Truši ātri aug un vairojas, tādējādi produkcijas aprite notiek strauji. Tos ērti var audzēt nelielās piemājas saimniecībās būros, aizgaldos vai ierobežotos aplokos brīvā dabā. To turēšanas vietas iekārtošanai nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Lai pareizi paēdinātu trušus, jāzina to gremošanas trakta īpašības. Truši barību ātri pārstrādā, turklāt gremošanas trakts piemērots kokšķiedras sagremošanai, bet nav piemērots kalorijām bagātu barības līdzekļu sagremošanai. Ja šos principus nezina, tad var rasties nopietni gremošanas sistēmas darbības traucējumi (caureja, apetītes zudums).
Barības devas sastāvs
Truši ēd daudzveidīgu barību, vienveidīga ēdienkarte rada tikai problēmas. Nozīme ir arī tam, ka trušu priekšējie zobi nepārtraukti aug, līdz ar to trušiem jāizēdina barības līdzeklis, kas ļauj zobiem nodilt. Ja to neņem vērā, zobi izaug pārāk gari un veidojas nepareizs sakodiens. Truša gremošanas trakts ir ietilpīgs, tā garums ir 12 līdz 15 reizes lielāks par truša ķermeņa garumu. Pieaudzis trusis ēd vidēji 30 reizes diennaktī, tam ir 28 zobi, augšžoklī ir četri griezējzobi. Trušiem ir vienkameras kuņģis.
Truši ēd savus izkārnījumus (koprofāgija), kurus tie producē agri no rīta. Tas ļauj trušiem uzturēt nepieciešamo B vitamīna vajadzību, kā arī daļēji uzņemt nepieciešamo proteīnu. Šī parādība ir pilnīgi normāla trušu uzvedība un neliecina par kaut kādām nepilnībām barības devā.
Sevišķa nozīme trušu barības devai jāpievērš trusenes grūsnības un laktācijas periodā. Arī jauntrušiem augot to barībai jābūt pilnvērtīgai. Gaļas trušiem ļoti būtisks ir olbaltumvielu daudzums barībā, jo no olbaltumvielām veidojas muskuļi. Katrai trušu grupai barības deva jāsastāda individuāli, ņemot vērā dzīvnieka dzīvmasu, produktivitāti utt.
Vislabāk truši barību sagremo, ja tos ēdina jaukti. Šāds ēdināšanas veids arī ļauj barību padarīt pilnvērtīgāku. Trušiem barības devā jānodrošina šādas aminoskābes: lizīns, meteonīns, cisteīns, treonīns, triptofāns, arganīns.