Latvijā saldais ķirsis (Cerasus avium (L.) Moench. syn Prunus avium L.) kā meža koku suga pēdējā laikā iegūst popularitāti, bet vēl nav pietiekami uzkrātas zināšanas par šīs koku sugas salizturību, augšanas gaitu, piemērotiem kloniem koksnes krājas iegūšanai, lai gan arvien biežāk mūsu mežaudzēs sastop saldo ķirsi gan atsevišķu koku, gan nelielu grupu veidā.
Ārzemju zinātniskajā literatūrā publicēti interesanti dati par savvaļas ķirša izplatības pirmsākumiem hemiboreālajā klimatiskajā zonā. Zviedru zinātnieks Martinsons ir izpētījis, ka Zviedrijā šo sugu ieveduši vikingi vai kristiešu mūki ap m. ē. 1000. gadu.
Par saldā ķirša dabiskās izplatības ziemeļu robežu uzskata Polijas centrālos rajonus, tomēr ķirsis ieviesies arī Dienvidzviedrijas un Norvēģijas dienvidu mežaudzēs. Apmēram tajā pašā gadu tūkstotī aizsākusies saldā ķirša audzēšana arī Latvijā, kad kristiešu mūki, bet vēlāk arī vācu muižkungi ieveduši to kā augļu koku no Vācijas.
Saldais ķirsis Latvijā
Pakāpeniski saldais ķirsis atsevišķu koku un nelielu audžu veidā ieviesās Latvijas dienvidrietumu un rietumu, dažviet arī Viduslatvijas rajonos, sevišķi Dobeles, Kuldīgas, Talsu, Liepājas, Saldus, Ventspils, Tukuma, Rīgas, Cēsu, Madonas u. c. Dendrologi Lange, Mauriņš, Zvirgzds ir atzīmējuši atsevišķas saldo ķiršu populācijas – Dobeles, Ēdoles, Saldus, Patkules –, kas aklimatizējušās jau pirms vairākiem gadsimtiem.
Šobrīd saldais ķirsis atzīmēts astoņos Meža resursu monitoringa parauglaukumos Madonas, Kuldīgas, Alsungas, Saldus, Cīravas un Kazdangas apvidos.
Pēdējā desmitgadē palielinājusies cilvēku interese par saldo ķirsi kā koksnes ražotāju un ieaudzēti plantāciju meži 22 vietās Latvijā: Priekules, Kazdangas, Durbes, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Tukuma, Saldus, Dobeles, Bauskas, Cēsu, Pārgaujas, Smiltenes un Krāslavas apvidos kopumā ap 22 ha platībā, bet ik gadu to platība palielinās.
Sakarā ar klimata pasiltināšanos (turpmākajos 50 gados globālā gaisa temperatūra varot paaugstināties par 2 °C) var prognozēt, ka saldā ķirša audzēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos kļūs optimāla un būs iespējams paplašināt šīs koku sugas izplatību arī mūsu valsts dažādos reģionos. Tādēļ nepieciešams atlasīt saldā ķirša perspektīvākos klonus un tos pavairot, izveidojot produktīvus saldā ķirša plantāciju mežus vai mistrotus stādījumus.
Saldā ķirša koksne ekspertu vērtējumā pēc savas estētiskās un ekonomiskās vērtības ieņem otro vietu pasaulē aiz valrieksta koksnes.
Veikti zinātniski pētījumi par saldā ķirša kā ekoloģiski nozīmīgas koku sugas – ziedi, augļi, vainaga biomasa, koksnes biomasa, nobiras, bišu, kameņu, putnu, zīdītāju piesaiste – nozīmību apkārtējās vides daudzveidības saglabāšanā.