Stāsti par suņu varonību un ievainojumiem ir medību ikdienas daļa. Mūsu četrkājainie palīgi uzupurējas, pašaizliedzīgi pildot savu darbu un cenšoties sagādāt prieku un gandarījumu saimniekam. Nereti tas beidzas ar nopietniem ievainojumiem, sevišķi mežacūku medībās.
Par Liepājas puses mednieka Vitālija Bureņa sunes Gerdas cīņu ar kuili uzzinājām no soctīklu publikācijām. Tiesa gan, tur bija tikai baisās ievainojumu bildes, kam sekoja stāsts par atveseļošanos pēc kuiļa uzbrukuma.
Mednieks piekrita padalīties ar visu stāstu, un lūk, kā viss notika.
Universāls suns
“Gerda šosezon parādīja ļoti labus rezultātus mūsu kolektīvā. Bijām ciemos divos citos mednieku klubos, kur viņa arī ļoti labi pastrādāja. Mums regulāri naktīs zvana un lūdz palīdzību ievainota medījuma meklēšanā. Mēs arī nekad neatsakām, un aizvadītajā gadā ir izdevies pa asinspēdām sameklēt diezgan daudz dzīvnieku. Plus arī dzinējmedībās pēc šāviena kolektīvam ir atradusi vairākus briežus un cūkas,” savu stāstu iesāk Vitālijs.
Pēc mednieka teiktā, Gerda ir universālais suns. Tā strādā ar alni, briedi, mežacūku, bebru un kažokādu dzīvniekiem: jenotsuni, caunu. Kā jau laika Gerda izrāda interesi arī par vāverēm, taču pūkainajiem mednieks cenšas daudz uzmanības nepievērst, lai suns dzinējmedībās nopietni pievērstos tieši lielajiem pārnadžiem. Vitālijs uzsver, ka Gerda cenšas apmeklēt visas dzinējmedības, ja nu vienīgi netiek, kad saimniekam iekrīt darbs...
Par negadījumu
ar kuili
Atceroties notikumus, Vitālijs norāda, ka tajā nedēļā medības notika gan sestdienā, gan svētdienā: “Bija sasnidzis sniegs, un tas nozīmēja, ka varēs ielenkt dzīvniekus. Kad ir sniegs, kolektīvs cenšas koncentrēties uz mežacūkām, jo mēs visi zinām, nav kā agrāk, kad cūkas varēja redzēt katrā mastā. Tagad ar visu to Āfrikas cūku mēri rukšus redzam retāk. Pirmajā dienā izdevās tikai divas mežacūkas nomedīt un dažus briežus. Dienas beigās mednieki nolēma svētdien turpināt – izmantot sniegu, lai varētu ielenkt atlikušos rukšus.”
Pienāca svētdiena, 8. janvāris. Kā ierasts, mednieki sapulcējās mežā, salenca rukšus, sastājās pa numuriem un sākās medības. “Mastā bija sivēnmāte ar sešiem septiņiem sivēniem. Es biju vienīgais dzinējs un gāju ar abām laikām. Suņus palaidu pa pēdām. Vidus mastā atskanēja rējieni, un suns metās sāņus. Pēc neilga laika izdzirdēju šāvienus. Suns izdzina divas mežacūkas, un viena palika uz vietas,” stāsta Vitālijs.