Jauna laikmeta gaidās Atēnu un Ankaras vēsturiski sarežģītajās attiecībās

Grieķijas un Turcijas ārlietu ministri Ankarā aizvadījuši sarunas, kurās panākta vienošanās par abu valstu kontaktiem augstākajā līmenī, kā arī runāts par jaunu laikmetu Atēnu un Ankaras vēsturiski sarežģītajās attiecībās. Abās valstīs pirms pāris mēnešiem notikušas vēlēšanas, kas dod cerību uz produktīvākām Grieķijas un Turcijas attiecībām tuvākajā laikā.

Netipiski draudzīgas sarunas

Grieķijas ārlietu ministra Georga Gerapetrita vizīte Ankarā un sarunas ar Turcijas ārlietu ministru Hakanu Fidanu otrdien aizritējušas pēdējos gados nepieredzēti draudzīgā gaisotnē. "Mūsu attiecībās ar Grieķiju sācies jauns un pozitīvs laikmets," sarunu noslēgumā žurnālistiem uzsvēra Fidans. "Mēs atkārtojām mūsu pārliecību, ka mūsu problēmas tiks atrisinātas ar konstruktīvu divu kaimiņu un sabiedroto dialogu," paziņoja Turcijas ministrs. Tikmēr Gerapetritis pauda, ka Grieķija varētu atbalstīt Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, ja Ankara izpildīs bloka prasības, tostarp cilvēktiesību jautājumos. Abu valstu attiecībās tomēr straujus uzlabojumus nav pamata gaidīt, brīdināja Grieķijas ārlietu ministrs. "Mēs esam gatavi atrisināt mūsu domstarpības," paziņoja Gerapetritis, tomēr brīdināja, ka "paaudzēs" uzkrātās emocijas neizdosies pārvarēt vienā dienā. Attiecības jāveido tā, lai "domstarpības vismaz nenovestu pie krīzēm", piebilda ministrs. Draudzīgā tikšanās otrdien kontrastē ar Turcijas un Grieķijas ārlietu ministru savstarpējiem pārmetumiem kopīgā preses konferencē Ankarā 2021. gada aprīlī. Toreiz gan ārlietu ministra amatus abās valstīs ieņēma citi politiķi.

Abu ministru pēc sarunām publiskotā "ceļa karte" paredz Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un Grieķijas premjerministra Kirjaka Micotaka tikšanos ANO Ģenerālās asamblejas laikā 18. septembrī, kam sekos citu augstu amatpersonu sarunas oktobrī. Erdogans un Micotakis jau tikās jūlijā NATO samitā Viļņā. Abu saruna toreiz notika pēc 16 mēnešu pārtraukuma. 

Erdogans bija solījis ar Micotaki nekad nerunāt, tā reaģējot uz Grieķijas premjerministra vizītes laikā Savienotajās Valstīs pagājušā gada maijā izteikto aicinājumu Vašingtonai nepārdot Turcijai iznīcinātājus "F-16". 

Abu valstu attiecību uzlabošanos varēja novērot pēc Turcijā februārī notikušās postošās zemestrīces, kas prasīja 50 000 cilvēku dzīvību. Grieķija toreiz bija viena no pirmajām valstīm, kas Turcijai palīgā nosūtīja glābējus. Fidans pēc sarunām ar Gerapetriti izteica pateicību Grieķijai par palīdzību. Šobrīd kopumā ir novērojami Turcijas centieni uzlabot attiecības ar rietumvalstīm, vēsta aģentūra "Associated Press". Erdogans Viļņā paziņoja, ka ļaus Zviedrijai iestāties NATO, ko iepriekš bija bloķējis. Pēc sarunas Viļņā ar Erdoganu Micotakis vērsa uzmanību uz faktu, ka abu valstu līderi nesen ir uzvarējuši vēlēšanās, kas varētu dot jaunu impulsu Grieķijas un Turcijas attiecību uzlabošanai.

Sarežģīta attiecību vēsture

Lai arī Grieķija un Turcija ir NATO dalībvalstis, tās pēdējo 50 gadu laikā vairākkārt ir nonākušas pavisam tuvu bruņotam konfliktam. Atēnu un Ankaras attiecības aizēnojuši strīdi par teritoriālām pretenzijām Egejas jūrā, tiesībām izpētīt energoresursu atrašanos Vidusjūras austrumos un centieniem atrisināt sadalītās Kipras jautājumu. Grieķijas un Turcijas attiecības kārtējo reizi saasinājās 2020. gadā, kad Turcijas kuģis Vidusjūras ūdeņos, kurus par savu ekskluzīvo ekonomisko zonu uzskata Grieķija un Kipra, veica seismisko izpēti, lai noskaidrotu, vai zem tiem nav naftas vai gāzes iegulu. Pēc tam šajos ūdeņos, kas atrodas starp Kipru un Grieķijai piederošo Krētas salu, varēja novērot pastiprinātu Grieķijas un Turcijas karaflotes klātbūtni.

Ankara tikmēr vainojusi Atēnas par karavīru izvietošanu vairākās Grieķijas Egejas jūras salās, kas atrodas netālu no Turcijas rietumu piekrastes. 

Grieķija norāda, ka tai jāaizsargā šīs salas pret iespējamu Turcijas iebrukumu, ņemot vērā, ka Turcijas rietumos atrodas ievērojami bruņotie spēki. Turcija uzsvērusi, ka šo salu militarizāciju neparedz starptautiskie līgumi. Turcijas amatpersonas arī izteikušās, ka Grieķijas karavīru atrašanās šajās salās var apdraudēt šo nelielo salu turpmāku atrašanos Grieķijas sastāvā. Runājot par grieķu karavīru klatbūtni Egejas jūras salās, Erdogans pagājušajā gadā brīdināja, ka turku karavīri var "pēkšņi tur kādu nakti ierasties".

Šogad novērotā Turcijas un Grieķijas attiecību uzlabošanās radījusi cerības, ka dažus no šiem jautājumiem izdosies atrisināt. Grieķija ir gatava sākt sarunas ar Turciju, lai atrisinātu abu valstu jūras robežas strīdu, vēl jūlijā paziņoja Gerapetritis. Grieķijas valdība grib izmantot attiecību uzlabošanos, lai noteiktu, kurā teritorijā katrai valstij būs ekskluzīvas ekonomiskas tiesības, tostarp meklēt naftu un gāzi. Ministrs arī pauda cerību beidzot apvienot Kipras grieķu un turku daļas vienotā federācijā.