Aprites ekonomikā pārtikas atkritumiem aizvien vairāk būtu jākļūst par produktu, kuru izmanto pārstrādei, ražojot enerģiju un mēslojumu. Tomēr nešķirotos bioloģiski noārdāmos atkritumus nav iespējams izmantot pieprasītu produktu ražošanai. Turklāt tas apdraud ES izvirzīto mērķu izpildi un rada Latvijas valstij soda naudas risku.
Valsts vides dienests (VVD) lēš, ka būtisku pārtikas atkritumu un pārpalikumu daudzumu (aptuveni 180–200 tūkst. tonnu gadā) rada tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumu gala patēriņa posms, kā arī mājsaimniecības. Šie atkritumi tiek iejaukti nešķiroto sadzīves atkritumu masā. "Ne visiem pārtikas atkritumu radītājiem ir pienākums ziņot par radīto un apsaimniekoto atkritumu daudzumu," skaidro Valsts vides dienestā. "Tāpat patlaban nav ticamu datu par kompostēto, sadedzināto, dzīvnieku barībā izmantoto un citādi likvidēto atkritumu daudzumu ārpus formālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Pēc atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam veiktajiem aprēķiniem secināms, ka pārtikas atkritumi veido aptuveni 35% no nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Bet tikai atsevišķi savāktie pārtikas atkritumi tiek nogādāti uz atkritumu reģenerācijas iekārtām (galvenokārt biogāzes ieguvei)." Pēc aptuvenām aplēsēm, viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā atkritumos izmet aptuveni 120–130 kg pārtikas produktu.
Lielveikali neatklāj daudzumus
Gandrīz 48 000 tonnu pārtikas atkritumu rada mazumtirdzniecība un "citāda izplatīšana", secināts pētījumā "Mērījumi pārtikas atkritumu un pārpalikuma noteikšanai", kur rezultāti par 2020. gadu iegūti bez reālā stāvokļa uzskaites, izmantojot citās valstīs izveidotos koeficientus.
Kur paliek šie atkritumi, skaidrojām pie lielākajiem pārtikas produktu mazumtirgotājiem – "Rimi Baltic", "Maxima Latvija" un "Lidl". Tirgotāji gan izvairījās nosaukt konkrētu atkritumos nonākušo produktu daudzumu. "Rimi Baltic" ziņoja, ka šīs grupas īpatsvars ir 2% no pārdotās pārtikas daudzuma. Latvijas Pārtikas bankai "Rimi" no 88 veikaliem un loģistikas centra ikdienā ziedo vairāk nekā 30 tonnas pārtikas. Ziedoti tiek pārtikas produkti pēc minimālā derīguma termiņa ("Ieteicams līdz ...) beigām, ko pieļauj likumdošana. Ziedoto produktu sarakstā ir maize, smalkmaizītes, makaroni, cepumi u. c. Arī "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā ziņoja, ka 0,01% no pārdoto produktu daudzuma ziedo labdarības organizācijām (pērn vairāk nekā 172 000 produktu vienību) un arī Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Zanda Šadre, "Rimi Baltic" korporatīvās atbildības un komunikācijas vadītāja, uzsver, ka pārtikas produktu atkritumu daudzumu līdz 2025. gadam, piecus gadus agrāk, nekā paredzēts ES klimata mērķos, ir iecerēts samazināt vēl par 50%. Antra Birzule, veikalu tīkla "Lidl" pārstāve, nenosauca ne atkritumos izmesto produktu īpatsvaru, ne arī daudzumu.
Uz jautājumu, kuras pārtikas produktu grupas atkritumu apsaimniekošanā rada vislielāko izaicinājumu, A. Birzule nosauca trīs: iepakotie produkti ar īsu derīguma termiņu, bio produkti un maltītes (salāti, sviestmaizes).
Bet – kas notiek ar tiem veikalu plauktos bijušiem pārtikas produktiem, kas nav derīgi ziedošanai labdarībai?
Ko dara ar nederīgo pārtiku
VVD ziņo, ka pavisam 20 uzņēmumu ir saņēmuši atļaujas bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai, pārvadāšanai un pārstrādei. Savukārt PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Inga Platpīre precizē, ka Latvijā pavisam par "agrākās pārtikas" (ABP) starpuzņēmumiem ir atzīti 15 uzņēmumi, toskait vien četriem ir tiesības savākt agrāko pārtiku, uzglabāt to un transportēt uz atbilstošu pārstrādes uzņēmumu. (ABP jeb "agrākā pārtika" ("former food" – angļu val.) ir dzīvnieku izcelsmes produkti vai pārtika, kurā ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kas vairs nav lietojama uzturā.)
Cik daudz un kādi cilvēku patēriņam nederīgi pārtikas produkti nonāk pārstrādē, devāmies lūkot uz Olaini, kur darbojas viens no pārtikas produktu savākšanas un apstrādes uzņēmumiem SIA "Moss&Moss". Uzņēmuma īpašnieks Jānis Moss jau 20 gadus darbojas ar ēdinātāju un ražotāju izlietoto pārtikas eļļu vākšanu. Šo produktu pērk visā Latvijā un sūta uz Poliju vai Igauniju. SIA "Moss&Moss" Latvijā pavisam ir 3000 klientu.
"Mūsu savākto izlietoto pārtikas eļļu tālāk izmanto ļoti daudzās nozarēs, piemēram, ķīmijas rūpniecībā, farmācijas nozarē, medicīnā un, protams, biodīzeļdegvielas ražošanā.
Eļļu kotē birža. Eļļā ir augu tauki, pievienota dīzeļdegvielai, tā sadeg ar lielu jaudu," teic uzņēmējs.
Pagājušā gada nogalē Olainē darbību sākusi uzņēmuma "Moss&Moss" nederīgās pārtikas pirmapstrādes ražotne. Tā ik dienu pieņem aptuveni 15 tonnas nederīgu pārtikas produktu – galvenokārt no "Maxima Latvija" un "Lidl" veikalu tīkliem. Ražotne izveidota bez ES fondu naudas atbalsta. "Atbalsta programmas ir. Tomēr, kas "augšā" maļ, tie visu paredz," smejot saka J. Moss. "No malas piekļūt atbalstam pārtikas atkritumu pārstrādei ir diezgan sarežģīti. Projekta pieteikuma gatavošanas laikā daudz sola, slavē par labajām idejām, tomēr beigās izmet no laivas."
Pārmaļ un izkarsē
Visi atvestie lietošanai uzturā nederīgie pārtikas produkti, arī maize, konditorejas produkti, augļi, dārzeņi, gaļas pārstrādes un citi, atrodas iepakojumā. Daudz ir pārstrādei nederīgā iepakojuma – nedēļas laikā aptuveni sešas tonnas. To ved apglabāt uz Getliņu poligonu, maksājot 170 eiro par tonnu.