12.1 °C
Pasaules ekonomiski attīstītāko valstu kopas G7 sanāksmē 19.–21. maijā Japānas pilsētā Hirosimā visdrīzāk netiks pieņemts lēmums par pilnīgu eksporta aizliegumu uz Krieviju, kaut iepriekš cirkulēja neoficiālas runas par tādu Vašingtonas priekšlikumu.
Pasaules ekonomiski attīstītāko valstu kopas G7 sanāksmē 19.–21. maijā Japānas pilsētā Hirosimā visdrīzāk netiks pieņemts lēmums par pilnīgu eksporta aizliegumu uz Krieviju, kaut iepriekš cirkulēja neoficiālas runas par tādu Vašingtonas priekšlikumu. Laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātu aprindās, raksta, ka pret eksporta aizliegumu iebilst Eiropas Savienības (ES) un Japānas pārstāvji, kuru ieskatā īstenot ko tādu ir "vienkārši neizdarāmi".
Amerikāņu plāns
Aģentūra "Bloomberg" pagājušās nedēļas nogalē ziņoja par augošo neapmierinātību ASV un vairākās Rietumu sabiedroto valstīs saistībā ar nepilnībām, kādas laika gaitā atklājušās pret agresorvalsti Krieviju Ukrainas kara dēļ ieviesto ekonomisko sankciju sistēmā. Maskava iemācījusies tikt pie tai nepieciešamajām Rietumu tehnoloģijām pa aplinku ceļiem, izmantojot Turciju, Indiju, Ķīnu un citas valstis. Šobrīd uz Krieviju pārsvarā nedrīkst vest produkciju un tehnoloģijas, kurām var būt arī militārs pielietojums, kā arī dažādas luksuspreces, kamēr sadzīviska rakstura preču klāsts ir ļauts. Tā, pēc Ženēvā bāzētās institūcijas "Trade Data Monitor" aplēsēm, Krievija 2022. gadā, par spīti sankcijām, no Eiropas valstīm, ASV, Kanādas un Japānas turpināja saņemt preces 66 miljardu ASV dolāru (ap 60 miljardu eiro) apjomā. Lai arī pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Krieviju pameta gandrīz 200 lielu mazumtirdzniecības uzņēmumu, vairāki, piemēram, Francijas lielveikalu grupa "Auchan" un Vācijas "Metro", darbu iebrucējvalstī turpina.
Jaunās sankcijas, kuras apsvēra pasludināt Hirosimas G7 sanāksmē, noteiktu teju pilnīgu eksporta aizliegumu uz Krieviju, izņemot atsevišķas preču kategorijas. Embargo skartu arī Rietumu apģērbu, autoriepas, parfimēriju, lietotās automašīnas.
Izņēmums būtu vienīgi atsevišķas humāna rakstura preču kategorijas – lauksaimniecības ražojumi un medikamenti. Plāna īstenošanas gadījumā Krievija piedzīvotu vēl nebijušu ekonomisko spiedienu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes kritumu, tā asāk izjūtot sāktā kara sekas. "Ja tiks ieviests gandrīz totāls eksporta aizliegums, vairākums atlikušo tirdzniecības plūsmu no šīm [G7] valstīm iztvaikos," aģentūrai "Bloomberg" izteicās kāda ASV Nacionālās drošības padomes amatpersona. G7 apvieno ASV, Kanādu, Japānu, Lielbritāniju, Franciju, Itāliju, kā arī ES tās vadības pārstāvniecības formā.
Sankcijas nerims
Tomēr britu "Financial Times" šonedēļ ziņoja, ka Hirosimas samita sagatavošanas diskusijās ES valstu un Japānas pārstāvji iebilduši pret ASV rosināto eksporta aizliegumu. "No mūsu viedokļa raugoties, tas vienkārši nav izdarāms," laikrakstam sacījusi viena no trim amatpersonām, kas informējusi par situāciju, vēloties saglabāt anonimitāti. Baltā nama Nacionālās drošības padome pārrunas ar sabiedrotajiem izdevumam nekomentēja, taču uzsvēra, ka ASV "turpinās meklēt ceļus, kā saukt Krieviju pie atbildības":
"Koordinācijā ar mūsu partneriem G7 esam ieviesuši vislielāko sankciju un eksporta kontroles pasākumu kopumu, kāds jebkad ticis vērsts pret lielu ekonomiku. Šiem soļiem ir nozīmīgs iespaids, lai samazinātu Krievijas spējas finansēt un uzturēt tās netaisnīgo karu [Ukrainā]."
Nespēja vienoties par jaunām, radikālām sankcijām, iespējams, nozīmē, ka palielināsies diplomātiskais spiediens pret Turciju, AAE un Vidusāzijas valstīm, piemēram, Kazahstānu, caur kurām šobrīd notiek Krievijai aizliegto preču un tehnoloģiju ievešana, ko Krievijā kancelejas valodā sauc par "paralēlo importu". Tā Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pērn bija aplēsusi, ka "paralēlā importa" apjomam līdz 2022. gada beigām jāsasniedz 16 miljardi ASV dolāru. Un tie bija tikai oficiālie, piezemētie skaitļi, kuros nez vai ietilpa militārās ražošanas resoram vajadzīgais.
"Financial Times" rīcībā nonākušie Hirosimas sanāksmes sagatavošanas dokumenti liecina, ka dalībvalstis, nevienojoties par pilnīgu eksporta liegumu, koncentrēsies uz mazāk ambicioziem sankciju pastiprināšanas paņēmieniem – esošo sankciju apiešanas un izvairīšanās ceļu nogriešanu, vēršanos pret tiem, kas "apzināti atbalsta Krieviju kara finansēšanā", un baņķieriem – vidutājiem, Krievijas energonesēju eksporta tālāku sašaurināšanu. Plānots arī izstrādāt sistēmu, kas samazinātu Krievijas iespējas gūt ienākumus no dimantu tirdzniecības. Tā jau ir aizliegta, taču Maskava lieto dažādas apiešanas shēmas.
Tostarp Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau pirmdien paziņoja par Briseles gatavošanos "ne ātrāk par maija otro pusi" ieviest kārtējo, pēc kārtas vienpadsmito, ES sankciju paketi pret Krieviju. Arī tās acīmredzot koncentrēsies uz iepriekšējo sankciju caurumu aizdarīšanu, kā arī vērsīsies pret konkrētām Krievijas tieslietu sistēmas amatpersonām un tiem, "kas atbildīgi par ukraiņu bērnu nolaupīšanu". Sankciju mērķis ir pakāpeniski pastiprināt Krievijas ekonomisku izolāciju, samazināt Maskavas ienākumus cerībā, ka līdzekļu trūkums galu galā atņems Krievijai spēku turpināt karu Ukrainā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
