Demisionē palestīniešu premjers

Palestīniešu pašpārvaldes premjerministrs Mohammads Štajehs pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata, kas varētu būt priekšvēstnesis plašākām reformām šajā palestīniešu struktūrā.

Pagaidām nav zināms, kas stāsies līdzšinējā valdības vadītāja vietā.

Spiediens veikt reformas

"Lēmums atkāpties tika pieņemts, ņemot vērā bezprecedenta saasinājumu Rietumkrastā un Jeruzalemē un karu, genocīdu un badu Gazas joslā," paziņoja Štajehs. Viņš demisijas rakstu iesniedzis Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam Mahamūdam Abāsam. Nav zināms, vai Abāss to pieņems un cik ilgu laiku prasīs jaunas valdības izveidošana. Štajehs, kurš premjera amatā ir kopš 2019. gada, tiek uzskatīts par tuvu pašpārvaldes prezidenta sabiedroto. Viņš turpinās vadīt pagaidu valdību. Par jauno premjeru varētu kļūt Mohammads Mustafa, kurš ir Palestīnas Investīciju fonda priekšsēdētājs, prognozē aģentūra "Associated Press". Viņš ir izglītojies ASV un ieņēmis amatus Pasaules bankā. Turklāt viņam esot labas attiecības ar ASV amatpersonām. Telekanāls "Watan" vēstījis, ka Abāss esot pieprasījis Štajeha demisiju, pakļaujoties arābu valstu un ASV spiedienam. Vašingtona ir atkārtoti paziņojusi, ka pēc Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamās" kara Gazas joslas pārvaldība būtu jāuzņemas Palestīniešu pašpārvaldei, kas šobrīd bauda autonomiju noteiktās Izraēlas okupētās Jordānas Rietumkrasta teritorijās. 

Savienotās Valstis tomēr norāda, ka pirms tam Palestīniešu pašpārvaldē ir jāveic reformas. Pašreizējo pašpārvaldi gan ASV, gan arī paši palestīnieši uzskata par ārkārtīgi korumpētu.

Palestīniešu Politikas un aptauju izpētes centra decembrī publiskotā aptaujā noskaidrots, ka apmēram 60% palestīniešu grib, lai pašpārvalde tiktu izformēta. Arī pats Abāss ir ļoti nepopulārs. Šajā pašā aptaujā 92% Rietumkrasta iedzīvotāju uzskatīja, ka viņam jāatkāpjas no amata. Premjerministra postenis Palestīniešu pašpārvaldē tika izveidots 2003. gadā, tā nodrošinot lielāku varas dalīšanu. Toreizējais pašpārvaldes prezidents Jāsirs Arafāts tajā iecēla Abāsu, kurš prezidenta amatā stājās drīz pēc Arafāta nāves 2004. gadā. 2005. gadā Abāss tika ievēlēts Palestīniešu pašpārvaldes prezidenta amatā uz četru gadu termiņu. Astoņdesmit astoņus gadus vecais Abāss joprojām ir amatā, lai arī prezidenta vēlēšanas kopš tā laika nav rīkotas.

Netanjahu publisko plānus

Lai arī ASV ir atbalstījušas reformētas Palestīniešu pašpārvaldes atgriešanos Gazas joslā, no kurienes to padzina "Hamās" 2006. gadā, Izraēla līdz šim ir iestājusies pret šādu notikumu pavērsienu. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pagājušajā nedēļā nāca klajā ar savu skatījumu uz Gazas joslas nākotni. Kā jau Netanjahu bija solījis iepriekš, Izraēla pēc kara plāno pilnībā kontrolēt Gazas joslas drošību. 

Savukārt joslas civilo pārvaldi nodrošinās vietējās amatpersonas, kurām ir pieredze un kuras nav saistītas ar "valstīm vai veidojumiem, kas atbalsta terorismu". 

Laikraksts "Times of Israel" norāda, ka Netanjahu plānā nevienā vietā nav pieminēta Palestīniešu pašpārvalde vai izslēgta tās dalība pēckara Gazas joslas pārvaldībā. Netanjahu piedāvātais formulējums ir diezgan neskaidrs, tomēr var teikt, ka tas izslēdz tādus grupējumus kā "Hamās", kas saņem Irānas un Kataras finansējumu, un, iespējams, arī Palestīniešu pašpārvaldi, kas sniedz finansiālu palīdzību Izraēlā par terorismu notiesātiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem, raksta "Times of Israel". Plānā arī atkārtoti Netanjahu jau iepriekš paustie mērķi, kas paredz karu turpināt, līdz tiks iznīcinātas "Hamās" militārās spējas, atbrīvoti 7. oktobrī Izraēlā notikušajā uzbrukumā "Hamās" sagrābtie ķīlnieki un likvidēti draudi, kas Izraēlai varētu nākt no Gazas joslas. Lai to nodrošinātu, Izraēlas aizsardzības spēki plāno saglabāt manevra iespējas Gazas joslā. Plānā arī apstiprināts, ka Izraēla uz Gazas joslas robežas palestīniešu pusē izveidos buferzonu. Šis plāna punkts ir pretrunā ar ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas postulēto, ka Gazas joslas teritorija nedrīkst samazināties.