13.2 °C
Aizvadītajās brīvdienās Kuldīgas novada Padures pagastā pirmo reizi Latvijā tika rīkots pasaules čempionāts aršanā. Čempionāts notika 68. reizi un tajā piedalījās 47 dalībnieki no 24 valstīm un četriem kontinentiem. Latvijas pārstāvji, pretēji cerētajam, līdz godalgotajām vietām gan neaizsniedzās, tomēr guva vērtīgu pieredzi čempionāta rīkošanā.
Īsts izaicinājums visiem dalībniekiem bija sestdienas lietus, kas mitējās vien īsi pirms sacensību beigām. Vairāki dalībnieki, kas ielozēja mitrus laukus, tajos stiga. Piemēram, Indreks Māgi, arājs no Igaunijas, darbojās īstā "ezerā".
Vietējiem aršanas meistariem arī nācās pārvarēt pietiekami daudz grūtību, tādēļ godalgotās vietas viņiem šoreiz gāja secen. Jāņa Vaitkevica pērn izcīnītā sestā vieta pasaules čempionātā un paustā apņēmība savās mājās cīnīties par uzvaru nepiepildījās. Jaunbērzes pagasta saimnieks pēc pirmās sacensību dienas bija 15., otrajā dienā pakāpās vietu augstāk. Pēc aršanas rugainē J. Vaitkevics savu veikumu komentēja šādi: "Gatavojāmies sacensībām pilnīgi atšķirīgos lauciņos. Ar pavisam atšķirīgu augsni. Vajadzēja likt citus lemešus. Esmu diezgan paškritiski noskaņots." Savukārt 19 gadus vecais Ričards Dambergs atzina, ka bija uztraucies, viņam šīs bija pirmās pasaules mēroga sacensības. "Varēja startēt labāk. Bija diezgan liels uztraukums.
Augsne – negaidīti cieta un salijusi. Sacensībām gatavojāmies irdenākā augsnē, tāpēc bija daudz jāregulē arkls. Laukā trāpīju uz tik lielu akmeni, ka apstājās traktors.
Lai vai kā – tagad ir sajūta, ka darbs ir paveikts."
Ieguvumi valstij un Kuldīgas novadam
Sacensības Kuldīgā sākās piektdien ar nacionālajiem karogiem rotāto traktoru parādi no sacensību rīkotāja SIA "Amazone Grupa LV" centra uz SIA "Upeskalni AB" rugaines laukiem. Abu uzņēmumu saimnieki ir Baiba Mikāla un Arvis Mikāls. Viņi pasaules čempionāta rīkošanai atvēlēja 120 ha no saimniecības pavisam apsaimniekotajiem laukiem 1000 ha platībā. SIA "Upeskalni AB" pārvaldnieks N. Feters-Fekters pastāstīja, ka pavisam sagatavoti 80 treniņu lauciņi un arī 14 lauki sacensībām, kas pirmajā dienā notika rugainē, bet otrajā dienā – zālājā. Arāji sacentās maiņvērsēju un klasisko arklu grupā. Latvijas pārstāvji Jānis Vaitkevics un Ričards Dambergs startēja maiņvērsēju arklu grupā. Daudzi dalībnieki Kuldīgā, kas atrodas vien dažu kilometru attālumā no Padures, ar mērķi izmēģināt tehniku un pielāgoties augsnes īpatnībām, ieradās jau vairākas nedēļas agrāk un nomāja zemi treniņiem arī citos pagastos. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska norāda, ka
līdztekus citiem ieguvumiem novadam pasaules čempionāta rīkošana palīdz piesaistīt interesentus no dažādām valstīm, kas īpaši svarīgi tādēļ, ka čempionāts norisinās jau pēc aktīvās tūrisma sezonas beigām.
Savukārt Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, vērtējot pasaules aršanas čempionātu, teica šādi: "Tas ir goda apliecinājums nozarei, ko uztveram kā iespēju ar sacensību garu popularizēt lauksaimniecību arī jauniešu auditorijai."
Sagatavojas īsā laikā
Aršanas sacensības Latvijā lielā mērā balstās uz entuziastu saujiņas pleciem, kas ieinteresē jauniešus un šajā sporta veidā iegulda arī savus personīgos naudas līdzekļus. Latvijas Arāju organizācijas vadītājs, viņš arī Pasaules Arāju organizācijas valdes loceklis un tiesnesis, Aigars Laurinovičs ir fanātisks arāja aroda profesionālis, kuram pēc Krievijas izslēgšanas no starptautiskās aprites izdevās pasaules čempionātu atvest uz Latviju.
"Vislielākais izaicinājums bija sagatavot šīs sacensības deviņos mēnešos. Tieši tik daudz laika bija kopš brīža, kad parakstījām līgumu par pasaules čempionāta rīkošanu,"
atklāj A. Laurinovičs. "Parasti valstis šīm sacensībām gatavojas divus trīs gadus. Neviens cits bez manis un bez arājiem Latvijā šīs sacensības nebija redzējis, un cilvēkiem nebija priekšstata par to organizatorisko pusi. Daudz stāstījām, rādījām un pārliecinājām. Visbeidzot, manuprāt, ļoti labi sagatavojāmies."
Pasaules čempionāta kopvērtējumā maiņvērsēju arklu grupā otro gadu pēc kārtas uzvarēja īrs Džons Velans, bet konvencionālo arklu grupā viņa komandas biedrs Īmons Treisijs. Viņi startēja ar sporta arkliem, kas atvesti no Īrijas, – "New Holland" un "Valtra" traktoriem un "Kverneland", kas, kā teic eksperti, šāda līmeņa sacensībās var būt pat vairākas reizes dārgāki nekā traktori.
Latvijā arāju sacensībās piedalās daži desmiti arāju, bet Īrijā nacionālā mēroga sacensības notiek trīs dienas un tām kvalificējas visu 26 novadu sacensību laureāti.
"Arāju sacensības Īrijā ik dienu pulcē aptuveni 100 000 skatītāju un tās uzskata par Eiropas lielāko lauksaimniecības šovu,"
pastāstīja Īrijas komandas katoļu mācītājs Deivids Merfijs. Viņš ir atbildīgs par Īrijas 28 cilvēku delegācijas garīgo stāvokli un uz pasaules čempionātiem līdzi just devies 15 reizes.
Pasaules labākās arāju komandas uz sacensībām ved pašas savus spēkratus. Piemēram, Kanādas tehnika un aršanas aprīkojums Latviju sasniedza 40 dienu laikā – pēc aptuveni 8000 km ceļa no Ontario provinces pāri Atlantijas okeānam, Ziemeļjūrai un Baltijas jūrai. Pārējie tehniku nomā uz vietas, un pa daļai tieši tas neļauj sasniegt augstus rezultātus. Par favorītiem pasaules aršanas čempionātos aizvien uzskata Īrijas un Lielbritānijas arājus. Iepriekš nosauktajās valstīs aršanas sacensības pēc futbola un regbija esot trešās populārākās.
