15.3 °C
Krievijas izraisītais barbariskais karš Ukrainā, kas ilgst jau 14 mēnešus, nav devis Kremlim cerēto ātro uzvaru, bet vairojis pretestību agresoram, aizēnojot tradicionālo militārā spēka demonstrāciju 9. maijā. Vakar Krievija raidīja pret Ukrainas pilsētām Kijivu, Odesu, Hersonu un Harkivu vairākus desmitus dronu, no kuriem vairākums tika notriekti.
Izvēršas cīņa starp Krievijas drošības dienestiem
Vairāki incidenti Krievijas teritorijā, tajā skaitā sprādziens Krievijas varas citadelē Kremlī, ir atklājis plaisas varas fasādē un licis atcelt vairākus 9. maija pasākumus. Pēc ilgākas vilcināšanās tika paziņots, ka divu dronu uzbrukums Kremļa ēku kompleksam esot bijis "prezidenta Putina slepkavības mēģinājums, ko veicis Kijivas režīms ar ASV atbalstu". Putins tajā laikā neatradās Kremlī. Kremlis paturot tiesības uz atbildi pēc saviem ieskatiem. Gan Kijiva, gan Vašingtona kategoriski noliedz jebkādu saistību ar šo incidentu.
Kremļa propagandisti cenšas apgalvot, ka Krievijai esot jācīnās pret visu Rietumu pasauli, kas piegādā bruņojumu Ukrainai Krievijas agresijas atvairīšanai.
Atzīstot Rietumu militārās palīdzības svarīgumu, analītiķi piebilst, ka Ukrainai nav ļauts izmantot tāldarbības bruņojumu pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.
Valdības ēku komplekss Kremlī ir viena no visstingrāk apsargātajām teritorijām Krievijā, un tika uzskatīts, ka tās pretgaisa aizsardzība ir gandrīz nepārvarama. Ir arī labi zināms, ka Krievijas prezidents Putins pavada vairāk laika citās savās rezidencēs, nevis Kremlī. Tas raisījis pieņēmumus, ka dronu uzbrukumus ar provokatīvu nolūku varēja sarīkot kāds no Krievijas drošības dienestiem. Kā varbūtējais iemesls tiek minēta iekšējā cīņa starp drošības dienestiem un varas struktūrām Krievijā kopumā. Uzbrukumam varas centram ir liela simboliska nozīme, pat ja netiek nodarīti reāli postījumi. Tieši Kremļa ēkā ar kupolveida jumtu, kur notiek senāta sēdes, pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī prezidents Putins apspriedās ar saviem padomniekiem drošības jautājumos.
Kremļa propagandas rupori alkst pēc atmaksas
Bijušais Krievijas prezidents un pašreizējais valsts Drošības padomes priekšsēža vietnieks Dmitrijs Medvedevs ir aicinājis "fiziski iznīcināt" Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. "Varbūt tagad lietas tiešām sāks notikt?" raksta Krievijas valsts kontrolētās raidsabiedrības "RT" galvenā redaktore Margarita Simonjana.
Krievijas mediji atgādina par incidentu 1987. gada 28. maijā, kad Krievijā atzīmē robežsargu dienu. Tieši šajā dienā vācu dēkainis Matiass Rusts bez traucējumiem ielidoja simtiem kilometru Krievijas teritorijā un nosēdināja savu lidmašīnu "Cessna" Maskavas Sarkanajā laukumā, izraisot varastrīci Krievijas politiskajā un militārajā hierarhijā. Arī šogad situācija 9. maija priekšvakarā ir saspringta, jo notikusi virkne incidentu.
Izvairoties no vārda "karš", kura lietošana Krievijā ir aizliegta, desmitos Krievijas pilsētu militārās parādes ir atceltas, lai "neprovocētu pretinieku".
Arī tā dēvētā nemirstīgā pulka gājieni, kad cilvēki nes savu radinieku foto, kas cīnījušies Otrajā pasaules karā, ir atcelti. "Pašreizējā situācijā cilvēki uzskata, ka parāžu atcelšana ir vēl viens signāls, ka viss ievirzās ļoti nelāgi," intervijā vietnei "Eho Moskvi" paziņojis analītiķis Abass Galjamovs, kurš agrāk strādāja Kremļa administrācijā. Izvairīšanos no masu pasākumiem pilsētās, kas atrodas tuvu Krievijas robežai ar Ukrainu, varētu uzskatīt par loģisku piesardzību, bet tas nav acīmredzams apdzīvotās vietās tūkstošiem kilometru tālu Sibīrijā, viņš teica. Krievijas sociālajos tīklos izteikti pieņēmumi, ka dažās pilsētās vienkārši varētu nebūt militārā aprīkojuma parādei vai varasiestādes vēlētos, lai ielās neizietu cilvēki ar Ukrainā kritušo radinieku fotogrāfijām.
Vai Putinu aizvietos dublieris?
Sarkanais laukums ir slēgts gājējiem jau divas nedēļas, un tuvējās ielas ir aizšķērsotas. Stingri aizliegta dronu lietošana, un ir problēmas ar globālās pozicionēšanas signālu uztveršanu. Drošības eksperti atzīmē, ka prezidenta Putina gadskārtējā runa 9. maijā Sarkanajā laukumā ir viens no retajiem brīžiem, kad viņa atrašanās vieta ir zināma iepriekš.
Pēc trešdienas incidenta ar droniem Kremļa kompleksā Putins varētu atcelt savu piedalīšanos, taču viņa prombūtne tiktu uztverta kā mazdūšība.
Kā atzīmēts vietnē "GeneralSVR", Putins uzskata, ka "prezidenta varoņa parādīšanās 9. maija parādē ir labākais risinājums". Protams, pats Putins šajā riskantajā pasākumā nepiedalītos, jo esot plānots viņa vietā izmantot dublieri, kurš stingri brīdināts pret jebkādu "improvizāciju". Dublieris esot aizvietojis Putinu arī agrāk dažos maznozīmīgos pasākumos, taču uzstāšanās prezidenta vietā 9. maijā Sarkanajā laukumā būtu psiholoģiski ļoti riskants lēmums.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
