Latvijā radies kvalificētu vides ekspertu deficīts: nepietiek speciālistu, kas varētu veikt daudzo jau aizsākto un plānoto vēja elektrostaciju projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Īpaši trūkstot ornitologu, sikspārņu ekspertu, biotopu ekspertu u. tml. Par šādu situāciju elektroenerģijas tirgus jaunākajā apskatā ziņo AS "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktore Ilvija Boreiko.

Viņa norāda, ka tiek meklēti risinājumi, kā piesaistīt ekspertus no citām Eiropas Savienības valstīm lauka izpētes darbiem, kas ir veicami sezonāli. Tomēr aktīva vēja parku veidošana pašlaik notiek visā ES, tādēļ arī Eiropā kopumā eksperti neesot pieejami.

Par maz sertificētu ekspertu

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus atzīst, ka novērtējuma uz vidi ekspertu tiešām trūkst. "Galvenais iemesls ir tāds, ka ir nepieciešami sertificēti eksperti, bet ne visi ornitologi vēlas šādus sertifikātus iegūt. Turklāt vajadzība pēc šādiem ekspertiem ir kampaņveidīga. Pēkšņi pēc viņiem ir milzīgs pieprasījums, bet pēc kāda laika viņi nevienam vairs nav vajadzīgi. 

Ekspertiem visbiežāk tas nav stabils darbs, jo ir ļoti sezonāls, saistīts ar kādu īstermiņa līgumu," vērtē V. Ķerus, secinot, ka eksperti visvairāk ir nepieciešami putnu ligzdošanas laikā.

"Pieļauju, ka vēja parki tiks sacelti, bet paies kāds laiks, kad nekas jauns vairs netiks būvēts, un nevienam vairs nebūs nepieciešami tādi speciālisti, kuri spēj izvērtēt vēja parku ietekmi uz vidi," spriež V. Ķerus.

Par ietekmes uz vidi novērtējuma ekspertu sertificēšanu atbild Dabas aizsardzības pārvalde. Sertifikāti tiek izsniegti gan ornitologiem, gan mežu biotopu ekspertiem u. c. "Šie eksperti ir tiesīgi sniegt atzinumus ne tikai par vēja parkiem, bet jebkādiem projektiem, kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī īpaši aizsargājamu sugu vai biotipu mikroliegumu veidošanai vai atcelšanai," skaidro V. Ķerus. "Ierindas ornitologs šādus atzinumus sniegt nav tiesīgs. Ja kāds ir specializējies, piemēram, par zaļajām vārnām, tas nenozīmē, ka viņš būs labs eksperts arī vēja parku jautājumā. Ornitologam savas zināšanas un kompetence būs jāpaaugstina, bet tas prasīs zināmu laiku."

V. Ķerus arī informē, ka Latvijā sertificētu putnu ekspertu šobrīd ir zem simta. 

"Pirms pāris gadiem Latvijā tādi eksperti, kas varēja sniegt tiešām kompetentus atzinumus par ietekmi uz vidi saistībā ar vēja parku būvniecību, bija uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, bet šobrīd, protams, tādu ir vairāk. Bet es neņemos spriest, cik tādu ir. 

Tas, par ko eksperti patiesi ir kompetenti, ir viņu pašu godaprāta un atbildības jautājums," teic LOB valdes priekšsēdētājs.

Ārvalstu speciālisti izmaksās dārgāk

Viņš piekrīt, ka šobrīd, kad ar straujo vēja parku būvniecību visā Eiropā pavisam īsā laikā ir nepieciešami ļoti daudzi vides eksperti, tādi būs jāpiesaista no ārvalstīm. "Arī Latvijas dabas aizsardzības eksperti, kas specializējas biotopu kartēšanā, ir palīdzējuši kolēģiem ārpus mūsu valsts robežām, piemēram, Lietuvā. Tāpat kolēģi no Igaunijas ir meklējuši šeit ekspertus, kas ir kompetenti par vēja parkiem. Tas, ka vides aizsardzības eksperti dodas strādāt uz citām valstīm, nebūt nav nekas ekstrēms. Taču jāpatur prātā, ka piesaistīt ārvalstu ekspertus var nebūt pārāk viegli, turklāt tas izmaksās daudz dārgāk, nekā algot vietējos," ir pārliecināts V. Ķerus, uzskatot, ka 

Latvijā vēja parku būvniecību vajadzēja plānot daudz savlaicīgāk, nevis tikai tad, kad Krievija iebruka Ukrainā un Eiropā sākās energokrīze, tad arī nebūtu nekādu problēmu ar ekspertu pieejamību. 

"Sertifikāta iegūšana nav nedz sarežģīta, nedz dārga, es pat vēlētos, lai tā būtu sarežģītāka. Pretendentiem attiecīgajā jomā ir jābūt atbilstošai izglītībai un pieredzei, kā arī rekomendācijām no attiecīgām nozares asociācijām, piemēram, ornitologiem tādas var sniegt Latvijas Ornitologu biedrība. Ir pat bijusi doma, ka sertifikāta iegūšanai ir nepieciešami speciāli eksāmeni, bet tā ir palikusi gaisā karājamies," ir sarūgtināts V. Ķerus.

Jānodrošina minimāla ekoloģiskā pēda

LOB valdes priekšsēdētājs atzīst, ka vēja ģeneratoru izvietošana mežā putnu populāciju un migrāciju noteikti ietekmēs. Lai arī LOB kategoriski neiebilst pret vēja parku būvēšanu, organizācija iesaka veikt rūpīgu izvērtēšanu, pirms izvēlēties konkrētu vietu mežā. "Skaidrs, ka šobrīd vēja parku būvniecība ir nepieciešama, taču ir jāveic nopietns pētnieciskais darbs, lai pēc iespējas mazāk apdraudētu mežā mītošo dzīvotni. Jebkurā gadījumā tā būs ietekmēta, jo tiks veidoti izcirtumi un vēja ģeneratori radīs troksni. Vēja parkus iecerēts veidot nomaļākās vietās, lai tie cilvēkiem nekristu acīs, taču jāņem vērā, ka tieši nomaļākās vietās mīt vairāk putnu un dzīvnieku," ir satraucies ornitologs.

Galvenais mērķis ir atrast pēc iespējas izdevīgākas vēja parku izvietošanas lokācijas. 

Kā viena no potenciālām vēja enerģijas ieguves vietām neoficiāli tiek lēsta Kurzemes piekraste, jo, kā zināms, tieši Liepāja ir pilsēta, kurā piedzimst vējš. Taču ne tikai. 

Pēc meteoroloģiskajiem novērojumiem un vēja datubāzēm piemērotas vietas varētu būt arī Vidzemes un Latgales augstienēs.

Jau ziņots, ka divas valsts kapitālsabiedrības – AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" – ir izveidojušas kopuzņēmumu SIA "Latvijas vēja parki" ("LVP"), kuras uzdevums būs nākamajos piecos gados valsts mežos izveidot tādu vēja parku infrastruktūru, kura spētu saražot 800 megavatu (MW) jaudas, kas ir 2,4 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā jeb aptuveni 30% no Latvijā pērn saražotās elektroenerģijas.

"LVP" sola būvēt tādās vietās, kur pēc iespējas mazāk tiktu ietekmēta ainava, vietējie iedzīvotāji un apkārtējā vide, nodrošinot minimālu ekoloģiskās pēdas nospiedumu.