17.1 °C
4. maijā, Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 33. gadskārtā, par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvojumu – Atzinības krustu – no valsts prezidenta Egila Levita saņēma trīs lauksaimnieki, toskait arī Aizkraukles novada SIA "Vecsiljāņi" saimnieks Juris Sprukulis. Patlaban "Vecsiljāņos" izveidota noslēgta cikla piena lopkopības saimniecība, kas turpina izaugsmi – tiek būvēta lopbarības rūpnīca, notiek darbi saules paneļu parka ierīkošanai, kā arī gatavošanās teļu kūts būvniecībai un biometāna ražošanai saimniecībai piederošajā biogāzes ražotnē.
Kā jutāties, kad uzzinājāt par valsts apbalvojuma piešķiršanu?
Biju pārsteigts un pagodināts. Esmu aizdomājies, kāpēc mēs, mūsu ģimene, darām šīs nebūt ne vienkāršās lietas – uzņēmējdarbība, lauksaimniecība, ražošana. Cilvēku veido vecāki, vide, bērnība. Kāpēc latviešu tauta ir tik sīksta? Mēs tik daudz esam sisti, bijuši iekaroti – no tā sīkstums. Gan manas sievas Mairas, gan arī mani vecāki vienmēr mācīja sākto darbu paveikt līdz galam, izdarīt to kvalitatīvi un nekad neatlikt uz vēlāku laiku. Nebaidīties no grūtumiem un uzdrīkstēties. Liela daļa sabiedrības domā – to mēs nedarīsim, labāk nelīdīsim tur, kur var būt bīstamība, riski.
Mairas un manā tandēmā nav bijušas robežas, ka mēs no kaut kā baidītos. Šīs īpašības ļāvušas izveidot spēcīgus uzņēmumus – SIA "Vecsiljāņi" un SIA "Pakavs", kas pieder ģimenei un valsts mērogā – latviešiem. Esmu valsts un Latvijas patriots.
Mūsu saimnieciskajā darbībā lielā mērā ir iesaistīti arī citi ģimenes locekļi. Mēs ar sievu iepazināmies Lauksaimniecības universitātē, mācījāmies vienā grupā. Pēc universitātes absolvēšanas nodibinājām ģimeni. Reinholds, viens no mūsu dvīņiem, nākamajā mēnesī absolvēs Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un pakāpeniski pārņems "Vecsiljāņu" vadību. Otrs dēls Rūdolfs apgūst aktiermākslas zinības Rīgā. Ir prieks, ka abi dēli ļoti intensīvi vēlas iedziļināties savā profesijā un viņiem ir patikšana darīt savu darbu.
Sievasmāsa Ieva ir pārtikas tehnologs. Viņa kopš pirmās dienas nu jau vairāk nekā 13 gadu darbojas mūsu siera ražotnē. Ieva pirms 13 gadiem izveidoja "Ievas sieru", ko gatavo no nedzesēta rīta slaukuma piena.
Kopš 2006. gada 13. oktobra, kad pārņēmām saimniecību no sievastēva, ir izveidota spēcīga komanda ar lielu pieredzi. Tā ir viena no veiksmes atslēgām "Vecsiljāņos".
Pavērtēsim saimniecību no ekonomiskā skatpunkta. Kuras nozares ir svarīgākās, un vai tās katra atsevišķi varētu attīstīties?
Mums ir augkopība, lopkopība, biogāzes, siera ražošana un pārdošana. Pat mežsaimniecība, kurai tāpat kā visām citām nozarēm arī rēķinām naudas ienākumus un izdevumus. Nevaram no katras nozares ik mēnesi prasīt peļņas rādītājus. Ar saimniecības nozaru vadītājiem ik mēnesi vērtējam skaitļus, vājos punktus, runājam par ieguldījumiem, izaugsmi, kad varam atļauties ieguldīt un kad nevaram. Nav tā, ka "Vecsiljāņos" es, īpašnieks, viens lemju par visu.
Pamatnozare "Vecsiljāņos" ir piensaimniecība. Uzskatu, ka Latvijai valstiski šī nozare ir vajadzīga. Ne tikai tāpēc, ka piens ir svarīgs pārtikas produkts, bet piensaimniecība – tā ir nodarbinātība laukos, mazāk auglīgu zemju efektīva apsaimniekošana.
"Vecsiljāņi" ir pierādījums, ka, nodarbojoties ar piena lopkopību barības vielu pilnas aprites saimniekošanas modelī, var sasniegt efektīvus kvantitatīvos un kvalitatīvos rezultātus.
Naudas ieņēmumi ir 5700 eiro/ha, 900 eiro/ha ir nomaksātie nodokļi valsts budžetā. Nereti dzirdami pārmetumi par lielajām saimniecībām. Pēc "Vecsiljāņu" saimniekošanas modeļa – viens darbinieks jeb lauku iedzīvotājs apsaimnieko 24 ha lauksaimniecības zemes un 5 ha meža. Jebkurai lietai, ko dari, ir jāvērtē efektivitāte. Tātad, ko šajā vietā vislabāk var darīt. Uzreiz aiz mūsu lauku robežas sākas Vidzemes augstiene, kur faktiski nav iespējama intensīva lauksaimniecība. Var ganīt aitas, liellopus un citus dzīvniekus. "Vecsiljāņu" zemes ir daudzmaz līdzenas.
