10 °C
Dzīvojam ārpus ciemata, bet kaimiņš sācis rakt jaunu bedri sausajai tualetei pāris metru no manas sētas. Bet man ūdens aka atrodas 7 metrus no sētas. Tas nozīmē, ka sausā tualete no akas atradīsies tikai 10 metru attālumā. Vai ir kādi likumi, kas nosaka minimālo attālumu starp šādiem objektiem? Cik tuvu kaimiņa robežai vispār drīkst būvēt ateju? Jautā Jānis Jēkabpils novadā.
Privāto aku ūdens kvalitāte – īpašnieku ziņā
Jēkabpils novada pašvaldības būvvalde norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu nr. 327 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 “Kanalizācijas būves” 152.1 punktu atsevišķi novietotām ēkām (ārpus pašvaldības noteiktās apbūves teritorijas, kur ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas) drīkst ierīkot hermētiskas sausās tualetes.
Veselības inspekcija informē, ka MK noteikumi neregulē privāto ūdens ņemšanas vietu aizsardzību, pieņemot, ka šāda
ūdens avota īpašniekam pašam jāparūpējas par sava dzeramā ūdens kvalitāti un drošumu, vai arī jāpieslēdzas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, ja vien tas tehniski iespējams.
Sūdzību par jautājumā aprakstīto gadījumu praktiski pēdējā desmitgadē nav bijis, bet pašvaldības savos iekšējos normatīvajos aktos var regulēt dažādas lokālās problēmas, kas rodas kaimiņu savstarpējās attiecībās, ja tās nekādi nav iespējams novērst, savstarpēji vienojoties.
Laukos vai apdzīvotā vietā
Civillikuma 1088. pants gan paredz, ka ateju un samazgu bedres un mēslu krātuves nedrīkst ierīkot pie kopīgiem žogiem, mūriem un robežas, tām jāatrodas vismaz 1,5 metrus no kaimiņa robežas. Taču būtiski, ka noteikums neattiecas uz lauku būvniecību, tāpēc nebūs saistošs konkrētajā situācijā, kas izveidojusies ārpus apdzīvotas vietas. Tas piemērojams tikai līdzīgos gadījumos apdzīvotu vietu robežās.
Veselības inspekcija norāda, ka gar centralizētajām ūdens ņemšanas vietām parasti tiek noteikta 10 metru stingras aizsardzības zona. Tomēr, kā jau minēts, šī prasība netiek attiecināta uz akām. Ja kaimiņa sausās tualetes bedre būs betonēta un pietiekami labi hermetizēta, lai novērstu noplūdes, problēmām ar ūdens kvalitāti nevajadzētu būt.
Jēkabpils novada būvvalde skaidro, ka atbilstīgi MK noteikumu nr. 240 Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi 132. punktam jaunbūvējamās būves (izņemot inženierbūves: tiltus, estakādes, tuneļus, satiksmes pārvadus un inženierkomunikācijas) izvieto ne tuvāk par 4 metriem no zemes vienības robežām.
Izvērtējot minētās tiesību normas, secināms, ka patlaban nav noteikumu, kas nosaka minimālo attālumu starp aku un hermētisku sauso tualeti ārpus apdzīvotas vietas, proti, lauku teritorijā.
Taču konkrētajā gadījumā, iespējams, ir pārkāpts nosacījums par pieļaujamo jaunbūvējamas būves attālumu līdz kaimiņa zemes robežai.
Ieteicams veikt analīzes
Veselības inspekcija iesaka, vēl pirms kaimiņa sausā tualete tiek izmantota, veikt akas dzeramā ūdens kvalitātes analīzes uz galvenajiem fekālā piesārņojuma indikatoriem zarnu nūjiņām (E.coli) un enterokokiem. Analīzes var pasūtīt jebkurā akreditētā laboratorijā, kas veic ūdensanalīzes. Tādā veidā tiks noskaidrots akas ūdens fona stāvoklis, kas nākotnē palīdzēs spriest par to, vai ūdens kvalitāte ir pasliktinājusies.
