9 °C
Pirms pāris gadiem globālu popularitāti ieguvušajā Dienvidkorejas seriālā “Kalmāra spēle” (“Squid Game”) dalībniekiem trešais dzīvības un nāves uzdevums bija virves vilkšana uz improvizēta tilta aptuveni desmit metrus virs cietas grīdas. Izdzīvošanas cīņā varēja uzvarēt tikai viena no divām komandām.
Vājākā, lai cik varonīgi cīnītos, beigās krita aizā, un visi desmit zaudējušās komandas dalībnieki gāja bojā. Šī epizode atausa atmiņā, kārtējo reizi dzirdot ziņas par Rietumu paguršanu no Ukrainas kara.
Tomēr paguršanas termins jau vien šķiet nepareizs. Rietumnieki nav kaujas laukā, nesalst ierakumos un neguļ bunkuros. Vairākums nav piedzīvojuši ilgstošu mitināšanos daļēji nopostītās mājās bez apkures un elektrības, kādās dzīvo neskaitāmi ukraiņi. Rietumnieki nepiedzīvo kara šausmas un izmisuma sajūtu, ka atkāpties nedrīkst. Viņiem ir iespēja izvēlēties – palīdzēt ukraiņiem vai nē.
Tomēr cilvēki pagurst. No pusotru gadu nemitīgi skatītajām, klausītajām un lasītajām ziņām par karu Ukrainā. No augstās inflācijas un domām, ka arī viņiem būs jāpiedalās ukraiņiem iedotās naudas atpelnīšanā. Oktobra sākumā Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Borels paziņojis, ka ES militārās palīdzības apjoms Ukrainai sasniedzis 25 miljardus eiro, bet kopējā palīdzības summa, ieskaitot humāno un finansiālo palīdzību, ir 85 miljardi eiro. Šādas ziņas izraisa pārdomas, ka šos līdzekļus varēja izlietot savām vajadzībām, pat ja, pārrēķinot uz visiem 446 miljoniem ES iedzīvotāju, tie ir mazāk nekā 200 eiro uz katru.
Cilvēku emocijas var saprast. Ikvienam gribētos, lai domstarpības ātri atrisina un atkal iestājas miera laiki. Taču šoreiz tā nebūs.
Krievija palielinājusi militāro budžetu un gatavojas ilgstošam karam. Sabiedrība to atbalsta, tādēļ nav iemesla domāt, ka Kremlis varētu mainīt plānus Ukrainā.
Arī ukraiņi negrasās atkāpties un atdot kaut centimetru savas zemes. Pat ja Rietumu palīdzība mazināsies, viņi turpinās cīnīties. Un te nu mēs atgriežamies pie sākumā piesauktās virves vilkšanas. Šī būs ilga cīņa, kurā būs tikai viens uzvarētājs. Lai cik varonīgi Ukraina būtu cīnījusies, upuriem nebūs nekādas jēgas, ja beigās nāksies zaudēt un “krist aizā”. Visi līdzšinējie ieguldījumi būs bijuši velti. Visa piešķirtā nauda, ieroči, iztērētā enerģija, zaudētie cilvēki. Visiem upuriem nebūs nekādas nozīmes, ja neizdosies saglabāt vienotu, neatkarīgu Ukrainu.
Mēs nedrīkstam pagurt un mazināt atbalstu ukraiņiem. Katra mūsu piekāpšanās baro agresoru. Ja parādīsim, ka mūs var salauzt ar pusotru gadu ilgu karu, tad tas būs signāls krieviem turpināt agresīvo politiku. Un arī plāns, kā iekarot nākamās valstis. To vidū būsim arī mēs. Varbūt ne 2028. gadā, kā brīdināja Ukrainas prezidents Zelenskis. Ja Krievija iekaros Ukrainu, pēc spēku atjaunošanas tā metīs imperiālistisko skatienu tālāk. Tās var būt Kaukāza vai Baltijas valstis.
Latvijā nekad nespēsim justies patiesi droši, ja Krievijai izdosies sakaut lielāko no proeiropeiskajām kaimiņvalstīm.
Ukrainā līst un laiks kļūst vēsāks. Ziema strauji tuvojas. Taču karavīri turpina virzību uz priekšu, atkarojot ciematu pēc ciemata. Viņi to dara bez aviācijas atbalsta. Atspiež pretinieku no pozīcijām, atmīnē atgūtās teritorijas un nostiprina savu aizsardzību. Ieroču un munīcijas sūtījumi no Rietumiem ik pa laikam pienāk, taču karavīriem nepieciešams ekipējums – apvidus automašīnas, tēmēkļi, nakts redzamības brilles, droni. Tos savākt kļūst aizvien grūtāk. Kara pirmajos mēnešos cilvēki aktīvi ziedoja, tagad atsaucība mazinājusies. Krājumi iztērēti, un dzīves dārdzības dēļ arī pašiem vajag vairāk naudas. Aktīvisti vairs nepulcējas pie Krievijas vēstniecības un nerīko atbalsta koncertus. Daudzi atkal sakoncentrējušies uz personīgo dzīvi un pērn valdījusī kopības sajūta pagaisusi. Šķiet, visiem “baterijas nosēdušās”. Iespējams, cilvēkiem radies mānīgs priekšstats, ka tad, ja medijos par karu runā mazāk un viņi paši no tā ir noguruši, tad karš beidzies. Tā nav.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
