8.3 °C
Katra gada oktobra trešajā nedēļā Rīga kļūst par starptautiskās drošības diskusiju centru. Šī gada statistika liecina, ka interese par Rīgas konferenci ir pieaugusi.
Jautājumi, vai šādas konferences nav sevi izsmēlušas, izrādās lieki iepretī bezkaislīgajiem skaitļiem. Klātienes dalībnieku skaits pārsniedza piecus simtus, tiešsaistē bija pieteikušies gandrīz divi simti interesentu un akreditētie žurnālisti sasniedza rekordu, pārvarot viena simta robežu. Kādēļ interese par Rīgas konferenci ir nemainīgi noturīga?
Pirmkārt, tā ir vieta, kurā satiekas politiķi, eksperti, mediju pārstāvji un uzņēmēji. Visi tie, kuriem rūp drošība Transatlantiskajā telpā un stabilitāte pasaulē. Otrkārt, Rīgas konference nav tikai viedokļu, ideju, politikas risinājumu piedāvājumu platforma, bet arvien jaunu tematu pievienošana drošības politikas laukumam. Treškārt, tā ir tīklošanās iespēja domnīcām, drošības ekspertu paaudzēm, uzņēmējiem un politikas veidotājiem. Ceturtkārt,
Rīgas konference arī šoreiz nāca klajā ar rīcībpolitikas piedāvājumiem, kuri tiks iekļauti NATO, Eiropas Savienības un valstu nostādnēs, lēmumos un rīcībās.
Kādi temati dominēs 2024. gada konferences sarunās? Šī gada centrālo tematu noteica joprojām notiekošais Krievijas izraisītais brutālais karš Ukrainā, kurš ir nodarījis milzīgus cilvēku, kopienu, ekonomikas, infrastruktūras un citus zaudējumus. Krievijas agresijas un impēriskās uzvedības būtību demokrātiskajās valstīs vairs apšauba retais. Rīgas konference pievērsās Ukrainas atjaunošanas, reformu, ilgtspējas un nākotnes jautājumiem. Būs nepieciešama starptautiskās sabiedrības konsolidācija un cieša sadarbība ar Ukrainas valdību, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību, lai atgriešanās pie stabilitātes un attīstības notiktu iespējami ātrāk un efektīvāk. Šajā diskusijā piedalījās Ukrainas un rietumvalstu eksperti, lai saruna būtu ar Ukrainu, nevis par Ukrainu.
Tradicionāli lielu konferences diskusiju telpu aizpildīja viedokļu apmaiņa par ES spēju piedalīties sarežģītajās un konfrontācijas pilnajās ģeopolitiskajās “spēlēs”. Lai arī ekonomikas jomā Eiropa ir ievērojams globālās politikas dalībnieks, to pašu nevar apgalvot attiecībā uz citiem varas atzariem. Pieaugot saspīlējumam starptautiskajā politikā dažādos pasaules reģionos, nepieciešams ievērojams militārais potenciāls karu, vardarbīgu konfliktu un autoritārisma pieauguma novēršanai.
Jādomā, cik nopietna, apņēmīga un noturīga ir šī brīža ES dalībvalstu vēlme stiprināt savas aizsardzības spējas, modernizēt tās un piemērot aktuāliem un potenciāliem apdraudējumiem.
Daudzas diskusijas pievērsās aizsardzības jautājumiem. NATO nākamajā gadā atzīmēs pastāvēšanas 75 gadus ar savā vēsturē nozīmīgākajiem lēmumiem par tālāko paplašināšanos, aizsardzības spēju stiprināšanu un budžeta palielināšanu, tehnoloģisko modernizāciju, atbalsta sniegšanu Ukrainai un partnerību stiprināšanu. Rīgas konferences gaitā tika formulēti piedāvājumi NATO Vašingtonas samita darba kārtībai. Alianses izlēmīgā pievēršanās aizsardzības spēju modernizācijai ir saistīta ar daudz ciešāku saišu veidošanu ar aizsardzības industriju. Tādēļ atsevišķa konferences sadaļa bija veltīta diskusijai par jaunās aizsardzības industrijas nepieciešamību un sagaidāmajiem izaicinājumiem.
Lielu dalībnieku un plašākas sabiedrības daļas interesi raisīja Rīgas konferences pasākumi, uz kuriem tika aicināts ikviens, kam rūp starptautiskā drošība. Īpaša uzmanība šogad tika veltīta starptautiskajai iniciatīvai “Sievietes, miers un drošība”, jo sievietes ir nozīmīgs drošības un miera veidošanas spēks. Ar savu pieredzi dalījās gan sievietes, kuras guvušas rūdījumu kara laukā, gan politiķes, kuras piedalījušās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā par sieviešu potenciāla izmantošanu.
Rīgas konferences dalībnieku ambīcijas ir aptvert plašu ģeopolitisko norišu loku, kuriem ir nozīme šodienas un rītdienas drošības lēmumu veidošanā. Pirms katra lēmuma ir idejas, argumenti un diskusijas. Oktobra trešā nedēļas nogale ir posms pirms lēmuma. Lēmuma Rīgā, Briselē, Vašingtonā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
