15.3 °C
Pēc šogad 2. janvārī Rīgā neapdzīvotā Brīvības ielas 88. namā piedzīvotā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka, kura dēļ Brīvības un Matīsa ielas krustojumā bija jāierobežo gājēju un automašīnu satiksme, pašvaldībā jautājām, kas tiek darīts, lai pamestu un neapdzīvotu ēku galvaspilsētā būtu mazāk.
Vai varbūt pievēršam tiem uzmanību, tikai izceļoties ugunsgrēkam vai citai stihiskai nelaimei?
Pieprasa nojaukt vai iekonservēt
Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Mārketinga nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Solvita Brence-Kauste noliedz, ka graustiem nepievērš nekādu uzmanību un neko nedara, lai to kļūtu mazāk. Taču namu atjaunošana ilgstot gadiem. Namus apsekojot, un tad Vidi degradējošu būvju komisija par tiem izlemj, balstoties uz būves apsekošanas laikā atklātajiem būves vizuālā izskata trūkumiem. Ēkas tehniskais stāvoklis apsekošanā gan netiekot vērtēts. Bet, ja pašvaldībai rodas bažas par ēkas drošumu, tad tā varot uzsākt arī būves tehniskā stāvokļa pārbaudi.
Ja ēka ilgstoši netiek izmantota un ja pēc tās ārējā izskata skaidri redzams, ka tā ir bīstama – jau ir daļēji sagruvusi vai var jebkurā brīdī sabrukt, pašvaldība var uzdot īpašniekam to nojaukt vai iekonservēt.
30 000 eiro sodos par reiz lepnu namu
Diemžēl nams Brīvības ielā 88 nav vienīgais, kas ilgstoši stāv pamests un neizmantots.
2021. gadā Rīgas pašvaldības uzturētajā vietnē "grausti.riga.lv" šādu ēku bija pāri par tūkstoti, precīzāk – 1189.
Arī pašlaik to Rīgā ir simtiem. Kaut arī pašvaldība apgalvo, ka vēršas pret graustu īpašniekiem ar dažādiem paņēmieniem, aizvadītajos gados to skaits būtiski nav sarucis. Jau teju desmit gadus grausts ir, piemēram, daudzstāvu nams pašā Rīgas centrā – Marijas ielā 6, tas netiek apdzīvots jau gadus trīsdesmit.
Kā paskaidro Solvita Brence-Kauste, ēka Marijas ielā 6 atzīta par graustu 2015. gada 23. janvārī. 2018. gada 25. aprīlī ar pašvaldības lēmumu īpašniekam bijis uzdots atjaunot ēku un nodot to ekspluatācijā. Bet kopš tā laika atjaunošana nav īpaši pavirzījusies. Ēkai gan izbūvēts tikai gāzes pievads, Būvniecības informācijas sistēmā redzams, ka iesniegta iecere un vizualizācijas dzīvojamās ēkas un zem pagalma izvietotā pagraba pārbūvei, kuras apstiprinājusi pašvaldība.
Zemesgrāmatā redzams, ka kopš īpašuma tiesību atjaunošanas šis nams gājis no rokas rokā jau vairākkārt. 2019. gada decembrī to par 368 750 eiro nopirkusi Igaunijas pilsone Trīne Nellis.
Tā kā ne agrākie, ne tagadējie ēkas īpašnieki nav pildījuši uzlikto pienākumu, pašvaldība uzsākusi lēmuma piespiedu izpildi, veicot bīstamības novēršanai nepieciešamos minimālos pasākumus un piemērojot piespiedu naudu.
Aizvadītajos gados jau esot izdoti desmit izpildu rīkojumi par piespiedu naudas uzlikšanu kopsummā par 30 170 eiro.
Soda naudas un dubults īpašuma nodoklis
"Ēkas, kas netiek uzturētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pašvaldība apliek ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi – 3% apmērā no lielākās (ēkas vai tai piekrītošās zemes) kadastrālās vērtības," turpina pašvaldības pārstāve. "Tāpat var izdot lēmumu par pienākumu novērst bīstamību. Piespiedu izpildei var piemērot piespiedu naudu vai novērst celtnes bīstamību, pēc tam piedzenot izdevumus no ēkas īpašnieka. Piespiedu naudas apmērs privātpersonām ir no 50 līdz 5000 eiro, uzņēmumiem no 100 līdz 10 000 eiro."
Jautāta, cik pašvaldība šādi sodījusi pamesto ēku īpašniekus ar naudas sodu vai piemērojusi paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldības pārstāve atbild, ka šādas uzskaites pašvaldībā neesot:
"Ja īpašnieks noteiktajā laikā izpilda viņam uzlikto pienākumu, tad viņu nesoda. Ja nepilda, tad soda.
Ja pēc soda piemērošanas īpašnieks ir sācis reālās darbības īpašuma sakārtošanai un veic tās saprātīgā veidā un termiņos, iestādei ir tiesības izvērtēt, vai turpināt sodīšanu vai arī ļaut īpašniekam izpildīt pienākumu bez papildu sodiem."
Teju pusotrs tūkstotis ēku
Cik Rīgā pavisam ir šādu pamestu ēku, kas īpašnieku nolaidības dēļ var aizdegties, apdraudot iedzīvotāju drošību?
Rīgas pašvaldības uzturētajā vietnē "grausti.riga.lv" redzams, ka pašlaik galvaspilsētā ir 779 šādas ēkas, ko pašvaldība atzinusi par vidi degradējošām, proti, graustiem. Pieskaitot tiem uzraudzībā esošo 131 un vēl 522 namus, kuru stāvokli pašvaldība vēl vērtē, pavisam galvaspilsētā ir 1432 šādi īpašumi. To lielākā daļa – 1385 – ir privātīpašums. Teju trešdaļa – 432 – graustu, kā arī uzraugāmu vai tādu ēku, kuru stāvoklis vērtējams, ir Latgales priekšpilsētā. Kaut arī galvaspilsētas centrā, tāpat citos rajonos šādu namu ir uz pusi mazāk, tas nemazina bažas par šo ēku apdraudējumu sabiedrībai.
Liktenim pamestā jūgendstila pērle
- 1910. gadā uzceltais arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētais jūgendstila nams Brīvības ielā 88, kuru gada sākumā skāra ugunsnelaime, savulaik bija viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem tā laika īres namiem Rīgā, tagad diemžēl jau gadiem ilgi stāv tukšs.
- 2016. gadā ēku no "Swedbank" nekustamo īpašumu uzņēmuma "Ektornet" par 4,5 miljoniem eiro nopirka uzņēmums "MJ Development".
- 2020. gada beigās "MJ Development" solīja namu pārveidot par pieczvaigžņu viesnīcu un ieguldīt tās pārbūvē apmēram 25 miljonus eiro, tomēr tas nav noticis.
- Pēc "Firmas.lv" datiem, "MJ Development" īpašniece ir Lietuvas pilsone Ofika Davojana.
