Patchy light rain with thunder 27 °C
T. 29.05
Maksis, Raivis, Raivo
27. aprīlī Ludzas amatnieku centrā vecmeistars Salimons Ķipļuks gaida mācekļus uz peterņu – linu virvju apavu – taisīšanas meistardarbnīcu.
27. aprīlī Ludzas amatnieku centrā vecmeistars Salimons Ķipļuks gaida mācekļus uz peterņu – linu virvju apavu – taisīšanas meistardarbnīcu.
Foto: Publicitātes

Aicinot doties apgūt praktiskas iemaņas pie dažādu seno tautas mākslas nozaru meistariem visā Latvijā, Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar vietējām pašvaldībām rīko pasākumu "Satiec savu meistaru!". Šogad jau 16. reizi.

Reklāma

Lai pēc iespējas vairāk interesentu varētu pagūt apmeklēt nodarbības, šoreiz tikšanās organizētas pa novadiem visa aprīļa garumā. Savus mācekļus jau satikuši meistari Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgā. Šīs nedēļas nogalē kārta pienākusi arī Latgales meistariem un vēl dažiem no Sēlijas, kuriem nebija laika pieņemt ciemiņus aizvadītajā nedēļas nogalē. Viņu amata prasmes ir ļoti daudzveidīgas, pārstāvot unikālas senās Latgales kultūras tradīcijas. Vien gan jāņem vērā, ka pie meistariem jāpiesakās iepriekš.

Alus pēc sentēvu receptes

27. aprīlī senā latgaļu alus brūvēšanas noslēpumus gatavs atklāt Dainis Rakstiņš Balvu novada Bērzpils "Kolnasātā". Viņš brūvē tradicionālo mājas alu pēc senču receptes no pašu gatavota, savā saimniecībā audzētu miežu iesala, kas kaltēts melnajā pirtī, vārīts uz malkas plīts un nogatavināts koka kublos. 

"Alus darīšanai iesalu un apiņus gatavoju pats. Apiņi kalpo kā konservants alum, neļaujot tam saskābt, un piešķir patīkamu rūgtumu. 

Dzirnavās samalto iesalu beru žeirī (koka kublā), samaisu ar uzvārītu ūdeni. Iejavu salinu (mērcēju) četras stundas. Tad caur iepriekš sagatavotu koka "stiru" iztecinu misu raudzēšanai paredzētajā kublā un pievienoju apiņu novārījumu," atklāj brūveris. Pēc tam misa tiek atdzesēta līdz +20°C temperatūrai un pievienots alus raugs. Kad alus norūdzis, to izkāš caur kokvilnas marli un pilda mucās. Izklausās vienkārši, taču pamatā visam ir smags darbs un mīlestība pret darāmo, citādi nemaz labs alus nevar sanākt.

Adīšana enterlaka tehnikā

Kāpēc šī adīšanas tehnika tā nosaukta, nezina teikt pat meistare Elita Bukša, kura 27. aprīlī no pulksten desmitiem rītā gaidīs savus mācekļus Dīkļmalas rokdarbu darbnīcā "Atspole" Briežuciema pagastā (Balvu nov.). Viņiem vēlams līdzi ņemt divas adāmadatas un krāsainu dziju, taču adīšanai nepieciešamais būs pieejams arī uz vietas. Ja ir vēlme adīt lakatus, tad jāizvēlas garākas adatas. Meistare teic, ka iemācīties adīt enterlaka tehnikā nebūs grūti, jo jāada tikai labiski, un gatavais adījums būs universāls – to varēs valkāt no abām pusēm.

Brīnumainā krustdūrienu pasaule

Savukārt Viļakas kultūras namā sestdien plkst. 10–14 iesācēji varēs iepazīties ar senajiem rokdarbiem krustdūriena tehnikā un to tehniskajiem zīmējumiem no meistares Evitas Zarembas-Krīgeres privātās kolekcijas. Būs iespējams arī aplūkot mūsdienīgas krustdūrienu tehnikā darinātas ainavas, klusās dabas un citus izšuvumus, kuri pa gabalu atgādina gleznas vai fotogrāfijas, to veidošana prasa lielu precizitāti, ilgu un pacietīgu darbu. 

"Protams, mācoties izšūšanu, vajadzīga pacietība, taču daudz atkarīgs arī no patikšanas. Ja tā ir, izšujot kādu bildi, laiks paskries nemanot," saka meistare. 

Evita iedrošina uz viņas meistarklasi nākt arī jau pieredzējušus izšuvējus. Ar viņiem iespējamas profesionālākas sarunas par dažādiem knifiem un jauniem izaicinājumiem.

Cepļa kurināšana un izņemšana

Pasākuma "Satiec savu meistaru!" ietvaros allaž liela uzmanība pievērsta Latgales keramiķiem. Ikgadējā konference "Mālā ierakstītais mantojums" Rēzeknē sāksies šodien, 26. aprīlī, un vakarā turpināsies ar Latgales Podnieku dienām, kad no plkst. 17 interesenti varēs doties uz keramikas darbnīcu "Cukrasāta" pie Staņislava Viļuma un Violas Annas Bīriņas, lai vērotu cepļa kurināšanas kulmināciju – lielās ugunsliesmas slāpēšanu, kas nepieciešama svēpētās jeb melnās keramikas darbu iegūšanai. Ceplis gan tiks kurināts jau no paša rīta, bet sākumā, kamēr liesmas temperatūra vēl nav sasniegusi tūkstoš grādu, kurināšanas process nav tik interesants.

Reklāma
Reklāma
Latgales podnieku dienu ietvaros netālu no Rēzeknes Bekšu "Cukrasātā" tiks dedzināts melnās keramikas ceplis.

Aizraujošs solās būt arī sestdienas rīts, kad no pulksten desmitiem līdz divpadsmitiem "Cukrasātā" paredzēta apdedzināto darbu izņemšana no cepļa. Būs pārsteidzoši redzēt, kas sanācis. "Tā kā pie mums zeme pēc pavasara sniega un lietiem vēl nav apžuvusi un sētā arī maz vietas, kur apgriezties, apmeklētājiem transporta līdzekļus vajadzēs atstāt lielceļa malā un līdz mūsu ceplim ap divsimt metrus doties kājām," brīdina "Cukrasātas" saimniece.

Jau plkst. 12.30 Latgales podnieku darbu izstāde tiks atklāta desmit kilometrus attālajā Lūznavas muižas "Kulturys škiunī".

Peternes, jostas un Latgales pārpieri

Ludzas amatnieku centrā gan 27., gan 28. aprīlī rīta pusē līdz pulksten 14 meistare Rasma Vancāne gaidīs tos, kuri interesējas par linu kreklu aizdares apdari un diegu pogu izgatavošanu. Viņa gatava arī sniegt konsultācijas un palīdzēs tikt skaidrībā, kādiem rakstiem izšūt Latgales tautastērpu kreklus, villaines, priekšautus un pārpierus, kas piederēja pie sievu goda kārtas. Uz godiem ejot, sievas galvā sēja galvas autu – dvielim līdzīgu, rakstiem izaustu linu audekla gabalu ar tamborētu vai knipelētu mežģīni galos, bet otra sievu galvas rota bija pārpieris – izrakstīta linu audekla sloksne plaukstas platumā un tik gara, lai apņemtu pieri un pakausī varētu to sasiet. Pārpierim pāri sedza galvas lakatu vai galvas autu.

Latgales sievu tautiskā goda tērpa daļa – izrakstīts pārpieris.

Šajās Meistaru dienās Ludzas amatnieku centrā varēs praktizēties arī Latgales jostu aušanā pie Ineses Siltānes un no lina pīto ziemas apavu – peterņu – tapināšanā pie pieredzējušā Saļimona Ķipļuka, kuram jau astoņdesmit astoņi gadi. "Agrāk Latgalē daudzviet audzēja linus un spiedīgos laikos gatavoja vienkāršus apavus no linu striķiem – peternes jeb virvju vīzes, kas, blīvi nopītas, nelaida cauri ūdeni. Parasti tajās valkāja vilnas zeķēm aptītu autu, ar striķi apsienot peternes ap kāju," atklāj Ludzas amatnieku centra vadītāja Līga Kondrāte.

Lai arī 21. gadsimtā staigāt peternēs vairs nav nepieciešams, tās iecienījuši tautas deju kolektīvi un noteikti būs stilīgi un veselīgi ar tām pastaigāt arī savā vasarnīcā.

Ludzas amatnieku centra aušanas un celošanas darbnīcā darbojas meistare Marita Tutāne.

Uzziņa

Meistarklases

27. Aprīlis

Māla svilpaunieku veidošana, lakatu darināšana uz rāmja – Līksnas kultūras nams (plkst. 14)

Pinēja ikdienas darbi – darbnīca "Pītenis", Kašatniki, Naujenes pag. (plkst. 10–13)

Tradicionāla un netradicionāla grozu pīšana ar kārklu un vītolu klūdziņām un sloksnītēm – Špoģu mūzikas un mākslas skola, Višķu pag. (plkst. 11)

Vilnas platmales (ratenes) izgatavošana – studija "Azote", Brīvības iela 59A – 1, Balvi (plkst. 10)

Gūda capumu cepšana – Baltinavas muzejs, Tilžas iela 7 (plkst. 10)

Pieredzes stunda "Garšīgi kā pie vecmāmiņas" – Tilžas Kultūras un vēstures nams, Balvu nov. (plkst. 12)

Vilnas sausās un slapjās filcēšanas pamatiemaņu izzināšana un ekskursija muzeja krājuma izstādē "Vilnas pārvērtības" – Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja izstāžu zāle (plkst. 11–13).

Lupatu paklāja tamborēšana – TLMS "Dubna" telpas, Sporta iela 5A, Līvāni (plkst. 10– 14)

Rotaļlietas – zirdziņa – adīšana, šūšana, pildīšana ar vilnu – "Janki", Zeļči, Šķilbēnu pag., Balvu nov. (plkst. 12–18, arī 28.04.)

Latgaliskās kora dziedāšanas tradīcijas uzturēšana – Rugāju tautas nams, Balvu nov. (plkst. 14)

Koklēšana iesācējiem un Dienvidlatgalei raksturīgā pārpiera izšūšana – Vienības nama Tradīciju māja, Daugavpils (plkst. 11 un 12)

Latgales kulinārais mantojums, kokapstrādes, podniecības un mežģīņu tamborēšanas meistarklases – muzejs "Andrupenes lauku sēta", Krāslavas nov. (plkst. 11–14)

Meistardarbnīca "Indras cimda stāsts" – Rīgas iela 3, Indra, Krāslavas nov. (plkst. 10–12)

Tamborēšana – Vīpes amatniecības centrs "Māzers", Jēkabpils nov. (plkst. 10–14)

28. Aprīlis

Pērļoto pulsa sildītāju darināšana – Balvu kultūras un atpūtas centrs (plkst. 14)

Psalmu dziedājumi kopā ar folkloras kopu "Saime" – Vectilžas sporta un atpūtas centrs, Balvu nov. (plkst. 11)

Keramikas, stikla dekoru, kokapstrādes, aromātu un aušanas darbnīcas – Krāslavas amatniecības centrs, Pils iela 10 (plkst. 12–15)

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma