15 °C
Jāzeps Grosvalds (1891–1920) jeb Džo, neraugoties uz sev lemto īso mūžu, paguva paveikt tik daudz – viņš ir latviešu modernisma aizsācējs, viņa vārds ir neatraujami saistīts ar Rīgas mākslinieku grupu, tomēr tās darbības īsto uzsākšanu ar izstādi viņš nepieredzēja, jo devās mūžībā spāņu gripas otrajā vilnī.
Viņa strēlnieku sērijas darbi, kas tapuši no 1916. līdz 1917. gadam, ir plašākais un mākslinieciski augstvērtīgākais latviešu strēlnieku cīņu atainojums vizuālajā mākslā, kas iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.
Jāzepam Grosvaldam veltīta apjomīga retrospekcija "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" (vārdi no Jāzepa Grosvalda ieraksta dienasgrāmatā 1912. gada janvārī) no sestdienas, 11. novembra, līdz 30. martam apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā.
Jāzeps Grosvalds bija ļoti daudzpusīga, izcili talantīga personība, un būtībā visas viņa darbības uzskatāmas par mākslas faktu – ne tikai paši mākslas darbi, bet arī vēstules, dienasgrāmatas, krāšņie pašdarinātie žurnāli, pat modernais ģērbšanās stils. Pagrieziena punkts viņa dzīvē, kas lika nobriest gan kā personībai, gan kā māksliniekam, bija Pirmā pasaules kara sākums, kad viņš vairs nevarēja atgriezties Parīzē un iepazinās ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem. Grosvaldam, kurš augstu vērtēja kolēģu tehniskās spējas un plašās mākslas vēstures zināšanas un kuram pašam savukārt bija iespēja viņus izglītot par jaunākajām tendencēm mākslā, bija lemts kļūt par klasiskā modernisma ievadītāju latviešu mākslā, satuvinoties ar saviem vienaudžiem un izveidojot pulciņu "Zaļā puķe". Vienlaikus viņš šajā brīdī sāka izteikti sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, kas veidoja pamatu drīz pēc tam neatkarību ieguvušās jaunās Latvijas valsts modernajai mākslai.
Izstāde ietver aptuveni 400 Jāzepa Grosvalda mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, arī – vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Kārlstadē.
Vienlaikus klajā nāk sadarbībā ar izdevniecību "Neputns" un redaktori Laimu Slavu veidots vizuāli krāšņs izdevums – Jāzepa Grosvalda grāmata "Persijas ainas [Tableaux persans]", kuras manuskripts tapis Parīzē 1919. gadā, neilgi pēc mākslinieka atgriešanās no Persijas teritorijas, bet pati grāmata pirmo un vienīgo reizi izdota 1978. gadā Stokholmā.
"Gandrīz mistērija" Liepājā. Sestdien, 11. novembrī, Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvos pirmais lielās zāles šīs sezonas jauniestudējums pieaugušajiem – režisora Dmitrija Petrenko izrāde "Jasmīns" pēc Ingas Ābeles lugas. "Inga Ābele ir ļoti svarīga dramaturģe manā dzīvē. Vēl jaunībā es biju tā iemīlējies viņas lugās, ka tās vēl vairāk rosināja manu interesi par teātri," viņš atzīst. Poētisku un metaforām bagātu, kā pati luga, režisors sola arī gaidāmo iestudējumu. "Dzīve mūs iemāca pareizi reaģēt uz notikumiem un cilvēkiem. Spēlēt dažādas lomas, tādējādi aizsargājoties no sāpēm. Situāciju ir daudz, un mēs baidāmies uzvilkt neatbilstošu masku. Taču visvairāk mēs baidāmies parādīt to, ka esam tikai cilvēki," teic M. Petrenko. Jasmīnes loma uzticēta aktrisei Kintijai Stūrei.
"Rudens dziesma Latvijai" Lāčplēša dienā. Lolita Ritmanis, Vilnis Šmīdbergs, Jānis Ivanovs, Platons Buravickis – šie ir latviešu skaņraži, kuru mūzika skanēs orķestra "Rīga" Lāčplēša dienai veltītajā koncertā sestdien, 11. novembrī, plkst. 18 Rīgas Domā. Orķestra pūšaminstrumentu skaņas savīsies ar kamerkora "Ave Sol" un Kultūras akadēmijas jauktā kora "Sōla" dziedātāju balsīm. Īpašais notikums būs Platona Buravicka jaundarbs "Patiesība un šķitums", kura pirmreizējā lasījumā diriģenta Valda Butāna vadībā piedalīsies orķestris "Rīga" un solists – tenors Armands Siliņš-Bergmanis. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem.
Iepazīstoties ar Vāgneru. Rīt, 9. novembrī, plkst. 19 Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar igauņu diriģentu Mihailu Gertsu un stāstnieku Goran Gora klausītājus iepazīstinās ar operģēniju Rihardu Vāgneru. Izglītojošās lekcijas muzikālajā daļā – operu "Tristans un Izolde", "Nirnbergas meistardziedoņi" un "Tannheizers" uvertīras un simfoniskie fragmenti – šoreiz bez ārijām. Mihails Gertss ar lieliem panākumiem uzstājies ar vairāk nekā 50 orķestriem visā pasaulē. Šī ir viņa pirmā sadarbība ar LNSO, taču Rīgā viņš viesojies arī 2018. gadā, diriģējot Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri Baltijas simfoniskajā festivālā.
"Ensemble Masques" Mazajā ģildē. Svētdien, 12. novembrī, plkst. 19 Mazajā ģildē Starptautiskā Baha kamermūzikas atklāšanas koncertā muzicēs baroka mūzikas ansamblis "Ensemble Masques" no Francijas, atskaņojot Johana Sebastiāna Baha, Georga Filipa Tēlemaņa, Žana Filipa Ramo un Vilhelma Frīdemaņa Baha skaņdarbus.
Matīss Kaža debitēs Nacionālajā teātrī. Rīt, 9. novembrī, Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē ar izrādi "Maigā vara" debiju teātra režisora statusā piedzīvos kinorežisors Matīss Kaža. Iestudējuma centrā ir mākslas pasaules un individuālā līdzatbildība kara apstākļos. "Mūsdienu pasaule ir sarežģīts multiverss, kurā informācija krikumu veidā caur dažādām ierīcēm triecas mums pretim katru dienu. Procesi, kas pieprasa iedziļināšanos, piemēram, grāmatu vai sarežģītu rakstu lasīšana, ironiskā kārtā kļūst par detoksu," teic M. Kaža. Arī izrādē skatītājs līdzīgi kā galvenā varone Tīna nonākšot situācijās, kuras redzēs tikai daļēji, skatīsies tikai to, ko viņam vēlas parādīt operators, atkarībā no vietas, ko viņš ieņems zālē. Lomās: Marija Luīze Meļķe, Matīss Budovskis, Egons Dombrovskis, Kaspars Aniņš, Ināra Slucka, Rūdolfs Sprukulis, Agate Marija Bukša.
