15 °C
Ziemeļkoreja varētu uzsākt Krievijai karā pret Ukrainu nepieciešamo ieroču piegādes apmaiņā pret mūsdienīgām kodoltehnoloģijām un pārtiku. Lai par to vienotos, Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, jau nākamnedēļ tiksies Vladivostokā, atsaucoties uz saviem avotiem, raksta "The New York Times" un par to brīdina arī oficiālās ASV amatpersonas.
Tikšanās Vladivostokā?
Krievija ir ieinteresēta saņemt no Ziemeļkorejas artilērijas munīciju un prettanku raķetes, kamēr Phenjanai vajadzīgas detaļas un tehnoloģijas orbitālo izlūksatelītu un kodolzemūdeņu programmu attīstīšanai. Ziemeļkorejai hroniski trūkst pārtikas un vajadzīga arī tā. Uzskata, ka sarunas par šādu darījumu rit jau kādu laiku, bet šobrīd kļuvušas intensīvākas. "Kā jau brīdinājām, sarunas par ieročiem starp Krieviju un Ziemeļkoreju aktīvi virzās uz priekšu. Mūsu rīcībā ir informācija, ka Kims Čenuns sagaida šo diskusiju turpināšanos, ieskaitot arī diplomātisko iesaisti valstu līderu līmenī," pagājušās nedēļas nogalē paziņoja ASV Nacionālās drošības padomes pārstāve Adriena Vatsone. Pēc izlūkdienestu ziņām, Phenjana jau pagājušajā rudenī slepeni piegādāja kājnieku ieročus un munīciju Krievijai, palīdzot tai karot Ukrainā. Toreiz piegādes attiecās uz algotņu grupējumu "Vagner", kamēr tagad, pēc visa spriežot, ir runa par regulāro Krievijas armiju. Gan Krievija, gan Ziemeļkoreja kategoriski noliedz, ka ieroču piegādes jebkad notikušas. Tikmēr "The New York Times", atsaucoties uz informētiem avotiem, pirmdien apgalvoja, ka vēl septembrī gaidāma Kima un Putina tikšanās, lai vienotos par plašāku darījumu. Ziemeļkorejas līderis savā bruņuvilcienā varētu ierasties Vladivostokā, kur 10.–13. septembrī plānots Krievijas rīkotais "Austrumu ekonomiskais forums". Taču nav izslēgts arī brauciens uz Maskavu.
Kims ārkārtīgi reti dodas ārvalstu vizītēs un tad vienmēr izmanto īpašu vilciena sastāvu, izvairoties lidot ar lidmašīnu.
Vladivostoka atrodas tuvu Krievijas–Ziemeļkorejas robežai un līdzīgā veidā 2019. gada aprīlī jau kļuva par abu vadoņu sarunu vietu. Krievija ir viena no burtiski dažām pasaules valstīm, ar kurām savu kodolambīciju dēļ nabadzībā un starptautiskā izolācijā slīgstošā Phenjana vēl uztur kontaktus. Ziemeļkorejas bruņotajos spēkos uz artilēriju ir likts liels uzsvars, tai ir lieli uzkrājumi, tāpēc Krievija varētu būt ļoti ieinteresēta, jo tās arsenāli pamazām izsīkst.
Bīstamas sekas
Ne no Maskavas, ne Phenjanas līdz otrdienai nekādi komentāri par iespējamo vizīti un darījumu neizskanēja. Vien Putins pirmdien preses konferencē Sočos pēc tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu nicīgi izmeta, ka Ukrainas pretuzbrukums esot "izgāšanās" un viņš cer, ka "tāds tas būs arī turpmāk".
Šī gada jūlijā Ziemeļkorejā saistībā ar 70. gadadienu kopš Korejas kara beigām viesojās Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Spriežot pēc oficiālajiem foto un paziņojumiem, namatēvi viņam tur izrādīja ziemeļkorejiešu bezpilota lidaparātus, ballistiskās raķetes, bruņutehniku un citus ieroču paraugus. Ziemeļkorejas oficiālie mediji vēstīja, ka Kims un Šoigu apsprieduši "abpusēji interesējošus jautājumus" par starptautisko drošību un nacionālo aizsardzību.
Tostarp ASV izlūkdienesti apgalvo, ka sarunas par ieročiem apmaiņā pret pārtiku sākušās martā, bet augustā Šoigu pa pēdām Ziemeļkorejā ieradusies nākamā, zemāka ranga delegācija, un process uzņēmis apgriezienus.
Kā Vašingtona, tā tās sabiedrotā Dienvidkoreja ir nobažījušās par briestošo darījumu. Pirmkārt jau tāpēc, ka Krievija varētu piegādāt Phenjanai tādas tehnoloģijas, kas tai palīdzētu kodolieroču izstrādāšanā un vispār veicinātu Ziemeļkorejas bruņojuma modernizāciju ja ne uzreiz, tad vēlāk, kontaktiem potenciāli attīstoties un padziļinoties. "15 gadus mēs veidojām sankciju sistēmu pret Ziemeļkoreju, lai apturētu tās masu iznīcināšanas ieroču attīstības programmu un izplatīšanu. Tagad Krievija, pastāvīgā ANO Drošības padomes locekle, var sagraut visu šo sistēmu," medijiem paudis Seulā bāzētā Āzijas Politisko studiju institūta pētnieks Jans Uks. Pat ja Krievija par ieročiem maksās tikai ar naftu un pārtiku, tas vienalga nozīmēs Ziemeļkorejas režīma ekonomikas spēcināšanu, kas pie pastāvošās sistēmas automātiski nozīmēs arī valsts militārisma stiprināšanu.
Kas attiecas uz ziemeļkorejiešu bruņojuma kvalitāti, tad bijušā Lielbritānijas vēstnieka Phenjanā 2006.–2008. gadā Džona Everarda skatījumā Ziemeļkorejas noliktavas ar ieročiem patiešām esot pilnas, "taču tie ir ļoti sliktā stāvoklī", savukārt cena, ko par tiem prasīšot, – "neiedomājami augsta". Komentārā BBC Everards tāpat apšaubīja, vai pēc ziņas par brauciena gatavošanu uz Vladivostoku nākšanas atklātībā tāda vizīte pie Putina vispār notiks: "Personīgās drošības jautājumos Kims Čenuns ir absolūts paranoiķis. Viņš dara visu iespējamo, lai saglabātu savu pārvietošanos slepenībā, un, ja par plānu braukt uz Vladivostoku, lai tiktos ar prezidentu Putinu, ir kļuvis zināms, tad visdrīzāk viņš vienkārši atcels visu pasākumu."
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
