Saeima šodien plāno nodot izskatīšanai Juridiskajā komisijā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirmo iesniegto likumprojektu – grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt bargākus sodus par noziegumiem pret valsti.

Reklāma

Prezidenta iniciatīvu atbalstīja Krimināltiesību un sodu apakškomisijas sēdē šonedēļ uzklausītie drošības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kā arī apakškomisijas deputāti. Valsts prezidents E. Rinkēvičs vēstulē Saeimai uzsver, ka "valsts sodu politika ir viena no pašaizsargājošās demokrātijas izpausmēm, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem vēršoties pret iekšējo un ārējo valsts apdraudējumu".

Valsts prezidents norāda, ka pēdējos gados starptautiskā  drošības situācija ir būtiski pasliktinājusies. Kopš 2021. gada Baltkrievija īsteno hibrīduzbrukumu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Savukārt 2022. gada 24. februārī Latvijas kaimiņvalsts Krievija uzsāka neslēptu pilna apmēra militāro iebrukumu Ukrainā. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, Saeimas apakškomisijas sēdē uzsvēra Valsts prezidenta padomniece Kristīne Līce. 

Tāpēc ir nepieciešama rīcība un spēcīgi instrumenti, lai paustu Latvijas attieksmi pret jebkurām noziedzīgām darbībām, kas apdraud Latvijas drošību. 

Valsts prezidents uzskata, ka par noziegumiem, kas būtiski apdraud valsts pastāvēšanas pamatus un kuru īstenošana var radīt kaitējumu svarīgām valsts interesēm, kā sods primāri būtu nosakāma tikai brīvības atņemšana, iespējami atsakoties no alternatīviem sodu veidiem.

Projektā piedāvāts noteikt bargākus sodus par vairākiem noziegumu veidiem. Piemēram, par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību ir ierosināts izslēgt iespēju sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai sabiedrisko darbu, jo tādas sankcijas neatturot personas no noziedzīgu darbību veikšanas. Noteikts, ka par to sodam ir jābūt ne mazākam par vienu gadu brīvības atņemšanas vietā, bet maksimālais sods būtu desmit gadi. Vienlaikus paredzēta arī mantas konfiskācija un probācijas uzraudzība līdz trīs gadiem. Noteikta lielāka atbildība arī par spiegošanu, kas ietver neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstīm, valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu tieši vai ar citas personas starpniecību ārvalstīm. 

Likumprojektā ir jauna daļa, kas paredz atbildību par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu. Par to ierosināts sodīt ar brīvības atņemšanu uz mūžu vai laiku no 10 līdz 20 gadiem.

Diskusija apakškomisijas sēdē bija par Nacionālās drošības likumā jau noteikto aizliegumu organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības un tajās piedalīties. Lai šo normu iedzīvinātu, arī Krimināllikumā rosināts iekļaut jaunu pantu par individuālo vai kolektīvo militāru un taktisku uzdevumu apmācībām, lai būtu skaidrs, kādus līdzekļus pret šādām personām var izmantot. Runa nav par mācībām, kas tiek organizētas valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības funkciju nodrošināšanai. Edmunds Teirumnieks (NA) un Igors Judins ("Stabilitātei") vaicāja, vai šī jaunā norma neskars arī kaujas imitācijas spēles "Airsoft" un peintbolu, kur arī ir militārs un taktisks aspekts. Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("JV") atzina, ka ir cilvēki, kuri organizē vēsturisko notikumu rekonstrukcijas, un tad varot rasties jautājums, vai tas nav aizsegs kaut kam citam. Tāpēc esot jāpadomā par šo normu precizēšanu, taču neesot doma saukt pie atbildības cilvēkus, kas piedalās spēlēs ar militāriem elementiem, ja tām nebūs pretvalstisku mērķu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.