15.3 °C
Briselē noslēdzies Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas valstu samits, kurā pārējos apspriežamos tematus aizēnoja Krievijas karš Ukrainā un samita dalībnieku centieni vienoties par kopīgu paziņojumu šajā jautājumā. Samitā, kas tika rīkots pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējās valstu un valdību vadītāji no visām 27 ES dalībvalstīm un 33 Latīņamerikas un Karību reģiona valstu kopienas (CELAC) valstīm.
Nevēlas runāt par karu
Līdz pat sanāksmes beigām notika strīdi, līderiem mēģinot vienoties par gala paziņojuma tekstu, kam varētu piekrist visas valstis. Dažas Latīņamerikas valstis jau pirms samita pauda nepatiku par to, ka Eiropas valstis uzstāj uz Krievijas sāktā kara nozīmību un centās panākt, lai karš samita gala paziņojumā netiktu pieminēts, vēsta tīmekļa vietne "Euractiv". Samita gaitā vairākas Latīņamerikas valstis, tostarp Nikaragva, Kuba un Venecuēla, iebilda pret ES piedāvāto tekstu, kurā par karu vainota Krievija, atklājuši ES un Latīņamerikas diplomāti.
Diskusiju rezultātā 59 no 60 sanāksmes valstīm vienojās par kompromisu, kurā paustas "dziļas bažas par karu pret Ukrainu", bet Krievija netiek pieminēta un nosodīta. Tekstā arī uzsvērts "taisnīgs un ilgtspējīgs miers".
"Deklarāciju atbalstīja visas valstis, izņemot vienu," kura iebildusi pret "vienu rindkopu" paziņojumā, norādīts publiskotās deklarācijas beigās.
Zināms, ka pret šo karam veltīto rindkopu iebildusi Nikaragva. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka Nikaragva bija vienīgā CELAC valsts, kas ANO Ģenerālajā asamblejā februārī balsoja pret rezolūciju, kurā Krievijai pieprasīts izvest armiju no Ukrainas.
Samita gala paziņojums saņēmis atšķirīgus novērtējumus. "Tas ir ievērības cienīgi, ka mēs spējām vienoties par tekstu," pēc samita reportieriem paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Viņš uzsvēra, ka vienošanās panākšana nebija pašsaprotama. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis tikmēr pauda, ka valstīm, kuras ir cietušas no eiropiešu koloniālisma, vajadzētu atzīt, ka tagad šāds imperiālistisks drauds ir Krievija. "Eiropā to ir grūti iedomāties, bet Latīņamerikā Krievija tiek attēlota kā miermīlīga valsts, kurai uzbrukusi NATO," sacīja Moraveckis. Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs Ralfs Gonsalvess, kurš šobrīd vada CELAC, Briselē pauda viedokli, ka
"samitam nav jākļūst par vēl vienu kaujaslauku" dažādiem skatījumiem par karu.
Spānija sākotnēji uz samitu bija uzaicinājusi Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tomēr Latīņamerikas valstu iebildumi likuši šo uzaicinājumu atsaukt, vēsta "Euractiv".
Atšķirīgi skatījumi
ES un Latīņamerikas valstu prioritātes samitā atšķīrās arī citos jautājumos. Kamēr ES koncentrējās uz jaunām ekonomiskām iniciatīvām un ciešāku abu reģionu sadarbību, lai mazinātu Ķīnas ietekmi Latīņamerikā, vairāku CELAC valstu līderi atgādināja eiropiešiem par iepriekšējo gadsimtu koloniālismu un verdzību. Izskanējušas arī runas par reparāciju prasīšanu. Ziņu aģentūra "Associated Press" vērš uzmanību uz Latīņamerikas valstu pieaugošo pašpārliecinātību. Tai par cēloni ir apziņa, ka Eiropai būs vajadzīgi šī reģiona resursi situācijā, kad ES cenšas mazināt retzemju metālu importu no Ķīnas un ir izolējusies no Krievijas. Eiropai tomēr arī ir liela ekonomiskā loma Latīņamerikā. Lai arī Ķīna ir Latīņamerikas lielākais tirdzniecības partneris, ES ir lielākais investors reģionā. ES turklāt samitā paziņoja, ka līdz 2027. gadam Latīņamerikā un Karību reģionā plāno ieguldīt līdz pat 45 miljardiem eiro. Pagājušajā gadā tirdzniecība starp ES un Latīņameriku sasniedza 369 miljardus eiro, vēsta raidorganizācija "Deutsche Welle".
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena uzsvērusi, ka "lielu ģeopolitisku pārmaiņu laikā" līdzīgi domājošām valstīm ir jātuvinās. Šādu tuvināšanos tomēr bremzē 2019. gadā panāktais un līdz šim neratificētais ES un Dienvidu kopējā tirgus valstu jeb "Mercosur" brīvās tirdzniecības līgums. "Mercosur" grupā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. ES iebildumu pamatā ir bažas par apkārtējo vidi, īpaši par Amazones lietus mežu izciršanu Brazīlijā. Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva pēc samita noslēguma kritizēja EK izvirzītās prasības, kuras "Mercosur" valstīm jāizpilda, lai vienošanos varētu ratificēt. Šo prasību vidū ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un darba tiesību ievērošana.
"Divi stratēģiski partneri neapspriež draudus. Mēs apspriežam priekšlikumus," uzsvēra Lula.
Eiropā arī izskanējis viedoklis, ka ne visu CELAC valstu dalība samitā būtu vēlama. Tādu autoritāru valstu kā Nikaragva, Kuba un Venecuēla piedalīšanās samitā izsaukusi Eiropas Parlamenta (EP) deputātu pretestību. Šomēnes pieņemtā rezolūcijā EP paziņoja, ka "autoritāriem režīmiem šādos samitos nevajadzētu piedalīties".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
