Dzelzceļa pieturas šogad vēl neslēgs

Sabiedriskā transporta padome (STP) oktobra sēdē nolēmusi pagaidām tomēr neslēgt vilcienu pasažieru līdz šim retāk pieprasītos un izmantotos dzelzceļa pieturas punktus "Cena", "Kūdra", "Dārziņi", "Rumbula", "Kaibala" un "Inčupe".

Vienlaikus Autotransporta direkcijai (ATD) sadarbībā ar AS "Pasažieru vilciens" uzdots līdz 2024. gada jūnijam veikt pasažieru plūsmas monitoringu un informēt STP par secinājumiem.

Lēmumu par minēto staciju slēgšanu līdz šā gada beigām STP bija pieņēmusi jau augustā, pamatojoties uz ATD datiem, ka pagājušajā gadā darbadienās šajās pieturās vienā vilcienā vidēji esot iekāpuši vai izkāpuši mazāk par vienu cilvēku. Brīvdienās braucēju bijis vēl mazāk. Lai gan lēmums pieņemts šogad, STP par šo problēmu spriedusi jau kopš 2019. gada.

Maz izmantotā stacija "Cena" ir uz Jelgavas līnijas. Pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur "Cenā", samazināts jau 2019. gadā. Vilcieni te jāgaida nojumē, nevis vēsturiskajā, 1932. gadā būvētajā ēkā. Stacijas teritorijā nekādi platformu uzlabošanas darbi, gaidot jaunos vilcienus, nenotiek. 

Tomēr piebrauktuvē atstātās automašīnas liecina, ka cilvēki nomaļo staciju kā mobilitātes punktu izmanto. 

Rīga no Cenas ir 34 km attālumā, brauciens līdz galvaspilsētai prasa aptuveni 36 minūtes.

Stacija "Kūdra", kuru tāpat izmanto vien retais, atrodas Tukuma līnijā, "Inčupe" – Skultes elektrovilcienu līnijā, savukārt Aizkraukles līnijā tādas ir pavisam trīs – "Dārziņi", "Rumbula" un "Kaibala".

Uzņēmuma "Pasažieru vilciens" informācija liecina, ka Latvijā kopumā ir 135 dzelzceļa pieturas, sešu slēgšana nozīmētu apmēram 4% pieejamības samazinājumu.

Datus apšauba, sabiedrībā rezonanse

Tomēr šāds STP lēmums par dzelzceļa transporta izmaksu optimizāciju uzreiz izraisīja protestu vētru ne tikai staciju tuvumā dzīvojošajos, bet arī pamatīgu rezonansi sabiedrībā. Sociālajos tīklos savu sašutumu pauda ne tikai iedzīvotāji, bet arī satiksmes jomas eksperti un pat bijušie satiksmes ministri – lēmums tuvredzīgs, pilnīgā pretrunā ar ES Zaļā kursa mērķiem par bezizmešu transporta izmantošanu, Latvijas sabiedriskā transporta pārvadājumu prioritātēm, kur tieši dzelzceļam paredzēta mugurkaula funkcija utt.

Aktīvisti apšaubīja arī datus par pasažieriem – lēmuma pamatā esot dati par 2022. gadu, kad tā pirmajos mēnešus vēl bijuši stingrie Covid–19 ierobežojumi. 

Visaktīvāk par pieturas saglabāšanu iestājās Saulkrastu novada iedzīvotāji, kur par "Inčupes" saglabāšanu vai jaunas dzelzceļa pieturas izbūvi iepretim Baltajai kāpai savāca 775 iedzīvotāju parakstus un vēl vairāk nekā tūkstoti parakstu iniciatīvu portālā "manabalss.lv".

Piespiež pārskatīt

Iedzīvotāju aktivitātes atbalstīja arī pašvaldības un institūcijas. Piemēram, Rīgas plānošanas reģions rīkoja kopēju tikšanos, lai izvērtētu vilcienu kustības sarakstā iekļauto dzelzceļa pieturu punktu "Dārziņi" un "Rumbula" nozīmīgumu apkaimes iedzīvotāju un apkārtnē esošo uzņēmumu darbinieku mobilitātei. Tajā piedalījušies ne tikai Rīgas valstspilsētas, bet arī Salaspils un Ropažu novada pašvaldību pārstāvji, norādot, ka pieturvietas atrodas apkaimēs ar intensīvu dzīvojamo māju, tirdzniecības, rūpniecības un loģistikas centru attīstību. Savukārt tas nozīmē, ka jāņem vērā minēto pieturu perspektīvā izmantošana, stacija nevis jāslēdz, bet, gluži otrādi – reisu skaits jāpalielina.

Iedzīvotāju aktivitāte un kopējā rezonanse bija darījusi savu, 

dažas nedēļas pirms kārtējās STP sēdes satiksmes ministrs Kaspars Briškens tikās ar dzelzceļa pārvadājumos iesaistīto uzņēmumu pārstāvjiem. Pārrunājot situāciju ar pieturvietām, ministrs atzinis, ka arī Satiksmes ministrija saņēmusi vēstules un iesniegumus no simtiem cilvēku, kuri aicinājuši pieturvietas neslēgt.

Vienlaikus ministrs arī nepārprotami norādījis, ka staciju slēgšana šogad būtu kļūda – kamēr nepienāks jaunie vilcieni un nebūs izvērtēts jaunais sabiedriskā transporta pieprasījums. Lēmumam par staciju atvēršanu vai slēgšanu jābūt datos balstītam, ņemot vērā aktualizētu pieprasījumu, tostarp neaizmirstot par sociālo labumu no transporta nodrošināšanas mazapdzīvotās vietās.

"Igaunijas pieredze liecina, ka, saņemot jaunos vilcienus, palielinājies arī pasažieru skaits. Attiecīgi – piedāvājums rada pieprasījumu. Tas nozīmē, ka šobrīd nebūtu korekti pieņemt lēmumus, kas balstīti neaktualizētā informācijā par pasažieru skaitu. 

Mana nostāja ir vienkārša – šogad nedrīkstētu slēgt nevienu dzelzceļa staciju," uzsvēris Kaspars Briškens.

Sola atbalstu modernas infrastruktūras izveidei

Satiksmes ministrs uzskata, ka vairākas no tām pieturām, ko bija plānots slēgt, vajag modernizēt un padarīt vairāk piekļūstamas. Tajās jāattīsta urbānā infrastruktūra: pievedceļi, autostāvvietas, apgaismojums, velostāvvietas, visiem ērti pieejamas platformas. Šādas investīcijas primāri būtu jāveic pašvaldībām, taču Satiksmes ministrija esot gatava vietvaras atbalstīt, tai skaitā ar finansējumu šīs infrastruktūras izveidei vietās, kas pasažieru plūsmas spēs nodrošināt.

Arī satiksmes ministra Kaspara Briškena izvirzītie prioritārie darbības virzieni ietverot to, ka dzelzceļam nākotnē jākļūst par sabiedriskā transporta mugurkaulu, savukārt dažādiem transporta veidiem un pārvadājumu produktiem citam citu jāpapildina, jo tikai tā esot iespējams attīstīt ilgtspējīgu, iedzīvotājiem ērtu sabiedrisko transportu pilsētvidē un reģionos.

Tas lielā mērā saskan arī STP jauno uzdevumu ATD atceltā staciju slēgšanas lēmuma vietā – izstrādāt vienotu metodoloģiju datos balstītai pieejai dzelzceļa staciju un pieturas punktu iekļaušanai vai neiekļaušanai vilcienu maršrutu tīklā.