14.2 °C
Viļņā šodien sākas NATO samits, kurā alianses dalībvalstu līderi centīsies panākt vienprātību daudzos būtiskos jautājumos, tostarp par Ukrainas tuvināšanos NATO. Divu dienu samitā plāno apstiprināt jaunus alianses aizsardzības plānus, kā arī runās par aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tiek paustas cerības, ka Viļņā izdosies pārliecināt Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu ļaut Zviedrijai iestāties NATO.
Samits kara ēnā
Iepriekšējais NATO līderu samits notika Madridē pagājušā gada jūnijā, kad dalībvalstis vienojās stiprināt gatavību un kaujas spējas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī notikuši vēl divi ārkārtas NATO samiti. Pirmais tika rīkots attālināti dienu pēc kara sākuma, bet otrs notika pagājušā gada martā Briselē. NATO samits Lietuvā iepriekš nav rīkots, bet Latvijā tas notika 2006. gada novembrī. Samitā pulcējušies dalībvalstu līderi, tostarp Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, kā arī viesi no citām valstīm. Pirms samita alianses dalībvalstis nolēma pagarināt pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga amata pilnvaru termiņu vēl par vienu gadu. To nācās darīt, jo dalībvalstis nespēja vienoties par Stoltenberga pēcteci. Lai arī šis jautājums ir atrisināts, samita dienas kārtībā sarežģītu jautājumu netrūkst. Samitā plānots lemt gan par jauniem aizsardzības plāniem, gan par dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu, lai 2% no iekšzemes kopprodukta vairs netiktu uzskatīti par griestiem, bet drīzāk par grīdu. Pienākušas ziņas arī par nepatīkamiem pārsteigumiem. Lietuvas valdība paziņojusi, ka valsts pirmdien piedzīvojusi kiberuzbrukumus.
Ukrainas tuvināšanās NATO
Visgrūtāk pārvaramie jautājumi tomēr skar alianses paplašināšanos. Pirms samita plaši apspriestas Ukrainas iespējas pievienoties NATO un konkrēts ceļš uz tās dalību aliansē. Šajā jautājumā dalībvalstu vidū vienprātības nav. Lai arī Stoltenbergs jau pirms samita paziņoja, ka Viļņā Ukraina oficiālu uzaicinājumu iestāties nesaņems, nav skaidrs, kādas tieši būs Ukrainas un NATO turpmākās attiecības. Samitā paredzēts nodibināt NATO un Ukrainas padomi, kas veicinātu abu pušu konsultācijas. Vairākas NATO austrumu flanga valstis ir aicinājušas uz straujāku Ukrainas tuvināšanu NATO. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirms samita uzsvēra, ka NATO jāizmanto brīdis, kad Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms ir novājināts pēc jūnijā piedzīvotā algotņu grupējuma "Vagner" dumpja. "Daži kolēģi saka, ka spēcīgs Putins ir mazāk bīstams nekā vājš Putins. Es nepiekrītu," uzsvēra Nausēda. "Mums jāvirzās uz priekšu un jābūt izlēmīgiem," piebilda Lietuvas prezidents.
Piesardzīgu nostāju pirms samita paudušas ASV un Vācija, norāda izdevums "Politico". Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir uzsvēris, ka kara laikā Ukraina NATO uzņemta netiks un samitā Viļņā būtu jākoncentrējas uz "Ukrainas kaujas spēju stiprināšanu". ASV prezidents Džo Baidens intervijā telekanālam CNN norādīja, ka Ukraina vēl "nav gatava dalībai NATO". Viņš tomēr uzsvēra, ka ASV turpinās piegādāt bruņojumu Ukrainai, lai tā spētu sevi aizstāvēt. Tiek gaidīts, ka Viļņā Ukrainai tiks solīts kas vairāk par NATO samitā Bukarestē 2008. gadā teikto, ka tā kaut kad nākotnē kļūs par dalībvalsti. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka NATO dalībvalstis piekritušas Ukrainas gadījumā atteikties no tā sauktā Dalības rīcības plāna, kas dalībvalstij prasa izpildīt noteiktas prasības, pirms tā tiek uzņemta aliansē. NATO no šī plāna atteicās arī tad, kad lēma par Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei. Šāds NATO solis atvieglo Ukrainas turpmāko ceļu uz dalību aliansē, tomēr uzņemšanu negarantē. Viļņā tiek gaidīts Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš paziņojis, ka "ideāls" samita rezultāts būtu uzaicinājums Ukrainai iestāties NATO. Viņš tomēr iepriekš ir atzinis, ka, turpinoties karam pret Krieviju, Ukraina NATO uzņemta netiks.
Pārliecināt Turciju
Jau pirms samita notikuši mēģinājumi pārliecināt Ankaru neturpināt bloķēt Zviedrijas pieteikuma ratifikāciju. Somija un Zviedrija pieteikumu uzņemšanai NATO iesniedza 2022. gada maijā. Somija par 31. alianses dalībvalsti kļuva šā gada aprīlī, bet Zviedrijas ratifikācijas procesu vēl nav pabeigusi Turcija un Ungārija. Erdogans ir apgalvojis, ka Zviedrija nepietiekami vēršas pret personām, kuras Ankara uzskata par ekstrēmistiem. Īpaši Ankaru satrauc Zviedrijā dzīvojošie kurdu kaujinieki. Turciju saniknojusi arī nesen Stokholmā notikusī protesta akcija, kurā dedzināts Korāns. Zviedrija mēģinājusi pārliecināt Turciju, tostarp padarot stingrākus savus pretterorisma likumus, kā arī atceļot embargo ieroču piegādēm Turcijai.
Turcijas pārliecināšanā iesaistījusies arī Vašingtona, kas uzskata, ka Zviedrija atbilst visiem kritērijiem, lai tiktu uzņemta NATO. Aizvadītajā nedēļā Baltajā namā viesojās Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, un diplomātiskie centieni pārvarēt Turcijas pretestību turpinās. Savienotās Valstis mēģinājušas izmantot savu ietekmi, lai pārliecinātu Erdoganu. Turcija ir paudusi vēlmi iegādāties ASV iznīcinātājus "F-16", tomēr šis darījums joprojām nav apstiprināts. ASV amatpersonas likušas saprast, ka šī darījuma pabeigšana ir atkarīga no Turcijas lēmuma ļaut Zviedrijai pievienoties NATO. Telefonsarunā ar Baidenu pirms samita Erdogans uzsvēris, ka Zviedrija nav gatava dalībai aliansē.
Erdogans tikmēr nolēmis saistīt Zviedrijas uzņemšanu NATO ar Briseles vēlmi atsākt sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
"Atveriet ceļu Turcijas dalībai Eiropas Savienībā," tad "mēs to atvērsim Zviedrijai, tāpat kā atvērām Somijai", pirms došanās uz samitu Viļņā paziņoja Erdogans. Pēc NATO samita noslēguma Baidens dosies uz ASV un ziemeļvalstu samitu Helsinkos, kur noteikti tiks apspriesti Zviedrijas centieni pievienoties NATO.
