Eiropas Savienības (ES) Zaļajam kursam un pieņemtajām "Bioloģiskās daudzveidības" un "No lauka līdz galdam" stratēģijām būtu jāieslēdz visas iespējamās zaļās gaismas bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Protams, nevar teikt, ka bioloģiskā lauksaimniecība netiek veicināta vai atbalstīta finansiāli. Taču – vai atbalstāmie pasākumi, atbalsta veidi un to apmērs tiešām ved uz bioloģisko saimniekošanu un ilgtspējīgu drošas un veselīgas pārtikas ražošanu?
Saskaņā ar ES stratēģijām līdz 2030. gadam 25% lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) jābūt apstrādātai ar bioloģiskām metodēm. Latvija pagaidām šajā virzienā iet diezgan pārliecinoši – šobrīd jau esam sasnieguši 16% LIZ platību, kas tiek apsaimniekotas bioloģiski, un šajā jomā šobrīd pat esam ES dalībvalstu pirmajā pieciniekā.
Jaunajā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanas periodā varētu būt gaidāma konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības tuvināšanās, jo arī konvencionālajām saimniecībām būs iespēja paeksperimentēt, daļu no saimniecības atvēlot bioloģiskās saimniekošanas praksei, lai to izprastu un izvērtētu. Tam paredzēti "Agrovides" programmas un citi pasākumi. Tas gan pagaidām ir brīvprātīgi, taču, piedaloties šajos pasākumos, konvencionālajām saimniecībām būs iespēja saņemt lielākus atbalsta maksājumus, jo šo pasākumu veikšana tomēr ceļ ražošanas standarta latiņu uz augšu. Tiesa, šī iespēja saņemt lielākus maksājumus saimniekam arī vairāk sasaista rokas, tāpēc, visticamāk, būs arī tādi, kuri strādās pēc minimālās programmas.
Vai Zaļais kurss ved uz bioloģisko lauksaimniecību?
Jānis Sietiņsons, bioloģiskās augkopības un biškopības saimniecības "Kalna Smīdes 1" īpašnieks, sertifikācijas institūcijas "Vides kvalitāte" inspektors: "Precīzāk būtu teikt – tas ir kurss uz lauksaimniecību, kas ir sabiedrībai labvēlīgāka. Piemēram, biškopība. Tā ir nozare ar absolūti nepiesārņojošu ražošanu, kas nerada nekādas emisijas. Protams, visi nevar būt biškopji. Diemžēl kopējā situācija, kas attiecas uz sabiedrības veselību, ir ļoti satraucoša. Tiekšanās uz augstāku dzīves līmeni, ko daļai sabiedrības var nodrošināt ražošanas intensifikācija, nevar būt galvenais un noteicošais sabiedrības attīstības faktors.
Ja cilvēks ar savu pašreizējo saimniecisko darbību negatīvi ietekmē dabu un tādējādi arī cilvēku veselību, tad saimnieciskās darbības veidi ir jāmaina. Ir jāmeklē un jāatrod līdzsvars starp ražošanu un apkārtējo vidi, lai sasniegtu gan ES izvirzītos klimata mērķus, gan izpildītu "Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju".
Un sekmes būs atkarīgas no katra sabiedrības pārstāvja, kurš iesaistīts šo mērķu sasniegšanā, tostarp lauksaimniekiem. Zaļais kurss nebūtu jāuztver kā direktīva, kas kādam jāpilda un kādam ne, bet gan iespēja katram ar savu ražošanu radīt apstākļus, kas ir labvēlīgi dabai un sabiedrībai kopumā. Tas nebūt nenozīmē, ka visiem jāpāriet tikai uz vienu saimniekošanas praksi. Ja visi Eiropā pārietu tikai uz bioloģisko lauksaimniecību, tas, manuprāt, nebūtu īsti pareizi un labi. Visās jomās labāka ir saprātīgi līdzsvarota daudzveidība."
Iespējas netiek līdzi ambīcijām
Patlaban gandrīz četrarpus tūkstoši saimniecību pieteikušās bioloģiskās saimniecības sertifikācijai. Vidējā bioloģisko saimniecību platība Latvijā ir aptuveni 70 ha. Kopumā Eiropā vidējais bioloģisko saimniecību lielums ir mazāks. Latvijā ne pārāk strauji palielinās bioloģisko saimniecību skaits, tomēr palielinās to platība. Un tas nenotiek tikai tāpēc, lai saņemtu lielākus platībmaksājumus, tā ir pārdomāta un ekonomiski pamatota rīcība. Starp bioloģiskajām saimniecībām ir arī tādas, kuru platība mērāma tūkstošos hektāru. Lielākā daļa, protams, ir mazākas saimniecības, taču svaru kausi aizvien vairāk nosveras uz lielāka mēroga ražošanu. Bioloģiski sertificēto platību īpatsvars, kā jau minēts, Latvijā ir sasniedzis 16%, un potenciāls jaunajā plānošanas periodā sasniegt vēl lielāku rādītāju noteikti ir. Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) pat uzstādījusi mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 30% LIZ jābūt bioloģiski sertificētiem un publiskajos iepirkumos jābūt 30% bioloģiskās pārtikas produktu. Tātad – 30/30/30.
J. Sietiņsons: "Protams, ir labi, ka ir ambiciozi mērķi, bet rezultāts būs atkarīgs no lauksaimniecības politikas. Gadus divus ilga dialogs starp nozares ministriju un lauksaimnieku organizācijām, izstrādājot jauno stratēģisko KLP plānu. Kad Eiropas Komisija paziņoja, ka ir apstiprinājusi Latvijas Stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam, izrādījās, ka daudz kas no labajiem ieteikumiem un idejām, ko sniedza lauksaimnieki, ir pazudis jeb ticis svītrots. Tādējādi diemžēl jāteic, ka, neraugoties uz Zaļo kursu, jaunā lauksaimniecības politika vairs nav bioloģiskajai lauksaimniecībai tik labvēlīga – atbalsta maksājumu dēļ. Izskatās pēc tādas kā spēles ar skaitļiem. Miljoni un pat miljardi tiek attiecināti uz Zaļā kursa un citu zaļo pasākumu īstenošanu, bet vienlaikus redzams diezgan radikāls atbalsta samazinājums vairākām nozarēm, īpaši lopkopībai, biškopībai. Arī bioloģiskās augkopības saimniecības nevar būt priecīgas par pašreizējo rezultātu."
Sietiņsons teic, ka skumji kļūst arī redzot, kāds atbalsts bioloģiskajiem paredzēts tepat kaimiņos – Lietuvā, Igaunijā. Par tiem pašiem pasākumiem kaimiņu lauksaimnieki saņem ievērojami lielāku atbalstu. Salīdzinājumā ar ES vidējiem atbalsta maksājumiem mūsējie atpaliek pat ļoti būtiski. Tādējādi mūsu konkurētspēja ir vāja un apdraudēta. Viņš atzīmē: "Jā, lozungi ir, Zaļais kurss ir, bet faktiski atbalstāmie pasākumi diemžēl saglabājušies tādi paši kā līdz šim."