Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Nacionālais, Digitālās TV krimināllieta, Znotiņa skandāls, "Vincents"

Cilvēks. Gribēja savu māksliniecisko brīvību. Režisors Elmārs Seņkovs tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem savas paaudzes režisoriem Latvijā. Starp viņa iestudētajiem ievērojamākajiem darbiem minami novatoriskie "Pūt, vējiņi!", "Ezeriņš", "Antigone", "Arī vaļiem ir bail" Latvijas Nacionālajā teātrī, "Indrāni" Rīgas Krievu teātrī, "Raudupiete" Valmieras teātrī, triloģija "Šekspīrs", "Grimmi", "Grieķi" Liepājas teātrī.

Tikai pirms gada augustā toreizējais Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba Seņkovu uzaicināja kļūt par teātra māksliniecisko vadītāju, kopā ar režisoru teātrī sāka strādāt arī viņa komanda.

Pirms nedēļas jaunais Latvijas Nacionālā teātra direktors Māris Vītols sarunā ar "Latvijas Avīzi" vēl izteica cerību par kopīgu sastrādāšanos ar līdzšinējo teātra māksliniecisko vadītāju E. Seņkovu. Tomēr 1. augustā – dienā, kad teātris svinīgi aizsāka jauno sezonu, – Seņkovs paziņoja par aiziešanu no mākslinieciskā vadītāja posteņa. Jaunā direktora darbības modelis neparedzot viņam pilnu māksliniecisko atbildību un brīvību pār repertuāru, trupas izveidi utt. Savu argumentāciju viņš plašāk izklāstījis feisbuka ierakstā, veltot arī pārmetumus Kultūras ministrijai. No Seņkova noslēguma vārdiem arī nojaušams iepriekš M. Vītola teiktais intervijās, ka Nacionālā teātra trupa ir sašķēlusies un ne visi atbalstījuši Seņkovu. "Šoreiz birokrātijas un Latvijas Nacionālā teātra aktieru trupas vairuma attieksmes siena man izrādījās pārāk necaursitama, lai veiksmīgi virzītos izvēlētā mākslinieciskā mērķa virzienā," raksta režisors.

Taču mākslinieciskā vadītāja amata pamešana nenozīmē, ka režisora Seņkova izrādes Nacionālajā teātrī vairs neredzēt. 

Kā vēsta teātris: "14. septembrī režisors Elmārs Seņkovs atklās sezonu ar Raiņa un Justīnes Kļavas "Spēlēju, dancoju", kurā radošā komanda meklēs atbildes uz jautājumiem – kas ir mākslinieka misija, vai viņš var ietekmēt vēstures gaitu un kāda ir mūsu katra idividuālā un visu kopīgā atbildība ļaunuma priekšā."

Pārsteigums. Tiesa saka – viss kārtībā?

Rīgas apgabaltiesa piektdien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, attaisnojot vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14. Saeimas deputātu Aināru Šleseru. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Iepriekš arī Ekonomisko lietu tiesa attaisnoja visus krimināllietā apsūdzētos. Lietas prokurors Monvīds Zelčs intervijā Latvijas Radio teica: "Mani var pamodināt nakts vidū, un es vienalga uzskatu, ka šis projekts ir absolūti krāpniecisks un te attaisnojošam spriedumam, manuprāt, nebūtu pamata."

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Stūris Latvijas Radio skaidrojis – apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesa šajā lietā pieļāvusi krimināllikuma un kriminālprocesa likuma pārkāpumus. Bet apgabaltiesa "uz jauniem faktiem, ar jauniem secinājumiem un motīviem no jauna attaisnojām šīs apsūdzētās personas".

Lietā apsūdzēts A. Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un vairākas citas personas. Lietā apsūdzības tika celtas par darbībām saistībā ar 2008. gadā Satiksmes ministrijas rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā.

Par tiesas spriedumu līksmo Ainārs Šlesers. 

"Tas ir pierādījums tam, ka šī lieta ir bijusi safabricēta, ka to pasūtīja Bordāns ar Jurašu un tas bija viņu politiskais plāns," 

sociālajos tīklos paziņoja Šlesers, vienlaikus izsakot nožēlu, ka uz tiesas sprieduma nolasīšanu neesot ieradušies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio žurnālisti, kuri, Šleseraprāt, ir korumpēti.

Bet Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna sociālajos tīklos raksta: "Pēdējā laikā man aizvien biežāk sāk likties, ka atgriezušies oligarhu laiki. Viens no simptomiem ir Rīgas apgabaltiesas spriedums otrajā digitālās TV lietā. Kā žurnālistei, kurai savulaik nācās pētīt digitālās TV darījumus, man jāatzīst, ka spriedumi abās lietās par digitālās TV ieviešanu Latvijā ir graujoša tiesu sistēmas nespēja. Jebkuram, kurš nedaudz iedziļinājies šajās shēmās, ir skaidrs, ka tās bija blēdīgas. [..] Kā izteicās kolēģis Andrejs Vasks: "Mēs esam mazliet aptīrīti, bet tiesu sistēma pasaka – viss kārtībā, tas ir normāli, cilvēki visu darīja pareizi."."

Izgāšanās. Znotiņa ekstrēmisms kāpņu telpā

Bijušais Saeimas deputāts un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, partijas "Konservatīvie" biedrs Reinis Znotiņš apkaunojis sevi un valsti. Vispirms viņš pievērsa sev uzmanību, tviterī ierakstot – viņš uzstājis, ka Latvijā jārunā latviski, bet krievu izcelsmes kaimiņi sākuši viņu žņaugt kāpņutelpā; atbraukušie policisti esot apgalvojuši, ka vainīgs ir viņš. Valsts policija drīz ziņoja, ka faktiskie apstākļi bijuši ne gluži tādi, kā Znotiņš rakstījis. 

Drīz jau ikviens sociālajos tīklos publiskotajā video varēja apskatīties, kā bijušais Saeimas deputāts alkohola reibumā rupji lamā un apsaukā savu kaimiņu,

 kurš gandrīz bez akcenta runā latviski, draud viņu izmest no valsts. Znotiņš arī runā, ka viņš esot vadījis valsti, turklāt ilgi, un uzbrūkošā tonī nepārstāj lamāties, pārmetot kaimiņam nepietiekamu ieguldījumu, lai palīdzētu Latvijas tautai.

Video redzams un dzirdams, ka kaimiņš aicina Znotiņu doties mājās, norādot, ka ir gatavs parunāties tad, kad Znotiņš būs izgulējis dzērumu, bet viņš nerimstas un izprovocē kautiņu. Tiek izsaukta policija, un arī tad, pie kāpnēm piespiests, viņš turpina justies varens un draud, ka piezvanīs Mārim Kučinskim, kurš kaimiņu izdzīšot no šīs valsts.

Daudziem pat prātā neienāca, ka bijušais deputāts un parlamentārais sekretārs bijis tik nekaunīgs melis, ka ar savu ierakstu maldinājis par notikušo. Tie, kas izlasīja Znotiņa pirmo ierakstu, metās nosodīt policiju. Piemēram, aktieris Ivars Auziņš skubināja, ka šādā veidā varot veidot no policijas atlaižamo sarakstus, ka pret šādiem policistiem – nulle tolerance. Savukārt Nacionālās apvienības biedrs Imants Parādnieks pauda viedokli, ka Valsts policijas darbinieks pēc būtības attaisnojot vardarbību, ja tā ir izprovocēta. Vēlāk, kad parādījās vairāk faktu, Parādnieks atvainojās policijai un nosodīja Znotiņa rīcību.

Pēc šā konflikta partija "Konservatīvie" izplatīja paziņojumu, ka Znotiņš uzņēmies atbildību par savu neētisko rīcību un izstājies no partijas. 

Savukārt pats konfliktētājs pēc dzēruma izgulēšanas tviterī atvainojās visiem. Bet vienlaikus arī mēģināja mazināt savu vainu, piebilstot, ka video neesot atspoguļota pilna notikuma gaita un vēstījums esot tendenciozs un vienpusējs. Viņš ar žurnālistiem nerunā, jo konfliktu risināšot tiesas ceļā.

Patlaban Valsts policija izskata četrus iesniegumus no abām iesaistītajām pusēm par kautiņu kāpņutelpā. Policija ir sākusi arī resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai nav pamata rosināt lietu par nacionālā, etniskā vai reliģiskā naida kurināšanu.

Bažas. Leģenda aiziet

"Ēdināšanas nozarē katru dienu kāds uzņēmums tiek atvērts vai aizvērts. Un tas nav saistīts tikai ar nodokļu politiku vai pievienotās vērtības nodokli, iemesli ir daudz dziļāki," tā pēc pazīstamā restorāna "Vincents" paziņojuma par darbības pārtraukšanu augusta beigās saka nozares pārzinātājs, Cēsu restorāna "Kest" dibinātājs Māris Jansons. Viņš atgādina publiski pieejamos datus par ēnu ekonomiku aptuveni 30% apmērā un norāda, ka līdzīga daļa arī restorānu nozarē, visticamāk, ietekmē situāciju un rada negodīgu konkurenci pārējiem spēlētājiem, kamdēļ visi nespējot izdzīvot. Tāpat jārēķinās, ka Latvijā iedzīvotāju skaits nav liels, daudzi restorānus neapmeklē.

Restorāna "Vincents" paziņojums.

Foto: Publicitātes

"Vasarā mēs nevaram uzaudzēt taukus, jo nav ziemas tūrisma, nav arī pavasara tūrisma," saka nozares pārzinātājs. Savukārt Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste teic, ka, ņemot vērā datus, cik daudz lielo un vidējo uzņēmumu slēgti laikā no 2020.–2022. gadam, tad iemesls "Vincenta" slēgšanai varētu būt krīzes sekas un augstais nodokļu slogs. "Vincentu" savulaik veidoja harismātiskais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš pērnā gada sākumā devās mūžībā. Rītiņa laikā "Vincents" piedzīvoja ziedu laikus, daudzi savu viesošanos restorānā joprojām atceras kā krāšņu piedzīvojumu. Tikmēr "Vincenta" vadība vēsta: "Kur vienas durvis aizveras, citas atveras – ar šādu noskaņojumu un labi padarīta darba sajūtu optimistiski raugāmies nākotnē." Šis vēstījums ļauj noprast, ka turpinājums sekos.

Sašutums. Mini 9. maijs

Piedzērušies vīrieši zilās beretēs peldas Vērmanes dārza strūklakā – šādas ainas agrākos laikos dažreiz bija novērojamas Rīgā 2. augustā. Tā sauktās desantnieku dienas (padomju laika mantojums, ko Krievijā ar īpašu dekrētu 2006. gadā atjaunoja Putins) svinības parasti atgādināja kaut kādu 9. maiju miniatūrā – PSRS un Krievijas fani, kas ne vien neslēpj savu pārliecību, bet visiem to bravurīgi izrāda. Lai gan dažreiz tas beidzās ar policijas iejaukšanos, visbiežāk Latvijas vara šīm izdarībām piegāja ļoti iecietīgi – sak, neko darīt, demokrātija…

Protams, pašlaik atklāti svinēt agresorvalsts armijas svētkus vairs nevar, tomēr, izrādās, dažiem vēl joprojām ir tāda vēlme. 

Kā informē Valsts policija, pagājšnedēļ sākti pieci administratīvā pārkāpuma procesi par aizliegtas simbolikas izmantošanu (četri Latgalē, viens Zemgalē). Ne visi gan sodīti. Piemēram, Rīgā pie Brīvības pieminekļa pašvaldības policija tikai veikusi pārrunas ar vīrieti, kurš pastaigājies padomju desantnieku apģērbā. Taču kopumā Rīgā, kā apgalvo policija, "būtiskas aktivitātes nav konstatētas".

Tikmēr sašutumu par 2. augustā piedzīvoto Viļānos neslēpj režisors Viesturs Kairišs. "Redzu centrā sapulcējušos kādu bariņu vīru Krievijas jūras desantnieku formās ar zvaigznēm pie cepurēm un karogiem, kas tobrīd nebija atritināti. Jautāju, vai viņi ir jukuši prātā un zaudējuši realitātes sajūtu?" – soctīklos vēlāk rakstīja Kairišs, gan piebilstot, ka "šķīrāmies mierīgi".

Sagatavojuši: Diāna Jance, Māris Antonevičs, Sandra Dieziņa, Māra Libeka.