Tiesa liek atjaunot amatā bijušo JVLMA pasniedzēju Kupču

Rīgas apgabaltiesa nospriedusi atjaunot amatā bijušo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) darbinieku Māri Kupču, piektdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Daiga Vilsone raidījumam skaidroja, ka rīkojumā par atlaišanu no darba augstskola kā pamatu norādīja tikai Valsts policijas lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu darbiniekam un Darba likuma 115. panta piekto daļu. Citi pamatojumi rīkojumā nebija norādīti. Taču Valsts policijas lēmums varēja būt par pamatu atstādināšanai, bet ne darbinieka atlaišanai.

JVLMA zinātniskā un radošā darba prorektore un Ētikas komisijas vadītāja Diāna Zandberga norādīja, ka akadēmija saņēmusi tiesas spriedumu par Kupča atjaunošanu profesora amatā un tam nepiekrīt, kā arī pārsūdzēs to.

Uz jautājumu, vai atjaunot Kupču darbā šobrīd ir juridiski iespējams, ņemot vērā, ka ir drošības līdzeklis par nodarbošanās aizliegumu, Kupča pārstāvis Andris Jēkabsons skaidroja, ka drošības līdzeklis ir pagaidu līdzeklis, kas ir piemērots kriminālprocesā. Proti, tas nozīmē, ka Kupčs šobrīd nevar pildīt šos amata pienākumus, savukārt pēc kriminālprocesa noslēguma un attaisnojoša nolēmuma viņš varēs turpināt strādāt.

Jau vēstīts, ka Kupčs pārsūdzēja Rīgas rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika pilnībā noraidīta viņa prasība par atjaunošanu darbā, kā arī nolemts no viņa par labu akadēmijai piedzīt tiesāšanās izdevumus 1306 eiro apmērā.

Senās mūzikas katedras vadītāja amatu un vēlāk arī pasniedzēja amatu Mūzikas akadēmijā Kupčs zaudēja pēc tam, kad viņa vārds vairākkārt izskanēja seksuālās uzmākšanās un emocionālās vardarbības skandālā.

Šajā tiesvedībā strīds ir par to, vai Valsts policijas pieņemts lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu, kas liedz darboties tajos amatos, ar ko ir nodarbojies Kupčs, ir pietiekams pamats, lai izbeigtu darba tiesiskās attiecības, norāda akadēmijas pārstāve Dace Teice.

Janvāra beigās Valsts policija rosināja prokuratūrai apsūdzēt Kupču par seksuālu vardarbību pret studentēm. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā veiktas vairākas procesuālās un izmeklēšanas darbības, vairākas nopratināšanas, aptaujas, lai procesuāli nostiprinātu iegūtās ziņas. Kopumā kriminālprocesā liecības iegūtas vairāk nekā no 60 personām.

Liecības norāda uz to, cik lielā mērā pasniedzējs ir bijis autoratīvs komunikācijā ar studentiem, ieņemot "monopolu" mūzikas nozarē. No viņa viedokļa studiju un ne tikai studiju laikā bija atkarīgs katrs students, norāda VP. Būdams viens no ietekmīgākajiem mūziķiem attiecīgajā nozarē, tieši viņš nodarbojās ar vairākiem projektiem un mūzikas pasākumu organizēšanu un realizēšanu Latvijā un citās Baltijas valstīs, informēja policijā.

Tāpat noskaidrots, ka JVLMA pasniedzējs, būdams vadošajos amatos un apzinoties savu autoritāti un ietekmi, ieguva studējošo uzticību un gandrīz pilnīgu psiholoģisko pakļāvību viņam. Pasniedzējs ar studentēm bija izveidojis pakārtotas attiecības, kurās studentes pilnīgi viņam uzticējās un pakļāvās, kā arī bija psiholoģiski atkarīgas no pasniedzēja. Un tajās ar cietušo pilnīgu pakļāvību un uzticēšanos viņam, pret pašu gribas tika veiktas dažāda rakstura seksuālas darbības. Studentes baidījās kādam sūdzēties un atklāt notikušā faktus.

Par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu 58 gadus vecais JVLMA pasniedzējs kriminālprocesā tika atzīts par aizdomās turēto. Vienlaikus tiesa viņam piemēroja drošības līdzekli - noteiktas nodarbošanās aizliegumu, ar ko viņam tika liegts turpināt pildīt izglītības iestādē savus pienākumus.

Iepriekš Rīgas pilsētas tiesa noraidīja cita bijušā pasniedzēja un citas katedras bijušā vadītāja Rolanda Kronlaka pieteikumu tiesā pret Mūzikas akadēmiju. Arī viņš apstrīdēja darba uzteikumu. Vēlāk gan Rīgas apgabaltiesa pirmās instances tiesas spriedumu atcēla un atjaunoja Kronlaku darbā.

Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu atzīts par spēkā neesošu akadēmijas 2024. gada 9. aprīļa darba devēja uzteikums un nospriests prasītāju atjaunot darbā par asociēto profesoru Kompozīcijas katedrā.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās no akadēmijas par labu darba ņēmējam nolemts piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku un advokāta izdevumus, kas kopumā ir 19 429 eiro. Spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā, un akadēmija to solījusi darīt.

Jau ziņots, ka policija pērnā gada martā sāka kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm.

Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā bija nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.

JVLMA studentes liecina par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. 

Foto: Ekrānuzņēmums/LTV

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka par vismaz vienu pasniedzēju saņemtas vairākas sūdzības. Viens no pasniedzējiem, kas, iespējams, pārkāpis robežas saskarsmē ar studentēm, ir Senās mūzikas katedras vadītājs Kupčs.