13.3 °C
Citā saulē devies Jānis Bulavs (1949-2023), kura vijoles skanējums pielīdzināts gan aizkustinošam stāstījumam, gan kvēlai operācijai, bet viņš pats ticis saukts par spīvu, emocionālu un temperamentīgu, informē Latvijas Radio.
"Cik uz pasaules ir koku? Un cik tiem ir zaru? To nevar nemaz saskaitīt! Un cik ir lapiņu? Bet nav divu vienādu - nu, nav! Un tur ir tas skaistums," teicis Jānis Bulavs. Aizstāvot ideālus, viņš noraidīja bailīgu laipošanu un arī spēlējot uzrunāja asi un skaudri, tātad - patiesi.
Vijolnieks Jānis Bulavs radošā mūža garumā bijis viens no aktīvākajiem, pastāvīgākajiem un radošākajiem kamermūzikas žanra kopējiem Latvijā, un viens no uzticamākajiem un pieredzes bagātākajiem latviešu laikmetīgās mūzikas interpretiem, kurš skaņražus rosinājis īpaši viņam sacerēt ne vienu darbu vien. Auglīgākā sadarbība raisījusies ar Artūru Grīnupu, Maiju Einfeldi, Vilni Šmīdbergu un Imantu Zemzari.
Savulaik mācījies gan pie Voldemāra Stūrestepa un Jura Švolkovska, studējis Jāņa Ķepīša klavieru trio klasē, bet 1998. gadā pats kļuvis par vijolspēles docentu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Vijolnieks ilgus gadus spēlējis Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī un vadījis pats savus ansambļus (Jāņa Bulava kameransambli un trio), kā solists un visdažādāko kameransambļu un orķestru dalībnieks koncertējis visā Latvijā un daudzviet pasaulē.
Komponists Vilnis Šmīdbergs: "Tā mūzika, ko viņš izvilina - frāzes, spriedze, formas izjūta, dramaturģiskās līnijas veidošana... Pietrūkst tikai tā, ka viņš arī komponētu."
Pianists Jānis Rinkulis: "Faktiski jau Jānis manu tālāko mūziķa dzīvi stipri sarežģīja, jo viņš ir bezkompromisu cilvēks. Kas attiecas uz mākslu, mūziku, stila tīrību, perfektumu - tur kompromisu nav nekādu. Pat attiecībā pašam pret sevi..."
Atvadīšanās notiks sestdien plkst. 10.00 Lielajā krematorijā, Varoņu ielā 3a.
