24.1 °C
Kas gan Jāņi būtu bez Rūdolfa Blaumaņa klasiskās lugas "Skroderdienas Silmačos" iestudējuma!
Vispareizākais no tiem līdz sestdienai, 22. jūnijam, skatāms Latvijas Nacionālajā teātrī, un, šķiet, jāpiekrīt teātrim, ka pašas populārākās tautas lugas skatīšanās latviešiem jau sen nav tikai teātra apmeklējums, bet gatavošanās Jāņiem, ielīgojot gada īsāko nakti. Bet tiem pilsētniekiem, kuri Jāņos Rīgu nepamet, Nacionālā teātra "Skroderdienas" ar slaveno līgošanas skatu kļuvušas par svētku tradīciju.
"Skroderdienas" ir iespējams izveidot dažādi – pat kā drāmu, ja tiksiet galā ar dziesmām, vai kā grotesku, ja tiksiet galā ar Jāņu nakts liriskajiem skatiem.
Tāpēc es teiktu, ka "Skroderdienas" pašas par sevi jau ir žanrs. Tāda pamatīga buķete, kur kopā samesti pļavu, grāvmalu ziedi ar dārza rozēm un pa vidu var uzdurties bitei.
Mūsu teātrī tā ir norise, process, rituāls, kurš maina laiku – tā ir kā pavasara rumulēšanās ar tuvojošos Jāņu smaržu, tāds kā lielisks trekns otas triepiens uz jauna audekla – vasaras audekla," stāsta izrādes režisore Indra Roga.
Tālajā 1902. gadā, kad luga tika pirmizrādīta, tā "izgāzās", to nospēlēja vien dažas reizes. Pēc bargās Jāņa Asara recenzijas tā klusi nozuda no Rīgas Latviešu teātra repertuāra ar prognozi, ka uz skatuves nekad vairs neatgriezīsies. Atgriezās, un – uz palikšanu. 2010. gadā režisore Indra Roga, iestudējot jau desmito šīs lugas inscenējumu Nacionālajā teātrī, atrada tajā, kā pati teikusi, "svaigumu", un acīmredzot tas ļauj "Skroderdienām Silmačos" joprojām pulcēt skatītājus nu jau 13. gadu, pārvarot divus pandēmijas klusos pirmsjāņu laikus.
"Var teikt, ka "Skroderdienas" Nacionālais teātris ir tik ļoti piesavinājies, ka tās pieder šim teātrim. Un, pat ja cits teātris tās izrāda, apziņā ļaudīm vienalga paliek doma, ka jāaiziet būtu vēl uz īstajām "Skroderdienām". Un īstās ir Nacionālajā. Jo mums tā nav vienkārši izrāde – tas jau ir rituāls, kur lomu tēlotāji no kārlēniem vai rūdiem pārtop par dūdariem un ieviņas par pindacīšām vai bebenēm," saka Indra Roga.
Dažs aktieris pa šiem gadiem nomainījies, cits jau sākotnēji strādājis divatā ar dublantu, bet ir divi aktieri, kuri savu lomu nospēlējuši nu jau vairāk nekā simt reižu, proti, visus gadus un visās izrādēs. Viena no tām ir Ditas Lūriņas Antonija. Otrs – Juris Lisners Ābrama lomā. Un 2024. gada "Skroderdienu" Dūdars joprojām būs Uldis Anže vai Ainārs Ančevskis, Alekša lomā – Raimonds Celms, Elīna – Ieva Aniņa.
Spilgts dizaineru duets
Fjodors Podgornijs no Latvijas un Golans Frīdmans no Izraēlas. Šis ir jaunu, starptautiski atzītu modes dizaineru duets, kas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā jau no 14. jūnija līdz 1. septembrim piedāvā savu pirmo "FYODOR GOLAN" retrospekciju "Sadursmes harmonija". Šis zīmols izveidots 2009. gadā Londonā, un dueta ekspresīvie tērpi ieguvuši ievērojamu rezonansi modes industrijā un starptautiskajos medijos, piesaistot gan slavenību uzmanību, gan plašu klientu loku visā pasaulē.
Izstāde iepazīstina ar zīmola bagātīgo veikumu no 2009. līdz 2022. gadam caur Fjodora Podgornija personīgo skatījumu un pieredzi, apliecinot Latvijas klātbūtni globālā laikmetīgā dizaina un modes procesos. Ietverot vairāk nekā 120 tērpus un aksesuārus, tā pievēršas modes zīmola estētikas pārvērtībām un izgaismo tā attīstību no luksusa vakartērpu radīšanas līdz īpašu tehnoloģiju iesaistīšanai inovatīvā apģērbu dizainā, kā arī Fjodora pēdējo gadu sadarbībai ar Kristīni Opolais, Margaritu un Kristīni Balanas, Kristu Dzudzilo un citām Latvijas kultūras personībām.
Mazākumtautību skatiens
Nākamnedēļ, no 29. līdz 30. jūnijam, Liepājā norisināsies Latvijas mazākumtautību festivāls "Vaļā vērti atslēdziņ’!", pulcējot teju 1500 dalībniekus – dziedātājus, dejotājus, amatniekus – savas tautas tradicionālā kultūras mantojuma kopējus no visas Latvijas. Divu dienu garumā uz centrālās skatuves Rožu laukumā un citviet pilsētvidē skanēs krāšņas koncertprogrammas, notiks mākslas darbu izstāde, tērpu skate, svētku gājiens, nacionālo ēdienu degustācijas, lekcijas, meistarklases. Daudzveidīgajā programmā būs iespēja tuvāk iepazīt 16 dažādas mazākumtautības – azerbaidžāņu, baltkrievu, bulgāru, ebreju, gruzīnu, krievu, ķīniešu, itāļu, lietuviešu, moldāvu, poļu, romu, spāņu, pakistāņu, ukraiņu un vācu.
Divas personības
Latvijas Arhitektūras muzejā līdz 30. augustam apskatāma izstāde "Divi ģēniji", kurā galvenajās lomās ir divi 20. gs. Rīgas pilsētas galvenie arhitekti – Edgars Pučiņš (1924–2009) un Gunārs Asaris (1934–2023), kuriem abiem šogad atzīmējam apaļas jubilejas. Edgars Pučiņš 1970. gadā zaudēja amatu, jo atteica atļauju LKP CK ēkas būvniecībai Kronvalda parkā. Vēlāk to saskaņoja un projektēja Gunārs Asaris, ne mazāk enerģisks arhitekts, kurš vadīja Rīgas izbūvi līdz pat 90. gadu vidum, kad viņa darbību apturēja ar citiem paņēmieniem. Pučiņš arī nesekmīgi iestājās pret nepieciešamību uzbūvēt augstceltņu grupu Republikas laukumā Citadelē. Gunārs Asaris, kurš amatā bija 27 gadus (1971–1998), vadīja pilsētas izaugsmi. Padomju režīms koncentrējās uz lētu un ātru dzīvokļu celtniecību, bet Asaris to novirzīja uz nomalēm. 90. gados paralēli centieniem aizsargāt kultūras mantojumu uzkarsa nekustamo īpašumu tirgus, investīciju likmes kļuva augstākas un projektu realizācijas klimats – krimināls. Asarim 1996. gadā uzbruka noziedznieki, policija izteica minējumus, ka uzbrukums noticis sakarā ar viņa nostāju, nepiekrītot degvielas uzpildes stacijas celtniecībai pilsētas centrā. Asaris, atsakoties no pilsētas galvenā arhitekta pienākumiem, varēja teikt, ka vēsturiskā Rīga ir saglabāta par augstu cenu.
Angļu zili baltie trauki
Mākslas muzejā "Rīgas birža" līdz 20. augustam apskatāma izstāde "Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās. 18.–21. gadsimts". Tā sniedz ieskatu plašā, savdabīgā un vizuāli pievilcīgā lietišķi dekoratīvās mākslas jomā, ko paši briti dēvē par "English transfer-printed pottery".
"Mīļa kā svētdiena" Tukumā
Tukuma Mākslas muzejā līdz 25. augustam apskatāma mākslas izstāde "Mīļa kā svētdiena". Tās centrālais mākslas darbs ir muzeja krājuma jaunieguvums – izcilā tukumnieka Kārļa Neiļa (1906–1991) glezna "Gleznotāja darbnīcā" (1935), ko šā gada maijā tas iegādājās klasiskās mākslas galerijas "Antonija" izsolē.
