20 °C
Jau ceturto gadu Eiropā vietumis saklausāma jauna iniciatīva "Jaunais Eiropas Bauhaus" – jauna, stratēģiska radoša starpdisciplināra vides, ekonomikas un kultūras ierosme, kas, lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus, savieno dizainu, ilgtspējību, pieejamību un investīcijas. Arī pie mums, Latvijā, ir radusies viena no daudzskaitlīgākajām "Jaunā Bauhaus" kopienām.
Iniciatīvai ir augsta līmeņa politiskais atbalsts – 2020. gadā tās aizsākumu izsludināja Eiropas Savienības prezidente Urzula fon der Leiena, atklāšanas runā uzsverot, ka, ja Eiropas Zaļajam kursam būtu dvēsele, tad to iemiesotu tieši "Jaunais Eiropas Bauhaus", kas nu izraisījis radošuma eksploziju vai visos Eiropas plašumos. Savulaik, drīz pēc Pirmā pasaules kara, Bauhaus kustības aizsācējs, pirmais Bauhaus skolas direktors Valters Gropiuss kustību deklarēja kā ciešu dažādu mākslas un amatniecības disciplīnu apvienošanu un pasludināja mērķi – veicināt kopību caur mākslu. Līdzīgi par kopību nu runā arī "Jaunais Eiropas Bauhaus" – iniciatīva aicina iztēloties un kopīgi veidot ilgtspējīgu un iekļaujošu nākotni, kas būtu skaista gan mūsu acīm, gan prātam un dvēselei. Pēc "Jaunā Eiropas Bauhaus" aizsācēju domām, skaistas vietas, prakse un pieredze ir tad, ja tā kļūst mākslas un kultūras bagātināta un iedvesmota, turklāt – reaģējot uz vajadzībām, kas pārsniedz funkcionalitāti, tā ir ilgtspējīga, harmonijā ar dabu, vidi un mūsu planētu. "Jaunā Eiropas Bauhaus" virzītāji uzsver, ka tā idejas un projekti ir arī visus sabiedrības slāņus iekļaujoši un veicina dialogu starp kultūrām, disciplīnām, dzimumiem un vecumu.
Vairāk nekā 530 pieteikumu, arī "Pitraga pietura"
Nesen, no 9. līdz 13. aprīlim, Briseles Mākslas un vēstures muzejā un Piecdesmitgades parkā ("Parc du Cinquantenaire"), kā arī klātienē un tiešsaistē dažādos satelītpasākumos Eiropas Savienības un citās valstīs notika jau ceturtais ikgadējais "Jaunā Eiropas Bauhaus" festivāls. Tā noslēgumā no 50 finālistiem tika izvēlēti 20 laureāti, starp kuriem diemžēl tomēr nebija izvēlēts Latvijas arhitektu darbs – arhitektu biroja "MADE arhitekti" komandas veidotā "Pitraga pietura". Kopumā kopš pagājušā gada rudens konkursā tika izskatīti vairāk nekā 530 pieteikumu un pieteikt projektus un ideju īstenojumus bija aicināts ļoti plašs Eiropas Savienības profesionāļu un iedzīvotāju loks – arhitekti, dizaineri, studenti, zinātnieki, nevalstiskās organizācijas, universitātes, pašvaldības, jaunieši, praktiski – ikviens projekta īstenotājs, kura ierosmes atbilda iniciatīvas mērķiem. Kopējais festivāla balvu fonds šogad bija 390 tūkstoši eiro un tika gaidīti projekti un idejas, kas demonstrētu četru kategoriju izpausmes – atjaunojot saikni ar dabu, atgūstot piederības sajūtu, dodot priekšroku vietām un cilvēkiem, kam tas vajadzīgs visvairāk, kā arī veidojot apritīgu industriālo ekosistēmu un atbalstot dzīves cikla domāšanu. Jau iesākumā īpašu uzmanību un vismaz ceturto daļu balvu bija paredzēts piešķirt projektiem, kas tiek īstenoti mazāk priviliģētos reģionos. Vēl šā gada festivālā īpaša ievērība bija veltīta Ukrainas rekonstrukcijai un atjaunošanai, un, lai gan pieminēti tika vēl daži reģioni Eiropas Savienībā, Ukrainas vārds tik tiešām izskanēja teju katrā runā.
Visiem pieejams skaistums
Jau pirms noslēguma ceremonijas presei tika izsūtītas vairākas ziņas, kur uzsvērts, ka festivāls esot nozīmīgs tilts starp "Jauno Eiropas Bauhaus" kustību, augsta līmeņa Eiropas Savienības pārstāvjiem, politikas veidotājiem, nozares līderiem mākslas, arhitektūras, dizaina, ilgtspējības, inovāciju jomā, kā arī plašāku sabiedrību. Tas bija tiesa – 9. aprīlī festivālu atklāja, klātesot Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, ES komisārēm Ilianai Ivanovai un Elizai Fereirai, Beļģijas premjerministram Aleksandram de Kru un valsts sekretāram Tomasam Dermīnam, turklāt abas komisāres, kā arī Ukrainas vēstnieks Eiropas Savienībā piedalījās arī noslēguma ceremonijā. Festivāla norises vieta, varenais Briseles Mākslas un vēstures muzejs, nedaudz disonēja ar dažu finālistu darbiem – pierasts, ka bagātība un greznums jau īsti nesader kopā ar reiz izmantotiem materiāliem un ādas strēmelīšu atlikumiem. Brisele gan ir kontrastu pilsēta, jo, pēc vērotā, pie pašas stiklotās un modernās Eiropas Parlamenta ēkas improvizētā teltī neviena netraucēts var gulēt kāds noklīdis bezpajumtnieks… Tā arī gaišajās un vēsturiskajās Mākslas un vēstures muzeja telpās brīžam gluži vai garīgi ārpus festivāla priecīgās kņadas stāvēja vairāki Ukrainas pārstāvji, kuri savā dzimtenē rūpējas par bez pajumtes palikušajiem kara bēgļiem. Bet, protams, skaista ir pavasara gaismas un parku krāšņuma iekļautā Eiropas Savienības galvaspilsēta, līdz ar to "Jaunā Eiropas Bauhaus" festivāla laikā pieredzētais skaistums tieši atbilda vienam no galvenajiem iniciatīvas mērķiem – visiem pieejamam skaistumam. Festivālā starp finālistiem bija izvirzīti arī vairāki pilsētas kopienu dārzu projekti, kuri, protams, pilnībā atbilst iniciatīvas mērķiem par estētiski daiļu vidi un kopēju labumu visiem.
"Jaunā Eiropas Bauhaus" ideja Ukrainā
Par vienu no festivāla laureātiem kļuva Ukrainas uzņēmēja Stanislava Luckoviča labdarības iniciatīva "Leo states". Pirms kara uzņēmējs Luckovičs esot bijis viens no zināmākajiem augu izcelsmes gaļas produktu ražotājiem Ukrainā, kā arī viens no elektrotransporta uzlādes tīkla dibinātājiem un lielākā valsts automašīnu nomas uzņēmuma īpašnieks. Tagad viņš izveidojis brīvprātīgo komandu, kurā apvienojis celtniekus, uzņēmējus, arhitektus, labdarības organizācijas, kā arī pilsētplānotājus. Viņu mērķis ir ātri nodrošināt ērtas izmitināšanas iespējas bēgļiem, īpaši ģimenēm, piedāvājot bezmaksas pagaidu patvērumu un līdzekļus dzīves atjaunošanai. Tiesa, vērtējot festivālu, reizēm piezagās doma – diez cik pagaidu mājiņu būtu bijis iespējams uzcelt par finansējumu, ko Eiropas Savienības ierēdņi bija lēmuši izmantot festivāla dalībnieku izmitināšanai un transportam uz Briseli.
No Latvijas – 23 projekti
Viens no festivāla pārsteigumiem bija karte, parādot, ka pie mums, Latvijā, radusies viena no daudzskaitlīgākajām "Jaunā Eiropas Bauhaus" kopienām. Festivāla noslēgumā starp finālistiem gan bija iekļuvis tikai viens mūsu valsts projekts – "MADE arhitektu" veidotā "Pitraga pietura", vietējās kopienas un ceļotāju satikšanās punkts, kas 2023. gadā izveidots Pitraga zivju kūpināšanas fabrikas caurlaides ēkā, saglabājot esošo estētiku un pievienojot laikmetīgus dizaina un funkcionalitātes elementus. Ziemeļkurzemes piejūrā atrodamā kafejnīca bija nominēta kategorijā "Atgūt piederības sajūtu" ("Regaining a sense of belonging").
"Cilvēciska estētika, empātiska iekļaušana un sadarbošanās ir vēstījums, kas mums jāsaklausa, vērojot "Jaunā Eiropas Bauhaus" aktivitātes.
"MADE arhitekti" Linda Krūmiņa un Miķelis Putrāms šīs vērtības pārstāv personīgi un visos darbos. Tas ir labs piemērs Latvijas arhitektiem, kā strādāt ar humānu pārliecību un vērtībām," sarunā ar "Kultūrzīmēm" teic Anda Kursiša, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle.
Kopā no mūsu valsts "Jaunā Eiropas Bauhaus" iniciatīvā šogad piedalījās 23 projekti, kurpretī no Igaunijas – 11, bet no Lietuvas tikai astoņi. Kaut arī "Pitraga pieturai" neizdevās kļūt par vienu no laureātiem, tās arhitektūras kvalitāte, ilgtspējīgie un apritīgas būvniecības risinājumi, kā arī pasūtītāju, trīs ģimeņu komūnas daudzdimensionālais dialogs ar apkārtnes iedzīvotājiem "Pitraga pieturu" ierindoja kā vienu no "Jaunā Eiropas Bauhaus" izcilākajiem piemēriem tepat, Latvijā, un starp 50 labākajiem kustības finālistiem Eiropā.
Uzziņa
Kas ir "Jaunais Eiropas Bauhaus"
- Tā ir iniciatīva, kas savieno dizainu, ilgtspēju, pieejamību un investīcijas, lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus.
- Ikviens – arhitekti, urbānisti, dizaineri, projektu attīstītāji, ražotāji, pētnieki, izglītības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, nevalstiskās organizācijas, reģioni, pilsētas, ciemati – ir aicināts iesaistīties vides, ekonomikas un kultūras stratēģiskajā iniciatīvā.
- Šo pieeju raksturo projekti, kas ir skaisti – estētiski pievilcīgi, mākslas un kultūras iedvesmoti, ar arhitektūras un dizaina komponenti, atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Tādi, kas uzlabo ne vien funkcionalitāti, bet arī pieredzes kvalitāti, kā arī ilgtspējīgi – apritīgi, samazina piesārņojumu un ir harmonijā ar dabu, vidi un planētu un iekļaujoši – veicina dažādu kultūru, nozaru, dzimumu un vecumu savstarpējo dialogu.
Raksts tapis sadarbībā ar "Jaunā Eiropas Bauhaus" kustību.
