3.3 °C
Otrdien, 15. oktobrī, zemkopības ministrs Armands Krauze Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Latvijas, lai apspriestu Latvijas lauksaimniecības interešu kopīgu pārstāvību EP virknē nozīmīgu jautājumu - tiešmaksājumu izlīdzināšana, adekvāts finansējums lauku attīstībai u.c., kas ir ciešā saistībā ar topošo ES daudzgadu budžetu nākošajam plānošanas periodam 2028.-2034. gadam.
"Tikšanos vērtēju ļoti pozitīvi, tā bija konstruktīva, deputāti izrādīja sapratni par lauksaimniecības nozarē notiekošo un ir gatavi aizstāvēt Latvijas zemnieku intereses," tā atzina Armands Krauze.
Uz tikšanos bija ieradušies eiroparlamentārieši Roberts Zīle (“Nacionālā apvienība”), Rihards Kols (“Nacionālā apvienība”), Reinis Pozņaks (“Apvienotais saraksts”), Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”), Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”, savukārt Ivaru Ijabu (“Latvijas attīstībai”) pārstāvēja viņa palīgi.
"Darbam Eiropas parlamentā ir raksturīgs tas, ka deputāti strādā septiņās lielās politiskajās grupās, līdz ar to pazūd vietējo partiju konkurences iezīmes, tā vietā deputāti cīnās par kopējām Latvijas interesēm. Vienojāmies vēl ciešākai sadarbībai konkrētu jautājumu risināšanā, piemēram, ES finansējums lauksaimniecībai jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī, jāpieliek visi pūliņi, lai beidzot tiktu izlīdzināti joprojām netaisnīgie tiešmaksājumi. Bet viena no tuvākā laika debašu prioritātēm būs Atmežošanas regula, kas pēc dalībvalstu pieprasījuma ir atlikta, un šeit kopīgi būs jāstrādā mūsu mežsaimnieku interešu labā, " sacīja Armands Krauze.
Tikšanās laikā zemkopības ministrs EP deputātus arī informēja, ka Latvijā nepieciešams nodrošināt palielinātu finansējumu lauku attīstībai, jo iepriekšējos divos periodos Latvijai pieejamais finansējums ir samazināts par vairāk nekā 200 miljoniem eiro.
Turklāt pašreizējā plānošanas periodā (2023.-2027. gads) vismaz 30% no finansējuma saskaņā ar ES Kopējo lauksaimniecības politiku ir jānovirza ES vides un klimata ambīciju īstenošanai, kas būtiski apgrūtina iespējas novirzīt finansējumu lauku ekonomiskajai attīstībai.
Nav pieņemams, ka lauksaimniekiem nemitīgi izvirza jaunas papildu prasības, neparedzot nekādu ES papildus finansējumu to izpildei.
Lai spētu īstenot Latvijas un visas ES lauku attīstības ekonomiskās prioritātes un vienlaikus arī īstenotu vides un klimata ambīcijas, finansējums Latvijai ir jāpalielina par 30%, uzsvēra Armands Krauze.
Ministrs arī atzina, ka turpmāk Zemkopības ministrijas ierēdņiem būs aktīvāk jāiesaistās eiroparlamentāriešu informēšanā. „Laicīgi ziņosim deputātiem par to, kam jāpievērš uzmanība, uz ko jāliek akcenti debatēs. Mūsu pārstāvji saņems pietiekami daudz informācijas gan no ministrijas, gan no nozares atašejiem Briselē, kā arī noteikti varēs uzrunāt arī mani personīgi,” tā ministrs.
Viņš arī uzsvēr, ka Latvijas intereses ES jāpārstāv "visos līmeņos un saskanīgi."
"Lauksaimniecība vistiešākajā veidā ir saistīta ar citām nozarēm, sākot ar enerģētiku un vides aizsardzību un beidzot ar transportu un infrastruktūras attīstību ikviens EP lēmums šajos jautājumos vistiešākajā veidā ietekmē lauku attīstības nākotni. Tas ir īpaši svarīgi šodienas apstākļos, kad lauksaimniecības nozare kopš pandēmijas un Krievijas izvērstā kara Ukrainā gandrīz pastāvīgi strādā krīzes situācijā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtikas nodrošinājums ir ne tikai Krievijas robežvalstu, bet visas ES nacionālās drošības jautājums. Gan Latvijai, gan ES drošības ziņā ir būtiski saglabāt apdzīvotību ES austrumu robežas daļā, veicinot nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību."
