8.4 °C
Sabiedrības psiholoģiskā sagatavošana var izpausties kā tipiski maigās varas projekti – filmas ar nedaudz atšķirīgu skatījumu uz vēsturi, teātra uzvedumi, viesmākslinieku uzstāšanās
Publiskajā telpā allaž tiek uzsvērts, ka Ukrainas karavīri cīnās arīdzan par mūsu brīvību. Gan Ukrainas pirmās personas, gan Amerikas Savienoto Valstu līderi uzsver – atbalsta samazināšana Ukrainai var novest pie zaudējuma karā. Tāpat izskan dažādi minējumi – ja Ukraina kritīs, kura valsts būs nākamais Krievijas agresijas upuris? Kā ticamākās min Baltijas valstis vai Moldovu. Tātad bijušās PSRS republikas. Samērā loģiski, ja atceramies Putina gaudas par PSRS sabrukumu kā lielāko divdesmitā gadu simteņa ģeopolitisko katastrofu. Bet ja nu rašisti gatavojas kam vairāk?
Lielu pārmaiņu priekšvēstnesis ir pakāpeniska sabiedrības psiholoģiskā sagatavošana, sabiedriskās domas veidošana.
Tā var ilgt vairākus gadus vai gadu desmitus un sākuma posmā izpausties kā tipiski maigās varas projekti – filmas ar nedaudz atšķirīgu skatījumu uz vēsturi, teātra uzvedumi ar kādu zīmīgu, konkrētu nostāju pārstāvošu personāžu, viesmākslinieku uzstāšanās, kuru laikā tiek izteikta daudznozīmīga frāze. Tādi nelieli iestarpinājumi, bet visādā citādā ziņā labu māksliniecisko līmeni demonstrējoši intelektuālie projekti. Dārdošas propagandas mašīnas iedarbināšana raksturo smadzeņu skalošanas beidzamo fāzi.
2020. gada vasarā piedzīvoju interesantu gadījumu. Man piezvanīja kāds krieviski runājošs vīrietis. Nosauca savu vārdu (Oļegs?) un stādījās priekšā kā poļu kinostudijas pārstāvis Latvijā. Kinostudija meklējot lokācijas vietas episka seriāla filmēšanai par slāvu svēto pilsētu Arkonu. Esot ļoti interesants un daudzsološs projekts. Kā es raugoties uz šo ideju, vai būtu ieinteresēts atvēlēt Lielvārdes senlatviešu pili šādai vajadzībai? Lūdzu, lai atsūta elektronisku vēstuli un ļauj man apdomāties.
Internetā ilgi meklēju, tomēr atradu informāciju par pieminēto poļu kinostudiju. Merkantila, teatrālu vēsturisku, misticisma un fantastikas butaforiju produktu ražotāja. Liekas, ka vairāk videoklipu, nevis spēlfilmu kinostudija. Toreiz tam nepievērsu uzmanību un kinostudijas vārdu, tāpat viņu pārstāvja vārdu esmu aizmirsis.
Apdomājot priekšlikumu, mani sāka pārņemt šaubas – vēsturiskas filmas parasti apēd daudz naudas, no kurienes mazai kinostudijai tādi līdzekļi?
Tālāk sāku meklēt informāciju par slāvu svēto pilsētu Arkonu, jo neko par tādu nebiju dzirdējis. Toties interneta dzīlēs ir vesels blāķis krievu vēsturnieku vai pseidovēsturnieku sarakstītā! Tātad īsā versija – Baltijas jūrā, Austrumvācijas piekrastē iepretim Štrālzundes pilsētai, atrodas sala Rīgene. Senatnē rietumslāvu baltu ciltis – vendi, ruāni un citi – apdzīvoja plašas teritorijas starp Elbu, Oderu un Vislu, tātad šodienas vācu un poļu teritorijas. Mūsu ēras 9.–10. gadu simtenī vendi uz Rīgenes salas uzcēla svēto tempļu pilsētu Arkonu, kas visiem Baltijas slāviem pildīja slāvu mekas un Delfu orākula lomu.
Internetā varam uzzināt, ka Arkonu uzcēla Rīgenes salas augstajā akmeņainajā piekrastē un tā bija neieņemama no Baltijas jūras puses. Pilsētā atradās daudz slāvu dievu tempļu. Arkonas galveno dievu sauca Svjatovits. Viņa elks bija novietots īpašā, pašā galvenajā templī. Svjatovitam bija četras galvas ar apgrieztiem matiem un noskūtām bārdām. Četras galvas simbolizēja četrus spēkus – četrus gadalaikus, četras debess puses, četrus vējus utt. Labajā rokā Svjatovits turēja rotātu dzeramo ragu, pildītu ar vīnu. Rags simbolizēja auglību. Blakus Svjatovitam bija novietoti segli, kaujas zobens un vairogs kā kara dieva simboli. Tāpat templī glabājās Svjatovita karogs, kuru kaujas laikā sev pa priekšu nesa varonīgie slāvu karotāji. Vēl templī tika turēts svētais zirgs, arī Svjatovits vārdā. Zirgs bija baltu spalvu ar garām, nekad neapgrieztām krēpēm un asti. Svjatovita templis bija Baltijas slāvu galvenā svētnīca un rietumslāvu pagānisma centrs. Pie tempļa priesteriem vērsās pēc pareģojuma, kaimiņu tautu valdnieki sūtīja dāvanas. Templī pastāvīgi atradās trīssimt bruņinieku baltās mirdzošās bruņās uz baltiem kara zirgiem.
Un tagadiņ seko pats interesantākais. Tempļa pilsētas Arkonas celtniecība bija slāvu priesteru atbildes pasākums franku un vēlāk ģermāņu un dāņu ekspansijai, kuri, slēpjoties aiz kristianizācijas karoga, veica sistemātisku slāvu iedzīvotāju genocīdu un padzina tos no viņu zemes. Dāņu un vācu krustneši 8.–9. gadsimtā iznīcināja slāvu kņazistes Mēklenburgu, Brandenburgu un citas. 1166. gadā Dānijas karalis Valdemārs iekaroja Rīgenes salu. Savā pēdējā kaujā Svjatoslava tempļa bruņinieki iznāca savās spožajās bruņās, tērpušies sarkanos apmetņos un godam krita par slāvu ticību. Dāņi iznīcināja visus slāvu tempļus svētajā Arkonas pilsētā. Baltijas slāvu – vendu – etnoss beidza pastāvēt. Pēdējā sieviete, kas runāja vendu valodā – uzvārdā Guļicina –, nomira 1402. gadā.
Citā interneta vietnē atradu informāciju, ka, balstoties uz šo leģendu, Staļins pēc Otrā pasaules kara gribējis pieteikties uz Austrumvācijas teritorijām kā izsenām slāvu teritorijām.
Ar to man pietika, un es pieklājīgi atteicos no piedalīšanās poļu (bet varbūt tomēr krievu?) seriāla projektā.
Stāsts tomēr nebeidzās. Tās pašas vasaras beigās pili apmeklēja savdabīga kompānija trīs cilvēku sastāvā. Divas dāmas un viens kungs. Jau ienākam pa vārtiem pārsteidza viņu izskats – tipiski astoņdesmito gadu "Mosfiļm" kinošņiku tipāži. Baltas bitlovkas un uz pleciem uzmestas ādas žaketītes, saulenes kungam uz acīm, bet dāmām iespraustas matos. Sievišķiem kaut kādi blociņi rokās, bet vīrišķim kaklā uzkārts fotoaparāts. Tomēr šokējošākās bija viņu sejas izteiksmes – nicīgi augstprātīgas. Šādu sejas izteiksmi atceros no saviem dienesta gadiem padomju armijā – tāds ar iedomību un pārākuma apziņu piebāzts vieplis bija mūsu ģenerālim Baltijas kara apgabala štābā. Kompānija izlikās, ka biļetes viņiem nav jāpērk, un naski kaut ko fotografēja. Kad atgādināju par biļetēm, viena no dāmītēm aizvainota pasniedza naudaszīmi. Nekādu informāciju viņi negribēja dzirdēt, paši gana gudri. Raugoties uz šiem ērmiem, neviļus atcerējos mīklainos poļu kinostudijas piedāvājumus.
Nu labi, visādi pajoliņi nākuši un gājuši, ar laiku viņi piemirsās. Līdz sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Līdz sākās runas par to, ka, Ukrainai krītot, Putins dosies tālāk. Nez kāpēc visiem liekas, ka uz Baltijas valstīm. Neies taču uz Vāciju, kur Putins dienējis.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
