Ielūkojamies senos laikrakstos. Nelaimes gadījumi medībās, suņiem uzbrūk vilki – laiki mainās, bet problēmas tās pašas vecās.

Nomaldījušās skrotis ievainojušas divus medniekus

Izdevums "Brīvā Zeme", 1939. gada decembris

Vandzenes mednieku biedrības rīkotās medībās noticis neparasts nelaimes gadījums. Stāvot uz masta, J. Holcmanim tuvojies stirnas buks. Netālu no viņa stāvējuši mednieki A. Ozols un M. Kukitis. Holcmanis izšāvis uz buku, bet tai pašā mirkli viena skrots trāpījusi Kukitim krūtīs, bet otra Ozolam tieši labajā acī. Viņš steidzīgi nogādāts Talsu slimnīcā un no turienes Rīgā. Mazas izredzes glābt acs redzesspēju. Kukita ievainojums viegls. Domājams, ka medniekus ķērušas nomaldījušās skrotis.

Vilku briesmas Augšpilī

Izdevums "Rīts", 1939. gada decembris

Abrenē, 20. decembrī. Pēdējā laikā Augšpils pagastā vairākās vietās manīti vilki. Vakar vēlu vakarā viens liels vilks ieskrējis Maļinovkas māju pagalmā, kur cilvēku klātbūtnē meties virsū Nikolaja Pavlova sunim un, kamēr ļaudis attapušies, to saplosījis un aizbēdzis. Tāpat arī Kļimovas māju tuvumā dienas laikā manīti vilki. Tāpēc tuvākās dienās Augšpils pagastā gaidāmas lielas vilku medības.

Medības Ugālē

Izdevums "Aizkulises", 1927. gada decembris

Aristokrātiskās medībās piedalījās 18 cilvēki. Valsts prezidents, kamēr nav sastādīta jauna valdība, atteicies no visiem izbraukumiem un priekiem. Devis medniekiem savu svētību un lūdzis viņu neaizmirst, ja būs izdevīgas medības. Un tiešām, medības bija spīdošas, vislielākā laime uzsmaidījusi elegantam ministru prezidenta adjutantam Lukinam. Tas nomedījis divus bukus un četrus zaķus. Vienu buku un zaķi aizsūtījis Valsts prezidentam un zaķi – adjutantam Kuplajam. Medībās piedalījās pirmo reizi aktiers Amtmans-Briedīts, kas nošāvis veselu lapsu, toties direktoram Bērziņam gājis švaki, bijis dusmīgs un saīdzis, jo nav nošāvis pat vāverītes. Arī Latvijas Bankas direktors Ozoliņš un Arvīds Kalniņš nebijuši laimīgi. Direktors Rudzīts nomedījis vienu buku un vienu zaķi. Markus Gailīts, kurš braucis no tālienes tikai uz vienu dienu un pavadījis uz ceļa veselu nakti, nomedījis tikai vienu meža irbi. Hugo Celmiņš, kā vienādi laimīgs, nomedījis divus bukus. J. Vesmans – vienu buku. Nomedīti deviņi buki, 16 zaķi un trīs lapsas. Šoreiz par zirgiem un dzinējiem samaksāts no galviņas 30 latu. Siltas vakariņas un naktsmājas, kā parasti, pie mežziņa Kalniņa. Medībās piedalījās arī Arvīda Kalniņa un Meldera tēvi, pēdējais 78 gadus vecs, bet izturīgāks par jaunēkli. Par politiku medībās runāt aizliegts, citādi triec uz Rīgu.

Latvijas mežu jaunie iemītnieki

Izdevums "Komunists" (Liepāja), 1954. gada decembris

Latvijas meži plaši pazīstami ar saviem vērtīgajiem kažokādu zvēriem. Tajos sastopami sermuļi, caunas, sarkanās lapsas, zebiekstes, seski, vāveres, āpši un mežacūkas, ezeros un meža upēs mīt ūdri. Pagājušajā sezonā mednieki nomedījuši 470 āpšu, 73 lūšus, vairāk nekā 37 tūkstošus zaķu. Valstij nodotas kažokādas par pusmiljonu rubļu. Pēckara gados republikas mežos strauji pieaudzis aļņu un briežu skaits. Talsu, Tukuma, Saldus un Auces mežu biezokņos mīt tūkstošiem stirnu. To piebarošanai ziemā izlieto ap desmit tūkstoš pudu siena. Mūsu mežos parādījušies arī daudzi tādi zvēri, kādu šeit agrāk nebija. 1947. gadā Smiltenes un Viļānu mežsaimniecību teritorijā palaisti savvaļā 84 Usurijas jenoti. Šie vērtīgie zvēriņi teicami aklimatizējušies jaunajos apstākļos. Pašlaik tie savairojušies tik daudz, ka pagājušajā gadā jau bija atļauts medniekiem nomedīt 200 jenotu, bet tagadējā medību sezonā paredzēts nomedīt vēl trīs simtus. Ievestie no Voroņežas audzētavas bebri arī labi aklimatizējušies Slocenes, Krojas un citu upīšu palienēs.

Avots: Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka (www.periodika.lv)

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.