Te dzīvo stipri ļaudis. Piezīmes no Odesas, Bobrovicas, Gorodņas, Baturinas un Kijivas

Gorodņas mērs Andrejs Bogdans salīdzina vācu fašistus ar šodienas okupantiem – nav šaubu, ka viņu starpā liekama vienādības zīme.

Paiet saulaina, silta, mierīga diena Melnās jūras ostas pilsētā Odesā. Ļaudis izbauda vēl gluži vasarīgi silto laiku. 

Viss izskatās tik mierīgi, un prāts mēģina atteikties no domas, ka patiesībā risinās liels un asiņains karš. Kafejnīcas un restorāni darbojas, veikali arī, uz pēcpusdienas izrādi aicina Odesas opera. Ar biļetēm problēmu nav, tās maksā 150–600 grivnas (viens eiro ir aptuveni 40 grivnas).

Netālu no vietas, kur bija piemineklis Krievijas imperatorei Katrīnai II, jaunietes mūzikas pavadībā aizrautīgi dejo. Netālu slavenās Potjomkina trepes, tālāk iet noliegts, priekšā sarkana lente. Ceļš uz ostu slēgts. Lejā Krievijas raķešu ne pārāk sen nopostītā viesnīca.

Vakariņojot vienā no centra restorāniem, miermīlīgo atmosfēru pārtrauc skaļš troksnis. Nav šaubu, tā bijusi krievu raidīta raķete. Daži viesi strauji pieceļas kājās, nedaudz saminstinoties, ko darīt – palikt iekšā vai doties ārā?