Aļņu maksimālais mūža garums ir 15–20 gadu, vidēji ap 16–18 g., brieduma vecumu (lielāko dzīvsvaru) dzīvnieki sasniedz sešu līdz deviņu gadu vecumā, bet ragu attīstības kulminācija ir 8–12 gadu vecumā, pēc tam sākas ragu deģenerācija. Alnim visā plašajā izplatības areālā raksturīga liela individuālā un ģeogrāfiskā mainība, kas sevišķi izpaužas ķermeņa apmēros, kā arī ragu lieluma un formas dažādībā. Bieži pārvietojas lielos attālumos, līdz ar to nepārtraukti notiek vietējo populāciju īpatņu un to ģenētikas sajaukšanās. Tipiskiem platradžiem ragu lāpstas var sākt veidoties tikai ar trešo vai pat sesto dzīves gadu, tāpēc, saglabājoties vietējās populācijās pārmērīgi lielam jauno buļļu skaitam, ir grūti spriest par šo dzīvnieku kvalitāti nākotnē.
Dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamu dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi, – šādi var definēt medību saimniecību. Saimniecības, kur galvenā dzīvnieku suga ir alnis, populācijas apdzīvotā platība var būt 10 000–30 000 ha atkarībā no meža masīva izmēra un īpatnībām. Pārnadžu populācijas izkopšanas mērķis ir veicināt kvalitatīvu visu populāciju kopumā, kā arī katra šīs sugas dzīvnieka attīstību un palielināt iegūstamo trofeju vērtību. Jau ilgāku laiku veidojas nepareiza aļņu populācijas dzimumu struktūra, un mums jādomā, kā panākt, lai tas mainītos un situācija mežā stabilizētos. Tur, kur mednieki rīkosies pareizi un būs nepieciešamas papildu medību atļaujas, tās arī tiks izsniegtas. Tas būs sava veida stimuls pievērsties aļņu govju medībām. Protams, medniekus interesē, lai mežā būtu vairāk dzīvnieku, taču jāņem vērā ne tikai mednieku, bet arī mežsaimnieku intereses. Aļņi ir vieni no būtiskākajiem jaunaudžu postītājiem, un medības jāorganizē tā, lai šo postījumu risku samazinātu. Jāsaprot, ka aļņu populācijas apsaimniekošana ilgtermiņā ir visu iesaistīto pušu interesēs un mednieki ir atbildīgi ne tikai par pieļaujamā nomedīšanas apjoma izpildi, bet arī par atbilstošu struktūru pašreizējā populācijas stāvoklī. Īpaša vērība jāpievērš jauno dzīvnieku skaitam, jo jaunie dzīvnieki masas uzturēšanai un veidošanai var patērēt pat divas līdz trīs reizes vairāk barības nekā pieaugušie īpatņi. Ja populācijā ir liels jauno dzīvnieku pārsvars, tad šī situācija dod tiem iespējas piedalīties reprodukcijā, kas samazina pēcnācēju trofeju vērtību. Sanāk, ka pēcnācējus rada vēl fizioloģiski pilnībā nenobriedis pusaudzis.