Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021. gadu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
2022. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.
Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.
Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.
Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022. gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka atšķirīgās attīstības tendences ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur izaugsme bija kūdras ieguvē un pārstrādē par 1,7% un samazinājums grants un smilts karjeru izstrādē par 8,9%, radīja kopējo samazinājumu par 0,5%.
Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka regulārs ilggadīgs pozitīvs ieguldījums kopējās ekonomikas attīstībā bija apstrādes rūpniecībai, kurā izaugsme pagājušajā gadā bija par 2,7%. Pieaugumu uzrādīja 14 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm.
Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs bija kritums, tostarp koksnes un koka izstrādājumu ražošanā produkcijas izlaide samazinājās par 1%, bet pārtikas produktu ražošanā - par 1,6%. Pozitīva darbība bija elektrisko iekārtu ražošanā, kurā bija pieaugums par 8,6%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - pieaugums par 5,3%, mēbeļu ražošanā - pieaugums par 0,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - pieaugums par 0,5%, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmēri pagājušajā gadā samazinājās par 14,3%, tostarp būtiski samazinājumi bija visās apakšnozarēs.
Būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 11,3%, ko ietekmēja kritums visās trijās apakšnozarēs visos četros gada ceturkšņos. Ēku būvniecības apmēri gada laikā samazinājās par 9,8%, bet inženierbūvniecības apmēri - par 13,1%, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija kritums par 8,5%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 17,3%, bet pārējā inženierbūvniecība - par 36,4%. Specializēto būvdarbu apmēri gada laikā saruka par 11,3%, tostarp ēku nojaukšanā un būvlaukuma sagatavošanā bija kritums par 26,9%, elektroinstalāciju ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās - par 7,8%, būvdarbu pabeigšanas darbos - par 18%, bet citos specializētajos būvdarbos - par 7,8%.
Mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā bija kāpums par 4,3%, tostarp nepārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 6,5%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā - par 0,5%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija kāpums par 10,1%, bet vairumtirdzniecībā bija samazinājums par 18,7%.
Statistikas pārvaldē arī norāda, ka transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 2,3% veicināja uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apmēru pieaugums par 3,5% un apmēri kāpums darbībās ūdens transporta jomā par 17,1%. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums sauszemes un cauruļvadu transportā - par 2,8%, kā arī pasta un kurjeru darbībās - par 6,2%.