6.8 °C
Pasaules mēroga zvaigznes – vijolnieka Gidona Krēmera dibinātais kamerorķestris "Kremerata Baltica" un viens no tā uzticamākajiem saspēles partneriem – franču pianists, klaviermūzikas pasaules zvaigzne Likā Debargs – būs galvenie varoņi Rīgas festivāla atklāšanas koncertā, kas piektdien, 26. maijā, skanēs Lielajā ģildē.
Programmā – īsteni Latvijas koncertdzīves muzikālie retumi – izsmalcinātā franču romantiķa Sezāra Franka emocionālu pretstatu cauraustais Klavieru kvintets fa minorā un divi Miloša Magina opusi – krāšņu harmoniju piesātinātais "Stabat Mater" un virtuozais Trešais klavierkoncerts, kurā atbalsojas ietekmes kā no skaņraža dievinātā Friderika Šopēna, tā arī augsti cienītā Bēlas Bartoka mūzikas valodas. Savukārt Likā Debargs tiek uzskatīts par fenomenāli apdāvinātu pianistu. Pēdējos gados viņš sniedzis simtiem koncertu un ierakstījis vairākus solo albumus mūzikas izdevniecībā "Sony Classical".
Drosme runāt mākslas valodā. Ģeopolitiskā spriedze, pandēmijas radītā nošķirtība, pastiprinātā tehnoloģiju lietošana... Šie un vēl daudzi citi vārdā nenosaukti faktori atstājuši ietekmi uz mūsu psihisko veselību. Kopš pandēmijas laika šī tēma publiskajā telpā kļuvusi arvien aktuālāka, taču joprojām valda arī daudz aizspriedumu, aizdomu un nosodījuma. Mākslas valodā par šīm smagajām tēmām vēsta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde "Kā es jūtos pēdējā laikā", kas no piektdienas, 26. maija, līdz 31. augustam apskatāma Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Tās autori – Anda Lāce, Līga Spunde, Reinis Hofmanis, Anna Salmane, Andris Kaļiņins, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo, Rasa Jansone, Ieva Vīksne, Zane Tuča, Ernests Vilsons un Sanita Tauriņa. "Māksla var pavērt tēlainu valodu, kurā saņemt drosmi runāt par psiholoģiski grūtām pieredzēm, veicinot izpratni un empātiju arī plašākā sabiedrībā," saka izstādes kuratore Laura Brokāne. Publiskajā programmā notiks arī divas performances – ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas "Sirdspuksti" un horeogrāfes Kristīnes Brīniņas "Vējainākā diena, kāda jebkad bijusi".
Atceroties popmūzikas zelta laikmetu. Piektdien, 26. maijā, pirmizrāde Latvijas Leļļu teātra pēdējam šīs sezonas jauniestudējumam – izrādei pusaudžiem no 12 gadiem "Vaļa dziesma". Stāsts izseko divu divpadsmitgadīgu pusaudžu pieaugšanas, piedzīvojumu un attiecību pieredzei vairāku vasaru garumā, šķetinot jautājumus par šā laika notikumu un izjūtu ietekmi uz personības nobriešanu. "Vaļa dziesma" ir aktiera un režisora Rūdolfa Apses otrais iestudējums Latvijas Leļļu teātrī. Šo izrādi režisors izvēlējies veidot kā aktiera Pētera Galviņa monoizrādi, kurā viņš atveido stāsta galveno varoni – Vendelu. Jaunais mūziķis jau no pieauguša vīrieša pozīcijām atskatās uz savas jaunības mulsinošo un pirmreizējo izjūtu pilno laiku, kas veidojis pamatu viņa dzīves ilgām un kaislībām.
Dramaturģe Ance Muižniece 90. gadus dēvē par plastmasas un popmūzikas zelta laikmetu, kurā pagājusi arī viņas jaunība: "Esmu sarakstījusi lugu, kurā ir padaudz manas bērnības un agrīnās pusaudzības sentimenta."
Mākslas pārvērtības. ""Ceriņi". Uz galda balti raibā vāzē violeti un balti ceriņu zari. Uz galda viens zars. Priekšplānā pa labi glāze uz kājas." Šo tekstu var uztvert kā kādas gleznas aprakstu, tomēr māksliniecei Hanelei Zanei Putniņai tie ir avots jaunajai linogriezumu sērijai, recepte jaunas kompozīcijas un interpretācijas veidošanai. Svarīgs ir arī nosacījums, ka oriģinālo kartītē aprakstīto krājuma priekšmetu viņa darba tapšanas laikā neapskata. Kā stāsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule, tikai izlasot tekstu, acu priekšā māksliniece ierauga kompozīciju, kuru iespējami burtiskāk pārnes linogriezuma zīmējumā. Tā top saikne starp tekstu, mākslas darbu un interpretāciju. Hanele Zane Putniņa (1990) dzīvo un strādā Rīgā. Viņas grafikām galvenokārt pamatā ir mitoloģiski tēli no folkloras un leģendām, kurus māksliniece bieži vien pārrada lielformāta linogriezuma tehnikā. Haneles Zanes Putniņas personālizstāde "Eksponāts pēc apraksta" no ceturtdienas, 25. maija, līdz 13. augustam apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē.
Rēzeknē "Visi putni skaisti dzied". Sestdien, 27. maijā, plkst. 19 un svētdien, 28. maijā, plkst. 16 Latgales vēstniecība "Gors" kopā ar "Dirty Deal Teatro" aicinās apmeklēt muzikālo izrādi brīvdabā "Visi putni skaisti dzied", kas būs koncertzāles jubilejas pasākumu cikla "10 kā 1" noslēdzošais notikums. Kristas Burānes režisētā izrāde sniegs neparastu skatpunktu uz kultūras un dabas robežām, kurās notiek cīņa starp kultivēto un dabisko, cilvēka kārtību un dabas savvaļu. Profesionāli mākslinieki izrādē sadarbosies ar jauniem cilvēkiem, kas dzied koros. Arī skatītāji, ieklausoties un sadzirdot stāstus par putniem un cilvēkiem, veidos izrādes kopējo skanējumu. Pulcēšanās pirms pasākuma notiks pie "Gora" galvenās ieejas, bet izrādes galvenie notikumi norisināsies pilsētas Festivāla parkā un Rēzeknes upes krastā. Izrādes komponists ir Jēkabs Nīmanis.
Dailē – "Lilioms" ungāru mērcē. "Karuselim un dzīvei ir vairāk kopīga, nekā varētu šķist. Kad iekāp, tie abi ir nemitīgā kustībā, tev jāsadzīvo ar jebkuriem līdzbraucējiem," tā pieteikumā par jauno izrādi "Lilioms" ungāru režisores Ildiko Gašpāras adaptācijā, kurai pirmizrāde šodien, 24. maijā, raksta Dailes teātris. Tas būs Lilioms (galvenajā lomā Lauris Dzelzītis) mūsdienu priekšpilsētas skarbajā dzīvē. Viņš ir spēļu zāles pārzinis, kuram blakus vienmēr ir veiksme, tāpēc ne viena vien spēļu baudītāja vēlas sēdēt viņam cieši klāt. Tikai kādas vienkāršas meitenes (Jūlijas lomā – Dārta Daneviča) pieķeršanās un uzticība Liliomam liek atteikties no spožuma. Ungāru klasiķa Ferenca Molnāra luga ir Latvijā labi pazīstama Elgas Sakses tulkojumā, bet pasaulē tā atvērusi pat Holivudas producentu makus – pēc lugas veidotas vairākas mākslas filmas, un vienai no tām režisors ir pasaulslavenais Frics Langs.
