Rudens iesācies uz ļoti pozitīvas nots: 1. septembrī atzīmējām Zinību dienu, kā arī Latvijas basketbola izlases uzvaru pār pašreizējo Pasaules kausa čempioni Spānijas valstsvienību! Divas dienas vēlāk, 3. septembrī, mūsu puiši pieveica arī Brazīliju, iekļūstot Pasaules kausa ceturtdaļfinālā!

Vēsturisks notikums, kas pierāda, ka stipra griba, ticība saviem spēkiem un centīgs darbs attaisnojas – šis mūsu sportistiem ir varens gads un liek arī mums katram izjust jaunu sparu! No sirds sveicam un sakām paldies Latvijas izlasei!

Liels gribasspēks un neatlaidība noteikti noderēs arī skolēniem, iesākot jauno mācību gadu.

Lai gan vidusskolu absolvēju nu jau pirms desmit gadiem, lasot kolēģes Ilzes Kuzminas rakstu par to, kas tad ir "laba skola" un kādai tai jābūt, sapratu, ka nekas daudz pa šiem gadiem nav mainījies. Jā, skolu pasaulē ienākuši tādi moderni jēdzieni kā kompetenču pieeja, "Skola 2030" modelis, digitalizācija, taču mijiedarbība starp skolu, skolēnu, skolotāju un vecākiem ir stipri līdzīga tai, kādu atceros es. Liela daļa sabiedrības kā galveno labās skolas kritēriju min skolēnu teicamās atzīmes un eksāmenu rezultātus. Kurš gan negribētu, lai viņa bērns mācās skolā, kurā visiem ir tik labas sekmes? Realitātē gan bieži vien šie labie rezultāti neiet roku rokā ar iekļaujošu un atbalstošu skolas vidi. Lai noturētu augstos skolas rezultātus, vecāki pakļaujas spiedienam, liekot bērniem mācīties arī pēc stundām un pat brīvlaikos, kad būtu jāatpūšas. Ideālajā pasaulē skolā labi būtu jājūtas gan tam bērnam, kuram konkrētajā mācību priekšmetā veicas lieliski, gan arī tam, kuram tas padodas ne tik veiksmīgi. Taču tas tā īsti nenotiek – atceros, ka matemātikas stundās skolotāja steigšus uz tāfeles risināja sarežģītus piemērus kopā ar gudrajiem matemātiķiem, bet citi, kuri ar šo mācību priekšmetu bija uz "jūs", sēdēja un vienkārši akli pierakstīja rezultātus kladē, neizprotot lietas būtību. Kā skaidro kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna, svarīgi ir, lai skola būtu gatava strādāt ar jebkuru bērnu un spētu radīt mācīšanās prieku, kas palīdzēs tikt galā ar grūtībām.

Vēl viena būtiska problēma Latvijas skolās ir mobings: – 2018. gada pētījumā tika secināts – Latvijā 35,5 procenti skolēnu izjutuši pāridarījumus skolā, un sliktāks rādītājs bija tikai tādās valstīs kā Indonēzija, Maroka, Jaunzēlande, Dominikāna un Bruneja. Sākoties jaunajam mācību gadam, aicinu vecākus aprunāties ar saviem bērniem, paskaidrot, kāpēc apcelt citus nav pareizi. Nekad neaizmirsīšu, kā manā skolā zēni ķircināja savu vienaudzi, kurš bija nedaudz kautrīgāks un bailīgāks nekā pārējie. Vairākus gadus pēc skolas absolvēšanas dzirdēju, ka šis puisis mācību gadus atceras kā ļaunāko murgu. Viņš teica, ka nekad, nekad, nekad vairs nevēlētos satikt tos, kuri viņu apsmēja. Pat tad, ja pārējiem puišiem tas viss likās kā nevainīgs joks, apceltā zēna atmiņā tas atstājis neizdzēšamas pēdas. Skolas laiks, kas varēja būt skaists un vienkāršs, viņam prātā palicis kā kaut kas briesmīgs un sāpīgs. Tāpēc, lūdzu, dariet visu, lai jūsu bērni un mazbērni būtu tie, kas aizstāv, iestājas par taisnību un pieņem, nevis apceļ. Visiem izturību un veiksmi jaunajā mācību gadā!

Video: Saruna par jauno "Mājas Viesa" numuru.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.