8.6 °C
Šaujot uz kustīgu mērķi, ir jāņem vērā vairāki aspekti. Cik tālu ir medījums, ar kādu ieroci tiek šauts, kā arī no svara ir tas, vai medī ar gludstobra vai vītņstobra ieroci. Jāatceras, ka, šaujot uz skrejošu mežacūku 35 m ar gludstobra ieroci, apsteigums ir diezgan liels – jātēmē ilknī. Jo tālāk atrodas mežacūka, jo ātrāk tā skrien, jo lielāks apsteigums.
Šeit piedāvājam aptuvenās shēmas, kā būtu ideālos apstākļos jātēmē uz mežacūku ar vītņstobra ieroci. Protams, apsteiguma lielums ir arī atkarīgs no lodes ātruma, šaušanas tehnikas un kalibra. Vēlreiz – šie ir tikai aptuvenie norādījumi, lai uzlabotu izpratni.
Mežacūka pēc šāviena
Trāpījums priekškājā
Pēc šāviena ātri skries, ja iespējams, jāraida otrs šāviens. Ja trāpīts, kad cūka ir ātri skrējusi, tā nokritīs, bet drīz vien būs kājās un skries tālāk. Trāpījuma vietā iespējams atrast kaulu šķembas. Mežacūka mēģinās noslēpties biežņā. Nekavējoties ir jādodas meklēt, bet ieteicams to nedarīt naktī. Mežacūka būs dzīva, tālu aiziet nevarēs. Ja suns neturēs uz vietas, ruksis virzīsies prom. Ja ir iespējams atrast pēdas, būs skaidri redzams, ka vienu kāju pievelk vai pie zemes neliek vispār.
Trāpījums pa degunu
Ass trāpījuma troksnis. Dzīvnieks var nokrist, jo trāpījums ir galvā, bet tas uzreiz būs kājās un skries prom lielā ātrumā. Var arī pamanīt, ka dzīvnieks krata galvu. Trāpījuma vietā var būt gļotainas asinis, kā arī kaulu daļas. Var atrast arī zobus vai pat apakšžokli. Meklēt jādodas pēc iespējas ātrāk, bet vislabāk gaismā, jo dzīvnieks būs dzīvs un būs jāraida šāviens. Šāds trāpījums nolemj dzīvnieku ilgai un mokošai nāvei, jo tas īsti vairs nevar uzņemt barību vai padzerties.
Trāpījums vēderā
Var dzirdēt dobju būkšķi, kad ir trāpīts. Lode skārusi kuņģi vai zarnas. Var dzirdēt trulu buff, kad trāpa. Izteikti izliekta mugura uz augšu. Dzīvnieks pēc šāviena parasti ātri neskrien, tālu arī ne, bet mēģinās pēc iespējas ātrāk noslēpties krūmu biežņā. Šāviena vietā var atrast apmatojuma sarus, iespējams, arī pavilnu. Asinspēdas ir ūdeņaini sarkanīgas. Bieži atradīsiet arī kuņģa vai zarnu saturu. Jāmeklē pēc trīs līdz piecām stundām.
Trāpījums pakaļkājā
Pēc šāviena medījums var paklupt, it kā arī nosēsties. Pēc tam turpina skriet, bet jau lēnāk, var pat redzēt, ka tas klibo, ja salīdzina ar to, kad trāpa priekškājā. Tas ievainoto kāju var arī turēt augšā. Pēc iespējas ātrāk meklēs vietu, kur paslēpties. Šāviena vietā var atrast kaulu daļas, arī sarus un pavilnu. Meklēt jādodas nekavējoties, ieteicams gaismā.
Trāpījums ķermeņa priekšējā daļā (aiz auss)
Ļoti labs šāviens, cauršaujot mugurkaulu. Medījums nokrīt uzreiz un tā arī paliek, daudz vairs nekustoties. Tam jābūt ļoti labi tēmētam šāvienam, bet, šaujot tālā distancē, – ļoti riskants, un tādu šāvienu neuzskata par ētisku. Tādēļ nevajadzētu tādu izvēlēties, jo, medniekam kļūdoties, var atšaut degunu vai cauršaut uz muguras radziņus.
Šāviens galvā
Ja medījums skries, tas vienkārši apmetīs kūleni, nokritīs uz sāniem un paliks nekustīgi guļam. Tomēr pastāv liels risks dzīvnieku ievainot. Tādēļ speciāli un apzināti tēmēt galvā nevajadzētu.
Trāpījums mugurkaulā – krustu rajonā
Dzīvnieks nokritīs vai drīzāk apsēdīsies. Ar priekškājām tas mēģinās tikt prom. Nekavējoties ir jāraida otrs šāviens, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu dzīvnieka ciešanas. Tas ir ļoti sāpīgs šāviens, tādēļ nereti dzirdami dzīvnieka kviecieni.
Trāpījums abās priekškājās
Medījums nokrīt uz mutes, mēģinās ar pakaļkājām sperties uz priekšu. Nekavējoties jāraida nāvējošais šāviens un jāizbeidz dzīvnieka ciešanas.
Kur tēmēt: trāpījuma ietekme
