilstīgi attiecīgajam darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam pārskata periodā. Summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam – faktiski nostrādātais darba laiks tiek salīdzināts ar attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku – 8 vai 7 stundām dienā, 40 vai 35 stundām nedēļā. Šāds normālā darba laika attiecināmības princips nostiprināts tiesu praksē.
Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.
Tas nozīmē, ka kādā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts vairāk nekā 8 stundas, bet kādā citā nedēļā mazāk par 8 stundām virsstundu darbā. Astoņu virsstundu limita ievērošana tiek noteikta atskaites perioda beigās, summējot darbinieka pārskata periodā (kas nepārsniedz 4 mēnešus) nostrādātās virsstundas un izdalot tās ar nedēļu skaitu pārskata periodā.
Piemērs.
- Virsstundu skaitu, kuru darbiniekam ir tiesības strādāt pārskata periodā (ja pārskata periods ir viens mēnesis), aprēķina šādi: viena mēneša periodā no 01.04.2023. līdz 30.04.2023. ir 30 kalendārās dienas jeb 4 kalendārās nedēļas un 2 dienas, līdz ar to:
- 30 kalendārās dienas viena kalendārā mēneša periodā: 7 kalendārās dienas nedēļas periodā = 4,29 kalendārās nedēļas viena kalendārā mēneša periodā.
- 4,29 kalendārās nedēļas viena kalendārā mēneša periodā x 8 pieļaujamās virsstundas kalendārās nedēļas periodā = 34,32 pieļaujamās virsstundas viena mēneša periodā.
- Tātad periodā no 01.04.2023. līdz 30.04.2023. bija aizliegts darbinieku nodarbināt vairāk par 34,32 virsstundām ar nosacījumu, ka darbinieks šajā mēnesī nebija prombūtnē.
Situācijās, kad darbinieks viņam noteikto darbu nevar izpildīt normālajā darba laikā, pusēm rakstveidā jāvienojas par virsstundu darbu.
Tiesību literatūrā (Darba likums ar komentāriem, 2020) norādīts, ka par vienošanos varētu uzskatīt arī piekrišanu darba grafikiem, saskaņā ar kuriem pārskata periodā nepieciešamas virsstundas.
Bez rakstveida vienošanās tikai izņēmumos
Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos:
- ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības,
- lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā,
- steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
Nodarbināt virsstundu darbā pieļaujams vidēji astoņas stundas nedēļā.
Der zināt
Valsts darba inspekcijas ieskatā, vienošanos par virsstundu darbu nedrīkst noformēt ilgākam laikam, piemēram, sezonai.
