14.2 °C
Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas sagatavotajos grozījumos Imigrācijas likumā, kas izstrādāti par labu tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nespēj ar pirmo piegājienu nokārtot valsts valodas eksāmenu, lai saņemtu Eiropas Savienības iedzīvotāja pastāvīgās uzturēšanās atļauju, plānots dot iespēju uz diviem gadiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju.
Kopā ar to šie cilvēki iegūs visus sociālos labumus, kas viņiem nodrošināti līdz šim. Šāda pretimnākšana nav nevienam trešās valsts pilsonim, kuram tiek piešķirta termiņuzturēšanās atļauja. Vēl vairāk – pilns sociālo pakalpojumu grozs tiks saglabāts arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem 90 dienu laikā būs jāatstāj Latvija, ja viņi nav pakļāvušies Imigrācijas likuma prasībām. Arī šāda pretimnākšana no valsts puses nav paredzēta līdzīgā gadījumā, kad valsts ir jāatstāj kādas citas trešās valsts pilsonim.
Kādēļ šāda tiesiskā nevienlīdzība?
Šonedēļ šos likuma grozījumus apsprieda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, taču deputāti šīm privilēģijām, kas paredzētas Ministru kabineta akceptētajos grozījumos, tikpat kā nepievērsa uzmanību, jo uzskatīja, kas tās nav nekas īpašs. Taču šo faktu nelaida garām Saeimas Juridiskais birojs.
"Kādēļ pastāv šāda tiesiskā nevienlīdzība pret tiem trešo valstu pilsoņiem, kurus izraida Imigrācijas likuma vispārējā kārtībā no valsts pēc tam, kad pieņemts galīgais lēmums par tiesiskā statusa zudumu, un tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri ir zaudējuši tiesisko statusu un kuriem pēc būtības Latvijas valsts ir jāpamet, jo ir izdots izbraukšanas rīkojums?
Arī tiesvedības laikā, kad notiek valsts institūciju pieņemto lēmumu pārsūdzēšana, līdz spriedums stājas spēkā, citu valstu pilsoņiem šādas sociālās garantijas nav paredzētas,"
norādīja Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone.
Citu trešo valstu pilsonim, kuram ir termiņuzturēšanās atļauja, nepienākas valsts sociālie pabalsti un valsts sociālās palīdzības pabalsti, izņemot gadījumus, ja šis cilvēks ir ģimenes loceklis kādai personai, kurai ir šādas tiesības. Nepienākas arī sociālie pakalpojumi, izņemot tad, ja attiecīgajai personai ir kāds ģimenes loceklis, kuram ir šādas tiesības.
Savukārt, ja personai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, tad viņai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu. Ja šāds cilvēks ir sociāli apdrošināts, tad viņam papildus veselības aprūpes minimumam pienākas arī primārie, sekundārie un terciārie veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
Taču tiem cilvēkiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļaujas, nav tiesību uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. Izņēmums ir tad, ja personai ir veselības apdrošināšana.
Krievijas pilsoņiem parlamentam iesniegtajos Imigrācijas likuma grozījumos sociālā nodrošinājuma ziņā ir dotas daudz plašākas tiesības nekā citiem trešo valstu pilsoņiem.
Palikšot pusceļā aizsāktie pakalpojumi
"Ministru kabinets piedāvā izveidot īpašu priviliģēto kastu ar cilvēkiem, kuriem būs termiņuzturēšanās atļauja, kura nodrošinās sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus tieši tāpat kā Latvijas pilsoņiem. Tas ir absurds, ka Labklājības ministrija vēlas šīs tiesības saglabāt arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir zaudējuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju un kuriem 90 dienu laikā būs jāatstāj valsts, kā arī tiem, kuri ir pārsūdzējuši tiesā valsts iestādes pieņemto lēmumu par izraidīšanu no valsts un gaida tiesas spriedumu. Gaidīšanas laiks var ievilkties no gada līdz pat diviem gadiem," sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava ("Nacionālā apvienība").
"Labklājības ministrija un Veselības ministrija apelē pie tā, ka palikšot pusceļā aizsāktie pakalpojumi.
Man ir jautājums: kāpēc likumā paredzētās tiesības, ko saņem pastāvīgie iedzīvotāji, tiek nodrošinātas arī šiem izraidāmajiem Krievijas pilsoņiem?
Zinot, ka par viņiem pieņemtais valsts institūciju lēmums ir pamatots ar to, ka viņi nav ievērojuši tos pārejas noteikumus, kas patlaban ir spēkā, nav izrādījuši nekādu interesi par noteikumu ievērošanu – nav prasījušu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, nav mācījušies. Un tomēr viņiem tiek piešķirtas šīs priekšrocības, kādas nav nevienai no trešo valstu grupām," komisijas sēdē interesējās Juridiskā biroja pārstāve Vilsone.
Nav informācijas par pieciem tūkstošiem
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pagaidām neesot iesniegusi precīzus datus par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri līdz 1. septembrim neko nav darījuši, lai saņemtu ES iedzīvotāja pastāvīgās uzturēšanās atļauju un kuriem 90 dienu laikā būtu jāatstāj valsts, un kuriem Ministru kabinets rosina saglabāt pilnu sociālo garantiju grozu.
"Nav informācijas par vairāk nekā pieciem tūkstošiem Krievijas pilsoņu. Nav zināms, vai viņi ir aizbraukuši no Latvijas, vai dzīvo šeit un ignorē likumu,"
sacīja biroja vadītāja.
Vaicāju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktora vietniecei komunikācijas jautājumos Madarai Puķei, kad būs zināmi precīzi dati par šiem Krievijas pilsoņiem. Viņa atbildēja, ka septembra vidū. Patlaban tiekot apkopoti visi dokumenti, kas esot iesūtīti augusta pēdējās dienās.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks deputātiem centās skaidrot, kāpēc ministrija un kopumā valdība Krievijas pilsoņiem grib piešķirt šīs privilēģijas no valsts budžeta. Ministrija uzskata, ka nedrīkstot pieļaut to, ka tie, kuriem būs pienākums 90 dienu laikā izceļot no valsts, paliekot bez iztikas līdzekļiem. "Viņiem kaut kāda veida pabalsts ir nodrošināms," atzina Alliks.
Bet par to, kāpēc Krievijas pilsoņiem, kuri nespēj ar pirmo reizi nokārtot latviešu valodas eksāmenu un kuri vēlas saņemt īpašu termiņuzturēšanās atļauju diviem gadiem, lai vēlreiz kārtotu eksāmenu, būs tādi sociālie labumi kā nevienam citam trešo valstu pilsonim ar termiņuzturēšanās atļauju, klusēja gan Labklājības ministrijas, gan Veselības ministrijas, gan arī Finanšu ministrijas pārstāvji.
Neviens nerunāja arī par finansējumu, kāds būs nepieciešams Krievijas pilsoņu privilēģiju nodrošināšanai.
Šodien Saeima Imigrācijas likuma grozījumus skatīs pirmajā lasījumā, bet 14. septembrī plāno tos pieņemt otrajā jeb galīgajā lasījumā.
