13.3 °C
Populārais ekonomikas žurnāls "The Economist" izvērtējis Eiropas Savienības valstu panākumus piecās jomās, nodēvējot to par valstu pieccīņu, un gatavību nākotnes izaicinājumiem. Latvija šajā vērtējumā saņēmusi necerēti augstu vietu – krietni augstāku nekā vairākums valstu, uz kuru ekonomikām parasti skatāmies ar neslēptu skaudību.
Eiropas Savienības valstu ekonomika nenoliedzami pārdzīvo grūtu periodu, un tas turpināsies vēl vismaz pāris turpmākos gadus. Eiropas ekonomiskais motors – Vācija – dzīvo ekonomiskā recesijā jau kopš gada sākuma, Eiropas Komisija paredz, ka šogad valstu savienības iekšzemes kopprodukts (IKP) augs tikai par 0,8%, lai gan ES vidējā gada inflācija noteikti nebūs zemāka par kādiem pieciem procentiem, jo inflācijas līmenis Eiropas Savienībā slīd lejup lēnāk, nekā cerēts. Tātad, rēķinot pēc naudas reālās pirktspējas, visa ES atrodas ekonomiskā recesijā, un šāda politika, saskaņā ar pašreizējām prognozēm, tiks turpināta vēl turpmākos divus gadus.
Tomēr situācija katrā valstī ir citāda. Piemēram, Ungārijā septembrī inflācija joprojām bija 12,2% liela, Rumānijā 9,2%, bet Slovākijā 9%, kamēr Dānijā un Beļģijā tā bija attiecīgi 0,6% un 0,7% liela, bet Grieķijā 2,4%. Jāatgādina, ka arī Latvijā septembrī reģistrētā 3,6% lielā inflācija ir gan zem 4,9% lielā ES vidējā līmeņa, gan eirozonas vidējā līmeņa – 4,3%. Tādēļ žurnāls "The Economist" katras valsts stāvokli un spējas pretoties nākotnes izaicinājumiem vērtējis pēc pieciem kritērijiem: pieprasījuma, proti, tā, cik veiksmīgi katra valsts slāpē pieprasījumu, lai cīnītos pret inflāciju, valsts parāda līmeņa, demogrāfiskā izaicinājuma – proti, tā, cik strauji noveco sabiedrība, panākumiem cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī tā, cik ļoti valsts ir iesaistīta tirdzniecībā ar autokrātiskajām valstīm – šī tirdzniecība kļūst arvien nestabilāka un sankciju apdraudētāka.
Zems parādu slogs labāks
Vērtējot pieprasījuma slāpēšanas – proti, cīņas ar inflāciju – panākumus, žurnāls uzskatījis, ka labākās pozīcijas ir tiem, kuru inflācijas līmenis pārāk neatšķiras no ES vidējā līmeņa, jo tiem, kuriem šī atšķirība ir pārāk liela, priekšā ir sāpīgs un dārgs pielāgošanās periods, jo ideālā pasaulē visu ES valstu inflācijai būtu jābūt tuvai valstu savienības vidējiem rādītājiem. Šajā aspektā Latvija saņēmusi zelta medaļu.
Otrs vērtējuma aspekts bijis parādu līmenis – jo tie ir augstāki, jo sāpīgāk pa tiem sit paaugstinātās kredītprocentu likmes.
"The Economist" rēķinājis parādu apkalpošanas izmaksas kā daļu no iekšzemes kopprodukta, augstākās vietas piešķirot tiem, kam šī attiecība zemāka. Piemēram valstīm, kuras pievilina uzņēmumus ar zemiem nodokļiem, kā Īrijai, Kiprai vai Luksemburgai, ir augsts korporatīvo parādu līmenis, taču vietējo ekonomiku tas ietekmē maz. Zemu vērtējumu šajā kategorijā saņēmusi Ungārija, Skandināvijas valstis un Nīderlande, jo tajās ir augsts mājsaimniecību parādu līmenis, kura apkalpošanas izmaksas neļaus tērēt naudu privātajam patēriņam, celtniecībai un investīcijām. Tāpat sliktu vērtējumu šajā kategorijā saņēmušas Itālija un Grieķija, kuras ir bēdīgi slavenas ar augstu parādu līmeni un kuru valdībām būs jāatliek arvien vairāk naudas to apkalpošanai. Jāpiebilst, ka šajā jomā Latvija saņēmusi otru zelta medaļu un Latvijas zemais parādu līmenis, par kuru visu pēdējo desmitgadi kritizēta banku sistēma, jo tā nekreditējot tautsaimniecību, augsto procentu likmju apstākļos izrādās svētība. Salīdzinājumam – pirms 2008.–2009. gada finanšu krīzes kopējais parādu apjoms Latvijā bija gandrīz sasniedzis IKP apmērus – bija 99,2% no tā. Šobrīd kopējais parādu apjoms ekonomikā ir vien nieka tiesu lielāks par ceturtdaļu no IKP – 27,1%.
Demogrāfija – problēma visiem
Trešo "The Economist" vērtēja demogrāfiju. Tā ir problēma visai Eiropai, un, pēc žurnāla domām, veiksmīgākās valstis šajā jomā ieved imigrantus, kas padara šīs valstis bagātākas,
veicina to, ka cilvēki strādā arī pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas, un to, ka vīrieši uzņemas daļu no mājas darbiem, ļaujot sievietēm iekļauties darba tirgū. Pēc "The Economist" reitinga, slikti šajā jomā veicas gan Austrumeiropas valstīm, gan Rietumeiropas gerontokrātijām. Relatīvi labāku vērtējumu starp "vecajām" ES valstīm saņēmušas Zviedrija, Francija un Dānija, bet starp "jaunajām" – Ungārija, Čehija un Rumānija. Latvijai šajā aspektā tikai bronza, Lietuvai vispār sliktākais vērtējums visā ES. Lai gan tieši demogrāfiskais izaicinājums ir Latvijas ekonomikas lielākā problēma, nevis klimata pārmaiņas, daudz vairāk naudas tiek novirzīts cīņai ar klimata pārmaiņām nekā dzimstības veicināšanai un cilvēkkapitāla attīstībai (lasi – izglītībai un veselībai).
Dekarbonizācija bija ceturtais vērtējuma aspekts.
Īstermiņā transporta un māju apsildes zaļināšana veicinās ekonomiku, jo valstis un mājsaimniecības uzņemsies jaunas parādsaistības, lai šos izaicinājumus finansētu,
tāpat ieguldījumi zaļajā enerģētikā attīstīs ekonomiku. Daudz lielāks izaicinājums būs rūpniecības dekarbonizācija, jo tai vienlaikus arī jāspēj saglabāt globālo konkurētspēju – līdz brīdim, kad zaļi saražota elektrība nekļūs lēta un plaši pieejama, ražošanas dekarbonizācija nozīmē, ka preču pašizmaksa palielināsies, un šis apgalvojums ir patiess pat tajās valstīs, kurās jau šobrīd ir daudz atomelektrostaciju un atjaunojamo resursu enerģētikas, jo Eiropas elektrības tirgi ir savā starpā cieši saistīti. Dekarbonizāciju "The Economist" mērījis pēc industriālā elektrības un gāzes patēriņa – cik daudz megavatu patērēts, saražojot IKP viena miljona eiro vērtībā. Eiropas antičempioni šajā ziņā – Somija, Beļģija un Slovēnija ar rezultātiem no 188 līdz 230 MWh uz vienu miljonu eiro IKP. Latvijai – sudraba medaļa ar 73,5 MWh uz miljonu eiro IKP, Igaunijai 88 MWh, bet Lietuvai 91 MWh. Labākie rezultāti – Kiprai, Maltai un Īrijai.
Visbeidzot, vērtējot neatkarību no autokrātiskajām valstīm, žurnāls atzīmē, ka visas ES attiecības ar Ķīnu prasās pēc uzmanīgas izvērtēšanas, lai padarītu valstu savienību mazāk ievainojamu pret ekonomisko šantāžu. Ja politiskās attiecības pasliktināsies un tirdzniecības apjomi samazināsies, Vācija un tās lielie industriālie uzņēmumi, īpaši autoražotāji, būs lieli cietēji, jo tiem Ķīna ir liels noieta tirgus. Taču ievainojamākās valstis ir Nīderlande, kuras ekonomika ļoti atkarīga no Roterdamas ostas sekmēm, un Slovēnija. Arī daudzas mazās ES valstis ir ļoti ievainojamas. Vērtējot, cik procentus no IKP veido tirdzniecība ar autokrātijām, labākie rezultāti ir Luksemburgai un Somijai, Latvijas un Igaunijas rezultāti tuvi, nedaudz pārsniedzot 7% no IKP, Lietuvai jau 11,4%.
