13.4 °C
Šodien Londonā turpinās starptautiska konference, kurā tiek lemts par kara plosītās Ukrainas atjaunošanu. Konference sākās vakar, un tajā ir pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis, no kurām ieradušies politiķi, diplomāti un privātā sektora pārstāvji. Konferences dalībniekus uzrunājis arī Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Konferenci kopīgi rīko Lielbritānija un Ukraina, un tā ir otrais šāda veida pasākums kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī. Pērnā gada jūlijā konference Ukrainas atjaunošanai tika rīkota Šveices pilsētā Lugāno, bet iepriekšējos gados tā tika veltīta reformu veicināšanai Ukrainā.
Sabiedrotie sola palīdzību
Konferencē Ukrainas sabiedrotie solīja kara plosītajai valstij palīdzību un meklēja iespējas piesaistīt arī privāto kapitālu. Dauningstrīta paziņojusi, ka vairāk nekā 400 kompānijas no 38 valstīm jau apsolījušas atbalstīt Ukrainas atjaunošanu. To vidū ir arī "Philips" un "Hyundai Engineering". Ukrainas atbalstītāji arī cer izstrādāt plānu kara laika risku apdrošināšanai kompānijām, kuras investējušas Ukrainā.
Lielbritānija konferencē Ukrainai solīja palīdzību 240 miljonu sterliņu mārciņu apmērā un garantijas, lai Ukraina varētu saņemt Pasaules bankas aizdevumu trīs miljardus dolāru.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks konferencē uzsvēra, ka, neskatoties uz karu, Ukrainā ir "milzīgas investīciju iespējas". Konference lielā mērā ir plānota, "lai pārliecinātu privāto sektoru ieguldīt Ukrainas atjaunošanā", atzinis Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs. Lai to izdarītu, "mums jāparāda, ka šie ieguldījumi būs veiksmīgi un droši", tāpēc jāgādā par Ukrainas ilgtermiņa drošību, uzsvēra ministrs. Ar šādas konferences rīkošanu Rietumi arī cenšas pateikt Krievijai, ka Ukrainu atbalstīs ilgtermiņā, secina ziņu aģentūra "Associated Press".
Par jaunu palīdzību paziņojusi arī Vašingtona, kas Ukrainas atjaunošanai piešķīrusi 1,3 miljardus dolāru. Kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga agresija, Savienotās Valstis Ukrainai jau piešķīrušas 63 miljardus dolāru. No tiem apmēram 40 miljardi dolāru piešķirti militārās palīdzības veidā. Savienotās Valstis turpinās atbalstīt labas pārvaldības veidošanu Ukrainā un cīņu pret korupciju, konferencē Londonā uzsvēra ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Par papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai paziņojušas arī citas valstis.
Rosinās izmantot Krievijas aktīvus
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena konferencē paziņoja, ka rosinājusi Eiropas Savienībai (ES) nākamajos četros gados Ukrainai piešķirt 50 miljardus eiro, kas tiktu nodrošināti grantu un aizdevumu veidā. Šī nauda domāta Ukrainas budžetam un valsts atjaunošanai tuvākajā laikā. Kopš pilna mēroga kara sākuma ES Ukrainai kopā jau apsolījusi 30 miljardus eiro.
Brisele arī rosinās bloka dalībvalstīm Ukrainas atjaunošanai izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, pavēstīja EK prezidente, uzsverot, ka ES ir "īpaša atbildība" pret Ukrainu.
Jau Lugāno konferencē Ukraina aicināja tās atjaunošanai novirzīt Rietumos iesaldētos Krievijas aktīvus, tomēr par šo līdzekļu piešķiršanu joprojām notiek diskusijas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis konferences dalībniekus uzrunāja attālināti, aicinot viņus pāriet no solījumiem pie darbiem. "Mums jāvirzās no redzējuma uz vienošanos un no vienošanās uz īstiem projektiem," paziņoja Ukrainas prezidents.
Salīdzina ar "Māršala plānu"
Pasaules bankas, ANO, Eiropas Komisijas un Ukrainas valdības kopīgā pētījumā aprēķināts, ka Ukrainas atjaunošana nākamajos desmit gados varētu izmaksāt vairāk nekā 400 miljardus dolāru. Krievijas agresija Ukrainas infrastruktūrai nodarījusi lielus postījumus, un valsts iekšzemes kopprodukts pērn saruka par 29%. Eksperti Ukrainai prognozē ilgstošus atjaunošanas darbus, kas prasīs lielus izdevumus. Daudzi novērotāji jau atzinuši, ka Ukrainai būs nepieciešams savs "Māršala plāns", atsaucot atmiņā ASV pēc Otrā pasaules kara Rietumeiropai sniegto palīdzību, kas tika nosaukta toreizējā Savienoto Valstu valsts sekretāra Džordža Māršala vārdā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
