ASV prezidents Džo Baidens šodien ierodas vizītē Izraēlā, tā izrādot solidaritāti pēc palestīniešu teroristu grupējuma "Hamas" 7. oktobrī sarīkotā uzbrukuma, kā arī apliecinot Izraēlas tiesības sevi aizstāvēt.

Reklāma

Pieņem uzaicinājumu

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš Telavivā gandrīz astoņas stundas apspriedās ar Izraēlas amatpersonām, otrdien pavēstīja, ka Baidens "apliecinās Amerikas Savienoto Valstu solidaritāti ar Izraēlu un mūsu stingro apņemšanos garantēt tās drošību". Vizītes gaitā Baidens arī cer "dzirdēt no Izraēlas, kā tā veiks savas operācijas tā, lai līdz minimumam samazinātu civiliedzīvotāju upurus un ļautu humāno palīdzību Gazas civiliedzīvotājiem saņemt tā, lai no tās negūtu labumu "Hamas"", uzsvēra Blinkens, kurš Tuvo Austrumu apmeklējuma laikā ticies arī ar sešu arābu valstu līderiem. Blinkens arī paziņoja, ka Savienotās Valstis un Izraēla "vienojušās izstrādāt plānu, kas ļaus humānajai palīdzībai no donoru valstīm un starptautiskajām organizācijām sasniegt civiliedzīvotājus Gazā". 

Palīdzība palestīniešu civiliedzīvotājiem Gazā bija viens no Blinkena ilgo sarunu galvenajiem jautājumiem. 

Pēc viesošanās Izraēlā Baidens apmeklēs arī Jordāniju, kur viņš tiksies ar tās karali Abdullu II, Ēģiptes prezidentu Abdelfatahu al Sisi un Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmūdu Abāsu.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu uzaicināja Baidenu apmeklēt Izraēlu, bet Baidens pēc neilgām pārdomām šo ielūgumu pieņēma, vēsta ASV mediji. Šāda vizīte notiek paaugstināta riska apstākļos. Par to liecina arī tas, ka Blinkena Telavivas apmeklējuma laikā pirmdien skanēja trauksmes sirēnas par izšautām raķetēm un ASV valsts sekretāram nācās doties uz bumbu patvertni. Baltais nams ir apsvēris riskus un secinājis, ka vizīte var notikt, turklāt to var izziņot iepriekš. Baidena vizīte ir uzskatāma arī par signālu Irānai un Libānas šiītu grupējumam "Hezbollah" vēl dziļāk neiejaukties karā. Tomēr šāda vizīte vēl ciešāk sasaista Vašingtonu ar Izraēlas militāro atbildi uz "Hamas" teroristu uzbrukumu, kurā tika nogalināti apmēram 1300 cilvēki, norāda telekanāls CNN. Tikmēr 

Izraēlas Aizsardzības spēki noraidījuši pieņēmumu, ka Baidena vizīte aizkavēs vai apgrūtinās gaidāmo iebrukumu Gazas joslā.

Situācija Gazā pasliktinās

Pirms gaidāmā iebrukuma Izraēla turpina gaisa triecienus mērķiem Gazas joslā, no kuras ziemeļiem Izraēla aicinājusi palestīniešus evakuēties. Gazas joslas robežās mājas atstājuši apmēram miljons cilvēku, liecina ANO dati. ANO Pasaules pārtikas programma paziņojusi, ka pārtika Gazas veikalos palikusi četrām vai piecām dienām. Nelielajā teritorijā arī trūkst dzeramā ūdens. "Ir kritiski svarīgi, lai palīdzība nonāk Gazā tik ātri, cik iespējams," uzsvēris Blinkens. Paši palestīnieši ziņo, ka Izraēlas gaisa triecienos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 2800 cilvēki.

Pirms Baidena vizītes tomēr nav skaidrs, vai izdosies atvērt Rafahas robežkontroles punktu uz Gazas un Ēģiptes robežas. Pēc kara sākuma tā bija vienīgā vieta, pa kuru palestīnieši varēja nokļūt kaimiņvalstī Ēģiptē, ņemot vērā to, ka Izraēla ir noteikusi pilnīgu Gazas blokādi. 

Šīs robežkontroles punkts ir slēgts jau kopš pagājušās nedēļas sākuma. Ēģipte par robežkontroles punkta slēgšanas iemeslu nosauca Izraēlas gaisa triecienus tā apkārtnē. 

ASV mediji ir vēstījuši, ka tas tiks atvērts, lai no Gazas joslas varētu izkļūt ārvalstu pilsoņi, tostarp palestīnieši, kuriem ir arī citu valstu pilsonība, bet Gazai varētu piegādāt humāno palīdzību, kas atrodas Ēģiptē. Robežkontroles punkts tomēr pagaidām paliek slēgts, Ēģiptes un Izraēlas sarunas par tā atvēršanu nav devušas rezultātu. Tiek norādīts, ka Ēģipte bažījas par palestīniešu bēgļu pieplūdumu tās teritorijā. Ēģipte arī nevēlas veicināt palestīniešu pārvietošanu no Gazas, tā vājinot viņu pozīcijas. Al Sisi ir uzsvēris, ka palestīniešiem ir jāpaliek "savā zemē". Arī Abuddla II, kurš ieradies vizītē Vācijā, otrdien brīdināja, ka palestīniešu izspiešana uz Jordāniju un Ēģipti ir "sarkanā līnija". "Humānā situācija ir jārisina Gazā," paziņoja Jordānijas karalis.

Pagaidām nav zināms, kas Gazas joslā notiks pēc gaidāmā Izraēlas iebrukuma. Gazas joslas statuss pēc plānotā Izraēlas iebrukuma būs "globāls jautājums", otrdien paziņoja Izraēlas Aizsardzības spēku pārstāvis kontradmirālis Daniels Hagari. "Mēs esam izskatījuši visus iespējamos iznākumus," atbildot uz jautājumu, vai Izraēla pēc kara beigām plāno Gazu okupēt un pārvaldīt, atbildēja Hagari. "Ministru kabinets spriež, kā tas varētu izskatīties. Kā izskatīsies situācija šajā reģionā – arī tas ir globāls jautājums," norādīja Aizsardzības spēku pārstāvis. Viņš arī uzsvēra, ka jautājums par uguns pārtraukšanu nav apspriests. Izraēlas Aizsardzības spēki tomēr pieļāvuši arī citas iespējas, kas neietvertu sauszemes iebrukumu Gazas joslā, sīkāk šos plānus nepaskaidrojot.

Nopietnu bažu pamats ir "Hamas" sagrābtie ķīlnieki. Izraēla ir paziņojusi, ka šī teroristu grupējuma rokās Gazas joslā atrodas 199 ķīlnieki, kas ir gan Izraēlas, gan citu valstu pilsoņi. Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans otrdien paziņoja, ka Ankara pēc vairāku valdību aicinājuma ir sazinājusies ar "Hamas" politisko spārnu, lai apspriestu ķīlnieku atbrīvošanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.