Aicinot doties apgūt praktiskas iemaņas pie dažādu seno tautas mākslas nozaru meistariem visā Latvijā, Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar vietējām pašvaldībām rīko pasākumu "Satiec savu meistaru!". Šogad jau 16. reizi.
Lai pēc iespējas vairāk interesentu varētu pagūt apmeklēt nodarbības, šoreiz tikšanās organizētas pa novadiem visa aprīļa garumā. Savus mācekļus jau satikuši meistari Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgā. Šīs nedēļas nogalē kārta pienākusi arī Latgales meistariem un vēl dažiem no Sēlijas, kuriem nebija laika pieņemt ciemiņus aizvadītajā nedēļas nogalē. Viņu amata prasmes ir ļoti daudzveidīgas, pārstāvot unikālas senās Latgales kultūras tradīcijas. Vien gan jāņem vērā, ka pie meistariem jāpiesakās iepriekš.
Alus pēc sentēvu receptes
27. aprīlī senā latgaļu alus brūvēšanas noslēpumus gatavs atklāt Dainis Rakstiņš Balvu novada Bērzpils "Kolnasātā". Viņš brūvē tradicionālo mājas alu pēc senču receptes no pašu gatavota, savā saimniecībā audzētu miežu iesala, kas kaltēts melnajā pirtī, vārīts uz malkas plīts un nogatavināts koka kublos.
"Alus darīšanai iesalu un apiņus gatavoju pats. Apiņi kalpo kā konservants alum, neļaujot tam saskābt, un piešķir patīkamu rūgtumu.
Dzirnavās samalto iesalu beru žeirī (koka kublā), samaisu ar uzvārītu ūdeni. Iejavu salinu (mērcēju) četras stundas. Tad caur iepriekš sagatavotu koka "stiru" iztecinu misu raudzēšanai paredzētajā kublā un pievienoju apiņu novārījumu," atklāj brūveris. Pēc tam misa tiek atdzesēta līdz +20°C temperatūrai un pievienots alus raugs. Kad alus norūdzis, to izkāš caur kokvilnas marli un pilda mucās. Izklausās vienkārši, taču pamatā visam ir smags darbs un mīlestība pret darāmo, citādi nemaz labs alus nevar sanākt.
Adīšana enterlaka tehnikā
Kāpēc šī adīšanas tehnika tā nosaukta, nezina teikt pat meistare Elita Bukša, kura 27. aprīlī no pulksten desmitiem rītā gaidīs savus mācekļus Dīkļmalas rokdarbu darbnīcā "Atspole" Briežuciema pagastā (Balvu nov.). Viņiem vēlams līdzi ņemt divas adāmadatas un krāsainu dziju, taču adīšanai nepieciešamais būs pieejams arī uz vietas. Ja ir vēlme adīt lakatus, tad jāizvēlas garākas adatas. Meistare teic, ka iemācīties adīt enterlaka tehnikā nebūs grūti, jo jāada tikai labiski, un gatavais adījums būs universāls – to varēs valkāt no abām pusēm.
Brīnumainā krustdūrienu pasaule
Savukārt Viļakas kultūras namā sestdien plkst. 10–14 iesācēji varēs iepazīties ar senajiem rokdarbiem krustdūriena tehnikā un to tehniskajiem zīmējumiem no meistares Evitas Zarembas-Krīgeres privātās kolekcijas. Būs iespējams arī aplūkot mūsdienīgas krustdūrienu tehnikā darinātas ainavas, klusās dabas un citus izšuvumus, kuri pa gabalu atgādina gleznas vai fotogrāfijas, to veidošana prasa lielu precizitāti, ilgu un pacietīgu darbu.
"Protams, mācoties izšūšanu, vajadzīga pacietība, taču daudz atkarīgs arī no patikšanas. Ja tā ir, izšujot kādu bildi, laiks paskries nemanot," saka meistare.
Evita iedrošina uz viņas meistarklasi nākt arī jau pieredzējušus izšuvējus. Ar viņiem iespējamas profesionālākas sarunas par dažādiem knifiem un jauniem izaicinājumiem.
Cepļa kurināšana un izņemšana
Pasākuma "Satiec savu meistaru!" ietvaros allaž liela uzmanība pievērsta Latgales keramiķiem. Ikgadējā konference "Mālā ierakstītais mantojums" Rēzeknē sāksies šodien, 26. aprīlī, un vakarā turpināsies ar Latgales Podnieku dienām, kad no plkst. 17 interesenti varēs doties uz keramikas darbnīcu "Cukrasāta" pie Staņislava Viļuma un Violas Annas Bīriņas, lai vērotu cepļa kurināšanas kulmināciju – lielās ugunsliesmas slāpēšanu, kas nepieciešama svēpētās jeb melnās keramikas darbu iegūšanai. Ceplis gan tiks kurināts jau no paša rīta, bet sākumā, kamēr liesmas temperatūra vēl nav sasniegusi tūkstoš grādu, kurināšanas process nav tik interesants.