Apsēdos šo sleju rakstīt tieši pēc tam, kad iznācu no Saeimas komisijas ēkas, kur piedalījos Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kur sprieda par grozījumiem Ieroču aprites likumā.

Reklāma

Agrāk tika pieņemts, ka mednieks ar savu medību ieroci var piedalīties kā medībās, tā arī šaušanas sacensībās, bet sportisti – tikai šaušanas sacensībās. Bet tad atklājās, ka likumā ir minētas gan šaušanas sacensības, gan šaušanas sporta sacensības, un izrādās, ņemot vērā Valsts policijas pēdējā laika aktivitātes, 

mednieks, lūk, drīkst šaut šaušanas sacensībās, bet ne šaušanas sporta sacensībās, 

un neviens tā arī īsti nesaprot, ko nozīmē pirmās un ko nozīmē otrās.

Deputāts Raimonds Bergmanis iesniedza komisijai priekšlikumu atļaut medniekiem piedalīties gan šaušanas sacensībās, gan šaušanas sporta sacensībās – lai arī ko tas nozīmētu, bet beigās komisijas sēdes laikā, kurā šaušanas sportistus un medniekus pārstāvēja Dainis Upelnieks, bet es – medniekus, atklājās, ka visi saprot, ka ir problēma, ka tā jārisina, bet neviens nezina, kā to atrisināt. Policija ietiepjas un uzstāj, ka mednieki var piedalīties šaušanas sacensībās, izmantojot medību ieroci, bet, lai piedalītos šaušanas sporta sacensībās, ieroču atļaujā jāieraksta vēl viens vārds. Jūs no mana rakstītā kaut ko sapratāt? Nē? Es arī ne, jo neviens neko nesaprata. Laikam tikai policija saprot savu likuma interpretāciju. Ak jā! Arī attiecīgā federācija nesaprot, no kurienes tas viss uzradies. Rezumējums? Tas viss esot sistemātiski jāsakārto, bet ne šajā piegājienā…

Un tagad iedomājieties, ka Valsts policija iedvesmojas no nepieciešamības uzlabot statistiku un aizbrauc veikt pārbaudi kaut vai Latvijas Sportinga federācijas rīkotajā Latvijas kausa posmā vai tajās pašās mednieku līgas sacensībās. Izrādīsies, ka šīs attiecīgi ir šaušanas sporta sacensības, lielākā daļa mednieku, kas piedalās, šeit ir ar saviem medību ieročiem, kas paredzēti medībām, nevis sportam un medībām, līdz ar to tiek pārkāpts likums un… Principā ar to sacensības arī ir beigušās…

Kā mēģināja skaidrot viens no komisijas sanāksmes dalībniekiem – mednieks ar savu medību ieroci drīkst, sacenšoties ar kādu, šaut pa bundžām, bet piedalīties šaušanas sporta sacensībās nedrīkst. Un vēl viņš piebilda, ka no šāda aspekta uztraucas par drošības prasību ievērošanu…

Tāds, lūk, jums kalambūrs, kad kārtējo reizi pierādās, ka problēma nav likumā, bet gan cilvēkos. 

Bet, kad kāds ierēdnis nāk klajā ar savu maģisko interpretāciju, tad slikta reputācija tiek piešķirta visai valstij un valdībai. Tā vietā, lai visu sarežģītu un lieki tērētu deputātu laiku, Valsts policija varēja vienkārši visu interpretēt atbilstoši tam, kā tas reāli notiek, nevis censties visu tā samurgot, ka viņu atzinums jālasa septiņas reizes, lai vismaz kaut ko saprastu!

Šaujam garām!

Lasi oktobra žurnālā "Medības": 

  • Mārtiņš Dadeiks. Citiem skaidrot medību gudrības ir ļoti liela atbildība!
  • Justs Dzedons. Ko darīt un ko labāk nedarīt ar nomedīto briedi?
  • No kucēna par suni. Pusgads. Tuvojas pirmais pārejas vecums!
  • Zosis. Putns, kas nekad neatkāpjas
  • Kā medību mājas dīrūzi pārvērst atzītā mazjaudas kautuvē
  • Kā medījuma gaļa nokļūst pārtikas apritē
  • Šaušanas atbalsti. Kurš labāks?
  • Noskaidro, kāpēc šauj garām? Testējam stobra kameru Tactacam 6.0

Abonē žurnālu šeit

Žurnāla "Medības" oktobra numurs.