13.1 °C
Neraugoties uz sarežģīto situāciju mežsaimniecības nozarē, AS "Latvijas valsts meži" ("LVM") nākamgad plāno turpināt investēt tehnoloģijās un infrastruktūras attīstībā, savukārt vēl šogad līdz septiņiem miljoniem eiro nolemts palielināt zemes iepirkšanas fondu, tādējādi saglabājot iepirktās zemes Latvijas valsts īpašumā.
Pirms pusotra gada stājoties "LVM" padomes priekšsēdētājas amatā, definējāt četras turpmākās stratēģijas prioritātes – cilvēkkapitāls, inovācijas tehnoloģijas, zaļā vienošanās un meliorācijas sistēmas. Kā sokas ar to īstenošanu?
Z. Driņķe: Jebkuru stratēģiju īsteno cilvēki, tādēļ uzsvars noteikti bija un arī būs uz cilvēkresursu attīstību. Mums ir būtiski piesaistīt labākos speciālistus, noturēt un attīstīt viņus, jo cilvēki ir pamats pārējiem attīstības virzieniem. Protams, taisnīga un konkurētspējīga darba samaksa ir ļoti būtisks aspekts, bet tikpat svarīga ir arī iekšējā uzņēmuma kultūra. "LVM" ir uz vērtībām balstīts uzņēmums, ir izkoptas tradīcijas, piemēram, gada balva "Pumpurs", kas ir ļoti nozīmīga, jo ļauj darbiniekiem identificēt sevi ar uzņēmumu un izjust kopīgās vērtības. Ja runājam par inovācijām, tad "LVM" ir piemērs, kā ar dažādu inovāciju palīdzību var paaugstināt darba ražīgumu un celt pievienoto vērtību uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem.
Nav noslēpums, ka uz Eiropas fona Latvijā darba ražīgums uz vienu strādājošo ir salīdzinoši zems, tas attiecas uz visu Latviju.
Tādēļ ļoti svarīga ir dažādu tehnoloģiju ieviešana un inovāciju izmantošana visā sistēmā, sākot ar koku sēklu selekciju, stādu audzēšanu, meliorāciju, dronu pielietošanu meža audzēšanas procesos utt. No tehnoloģiju attīstības viedokļa "LVM" ir kā lokomotīve, kas velk līdzi pārējo nozari – gan piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus, gan klientus. Turpinām ieviest dažādas digitālās kartes, uzskaites sistēmas, turklāt vairāki "LVM" GEO risinājumi tiek piedāvāti arī eksportā.
Eiropas Savienībā patlaban notiek asas diskusijas par Zaļo kursu, visām iesaistītajām pusēm skaidrojoties, kā salāgot normālu saimniekošanu ar dabas saudzēšanu…
Jā, tas ir ļoti jūtīgs temats, bet – lai kādos līmeņos notiktu diskusijas, būtiskākais ir atrast līdzsvaru starp Zaļo kursu un ekonomisko darbību. Latvija ir ļoti zaļa un biotopiem bagāta valsts, esam piektajā vietā ES meža platību ziņā, un ir skaidrs, ka Latvija var kļūt par bioekonomikas centru Eiropā. Bet jāraugās, lai Zaļais kurss nekļūst par birokrātisku procesu, kas negatīvi ietekmē saimniecisko darbību.
Patlaban valsts mežos vairāk nekā ceturtā daļa teritorijas ir aizsargājama, un, ja to vēl paplašinātu, koksnes produkcijas piegādes samazinātos.
Tāpat samazinātos arī oglekļa ikgadējās piesaistes mežā ilgtermiņā. Jāuzsver, ka, ja mežs nepamatotu aizliegumu dēļ nav laikus izkopts un pasargāts no kaitēkļiem, samazināsies atpūtas iespējas visai sabiedrībai, tādēļ uz šo jautājumu jāraugās kompleksi, atbalstot Zaļo kursu, domājot par vidi un klimatu, bet vienlaikus līdzsvarojot visu pušu intereses.
Par kaitēkļiem runājot – kāda patlaban ir situācija ar egļu astoņzobu mizgraužiem, kuru dēļ noteiktās teritorijās bija noteikta ārkārtējā situācija?
Situācija uzlabojas – pateicoties valsts aktīvai rīcībai, ļaujot ātri izvest no meža mizgraužu bojātos kokus, un labai sadarbībai ar Valsts meža dienestu, esam apturējuši mizgrauža tālāku izplatību. Lai uzlabotu nākotnes meža noturību pret šo kaitēkli, tiek stādītas jaunaudzes ar īpaši kvalitatīviem, selekcionētiem stādiem, kas nākotnē tiks intensīvi koptas un tādējādi veidos spēcīgu, labi augošu mežu, kur mizgraužu risks būs krietni zemāks. Manuprāt, ļoti pragmatiski ir meža nozares sabiedrisko organizāciju priekšlikumi būtiski samazināt egļu audžu rotācijas periodu, jo šādā veidā ir iespējams proaktīvi izvairīties no plašiem mizgraužu postījumiem nākotnē.
Kā sokas ar meliorācijas projektu īstenošanu valsts mežos?
Uz meža infrastruktūru es raugos kā uz vienotu sistēmu ilgtspējīgai meža zemju apsaimniekošanai – kvalitatīvi ceļi ir meža asinsrite, kas palīdz gan meža stādīšanā, kopšanā un izaudzētās koksnes transportā, gan kalpo kā pamats meža pasargāšanai no uguns un reizē ir visnozīmīgākā atpūtas infrastruktūra mežā. Savukārt to, kas notiek, ja meliorācijas sistēma nav laikus sakārtota un atjaunota, redzam nesenajos plūdos ap Jelgavu, Jūrmalu un citviet Latvijā.
Arī mežā sakoptas un sakārtotas meliorācijas sistēmas ir meža ražības pamats, nodrošinot maksimālu oglekļa piesaisti augošajā koksnē ik gadu un uz katra hektāra.
Šī infrastruktūra nemitīgi tiek attīstīta – gadā atjaunojam un izbūvējam ap 250 kilometriem meža ceļu un sakārtojam meliorācijas būves apmēram 15 000 ha platībā. Lai darbi noritētu efektīvi un arī sabiedrībai par tiem būtu izpratne, ļoti svarīga ir sadarbība ar pašvaldībām – tā ir gan informācijas apmaiņa, gan pašvaldību ceļu sakārtošana pēc to izmantošanas, gan dažkārt arī ceļu nodošana no pašvaldībām "LVM" un otrādi.
Kādi lēmumi ir pieņemti attiecībā uz nākamā gada ieguldījumiem un plānoto atdevi?
Meža nozares specifika ir koksnes cenu krasās svārstības un ģeopolitisko notikumu spēcīgā ietekme uz tirgiem. Pērnā gada sākumā koksnes pārdošanas cenas Skandināvijā un citviet Eiropā bija augstas, bet vēlāk situācija mainījās – pieprasījums samazinājās un cenas kritās. Tas atspoguļojas arī finanšu rādītājos – šī gada pirmā pusgada rādītāji ir zemāki, nekā gaidīts, bet no ekonomikas teorijas viedokļa tas bija prognozējams. Nākamā gada budžets vēl top, tas tiek koriģēts atbilstoši dažādām izmaiņām pieprasījumā un koksnes cenās. Lai gan kopējā situācija nozarē nav vienkārša, plānojam nelielu izaugsmi, un esmu pārliecināta, ka finanšu rādītāji ilgtermiņā ies uz augšu. Tāpēc budžetā tiks plānoti adekvāti ieguldījumi meža infrastruktūras atjaunošanā un attīstībā.
"LVM" spēj ātri reaģēt uz tirgos notiekošo, lēmumu pieņemšana ir pietiekami raita un dinamiska, ko pierāda "LVM" valdes un padomes pusotra gada laikā pieņemtie lēmumi.
Man personīgi viens no būtiskākajiem uzņēmuma lēmumiem bija iespēja palielināt investīcijas meža zemes iepirkšanā līdz septiņiem miljoniem eiro vēl šajā gadā, saglabājot iepirktās zemes Latvijas valsts īpašumā.
Tas nozīmē, ka ir pieaudzis zemes īpašnieku piedāvājums?
Jā, šogad tas ir lielāks piedāvājums nekā parasti. Privātajā sektorā vērojama pārdošanas darījumu sabremzēšanās, vienlaikus daudzi īpašnieki piedāvā zemi valstij. Cilvēki saprot, ka meža zemes nonākšana valsts īpašumā garantē tās apsaimniekošanu kā vērtīgu dabas resursu. Jāuzsver, ka "LVM" nepērk zemi, lai veidotu kādu zemju tirdzniecības biznesu, bet gan tādēļ, lai profesionāli audzētu mežu un dotu iespējami lielāku labumu sabiedrībai. "LVM" palielina meža zemju fondu, un tā ir normāla saimnieciskā darbība, kas ir vērsta uz to, lai nesamazinātos "LVM" aktīvi apsaimniekoto mežu platība, kas pozitīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti reģionos un valsts budžetā saņemtos nodokļus un dividendes. No profesionālas meža apsaimniekošanas ieguvēji būs gan privātie uzņēmumi, gan sabiedrība, gan valsts nodokļu kase.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
