Kserkss I, pazīstams arī kā Kserkss Lielais, bija 5. gadsimta pirms mūsu ēras Persijas impērijas Ahemenīdu valdnieks un jo īpaši slavens kļuva saistībā ar to, ka vadīja vērienīgu iebrukumu Grieķijā, kur īpaši izceļamas kaujas pie Termopilām, Salamīnas un Platejas. Bet vienlaikus viņš kļuvis pazīstams arī ar savu dīvaino rīcību.

Reklāma

Reiz pēc gūtās uzvaras pār dumpiniekiem, kuri bija sacēlušies pret persiešu valdīšanu Ēģiptē un Babilonijā, viņš eiforijā gatavojās ieņemt arī Grieķiju, vēloties tur atriebties par tēva savulaik ciesto sakāvi. 480. gadā pirms mūsu ēras Kserksa I armija virzījās uz Dardaneļu šaurumu, kas atdala Āziju no Eiropas. Lai iespējami ātrāk aizvestu savu armiju uz Grieķiju, Kserkss I lika pāri jūras šaurumam uzbūvēt 1,2 kilometrus garu pontonu tiltu. Taču viņa armija nepaspēja pa šo būvi pārcelties, kā uznāca neganta vētra un to nopostīja.

Un tad saniknotais persiešu valdnieks pavēlēja saviem karavīriem sodīt... jūru, 300 reizes perot to ar ķēdēm un vēl sadurstot ar nokaitētiem dzelzs pīķiem. Papildu tam vēl ūdenī iemeta arī rokudzelžus, lai tādējādi simbolizētu jūras pakļaušanu savai varai. Un, visbeidzot, Kserkss I pavēlēja nocirst galvas visiem inženieriem, kuri bija atbildīgi par pontonu tilta būvniecību. Sengrieķu vēsturnieks Hērodots rakstījis, ka pēc tā tilts atkal atjaunots: vismaz 600 laivas savstarpēji cieši sasaistīja ar virvēm, tādējādi beidzot dodot iespēju persiešu karaspēkam pārvarēt kontinentus atdalošo šaurumu. Vēstīts, ka šī pārcelšanās ilgusi septiņas dienas un naktis, taču, Kserksam I par lielu nelaimi, tas tomēr nenesa cerētu veiksmi. Kaujā persieši cieta sakāvi, turklāt, steigā atkāpjoties un nonākot pie tilta, viņi konstatēja, ka tas atkal nopostīts...

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.